Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopiena Latvijā nav redzama, un tas ir viens no lielākajiem šķēršļiem, cīnoties par kopienas tiesībām, pārliecināta LBGT un viņu draugu apvienības «Mozaīka» vadītāja Kristīne Garina.
«Mozaīka»: Lielākais šķērslis cīņā par LGBT tiesībām Latvijā ir šīs kopienas «neredzamība»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien notikušajā diskusijā Garina uzsvēra, ka ceļi uz dzimumu vienlīdzību katrā valstī ir dažādi un Latvijai ir jāizvēlas, kāds ceļš dzimumu vienlīdzības veicināšanā ejams.
Lai gan pērn notikušais Eiropraids apliecināja, ka šādiem pasākumiem nav būtisku šķēršļu, Garina norādīja, ka daudzas lietas, kas saistītas ar LGBT kopienu Latvijā nav sakārtotas. LGBT kopienas cilvēki nav aizsargāti no noziegumiem uz seksuālās orientācijas diskriminācijas pamata. Tāpat netiek apstiprināta tā dēvētā Stambulas konvencija.
Garina pauda, ka Latvijā ir politiskās gribas trūkums, kā arī izpaliek politiskā līderība, risinot LGBT jautājumus. Viņa arī norādīja, ka, ja politiķi baidās, ka LGBT jautājumu aktualizēšana varētu atņemt viņiem balsis vēlēšanās, politiķi neapzinās, ka arī LGBT cilvēki aktīvi piedalās vēlēšanās un, tieši pretēji, var nodrošināt jaunas papildu balsis.
Apvienības vadītāja sacīja, ka patlaban trūkst cilvēku, kas atklāj savu orientāciju un «iznāk no skapja», uzsverot, ka vairums LGBT kopienas «dzīvo skapī».
«Mozaīkas» līdzdibinātāja Evita Goša uzsvēra, ka apvienība dara visu, lai kopiena kļūtu redzama un lai tā kļūtu par sabiedrības daļu. Pēdējo desmit gadu laikā kopienas izveidošanās ir būtisks pagrieziena punkts situācijas uzlabošanai, pauda Goša, paužot, ka vēl pirms desmitgades «ielās bija bīstami». Pašlaik LGBT kopienas cilvēki vairs nesaskaroties ar tik atklātu nepatikas izrādīšanu, pauda apvienības biedre, uzsverot, ka šodien sāpīgās atmiņas tiek aizmirstas.
Viņa rezumēja - ja patlaban šķiet, ka nekas nevirzās uz labo pusi, tad jāsaprot, ka «patiesībā mēs esam ļoti tālu no tā, kā bija pirms desmit gadiem».
Savukārt resursu centra sievietēm «Marta» vadītāja Iluta Lāce sacīja, ka no vienas puses LGBT kopienas dzīvē vērojami uzlabojumi, tomēr, ja vēl pirms desmit gadiem politikā bija iespējamas diskusijas pret diskrimināciju pret jebkuru cilvēku, tad tagad ir jācīnās par to, lai netiktu pasliktināta jau esošā situācija.
Lāce skaidroja, ka patlaban nav iespējams virzīties uz priekšu, jo nemitīgi jāaizsargā jau līdz šim sasniegtais - «pastāv uzbrukumi sievietes reproduktīvajai veselībai, kā arī izglītībai».
Centra vadītāja piekrita, ka sabiedrībā ir novērojamas pozitīvas tendences, tomēr politiskā elite neesot gatava kaut ko mainīt.