Līdzīgi kā pirmdien Brīvības ielas 70. nama pagrabā ielūza kāda automašīna, var notikt teju vai jebkurā Rīgas centra namu pagalmā, jo laika zobs un mitrums seno namu pagrabus izrobojis pamatīgi, bet bīstamās vietas nav apzinātas.
Rīgas centra pagalmos jāuzmanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Beidzot sāks uzskaitīt
Kaut arī atbildīgās amatpersonas taisnojas, ka aptuvena nojausma par bīstamajām teritorijām bijusi arī iepriekš, uz iebrukšanas robežas esošo pagalmu uzskaite Rīgas centra rajonā sākta tikai pēc Brīvības ielā 70 notikušā negadījuma. Rīgas izpilddirektora Ērika Škapara (JL) preses pārstāvis Uģis Vidauskis RB informēja, ka, tā kā pagrabu iebrukšanas draudi ir galvenokārt pilsētas centra problēma, tad Centra rajona izpilddirekcijai uzdots tuvākajā laikā apzināt, cik Rīgā ir šādu potenciāli bīstamu pagalmu. Brīvības ielas 70. nama pagraba atjaunošana ļaus noskaidrot, cik aptuveni izmaksā šādu problēmu novēršana. Prognozes liecina, ka izdevumi varētu būt diezgan lieli, tāpēc vispirms potenciāli bīstamos pagalmus iecerēts apzīmēt arī brīdinošiem uzrakstiem. Pēcāk arī tikšot plānoti līdzekļi šādu vietu remontam.
Bīstami tur, kur aizliegts iebraukt
Centra rajona izpilddirektors Vjačeslavs Starostins RB atzīst, ka jau tagad gandrīz visos centra namu pagalmos ir uzstādītas iebraukšanu aizliedzošas zīmes. Tās liktas, gan apzinoties iebrukšanas draudus, gan pēc iedzīvotāju lūguma, lai namu pagalmi nepārvērstos par autostāvvietām. Tā bija arī šajā gadījumā – vadītājs, kura braucamrīks otrajās Lieldienās stāvus ielūza mājas pagrabā, pagalmā bija iebraucis, ignorējot virs iebrauktuves uzstādīto ceļa zīmi "Iebraukt aizliegts". Tiesa, šo zīmi un ne tikai šajā pagalmā parasti ignorē arī citi šoferi, piemēram, preču sagādnieki, kas nereti ir par slinku, lai preces veikalos nogādātu no ielas malā, nevis pagalmā apturētās automašīnas. Taču to, ka satiksmi ierobežojoša zīme virs iebrauktuves nav attaisnojums negadījumam, atzīst arī konkrētā nama apsaimniekotāji - pašvaldības SIA "Rīgas centra apsaimniekotājs" pārstāvji.
Šoreiz laimīgi – bez upuriem
Negadījuma vietā sastaptais pašvaldības uzņēmuma kontrolieris ūdens jautājumos Jānis Briedis RB atzīst, ka par šī un arī citu namu pagalmu bīstamību zināms jau sen. "Te visu māju iekšpagalmi ir tādi. Laikā, kad būvēja šīs mājas, hidroizolāciju netaisīja, bet gadu gaitā mitrums dara savu, metāla sijas ir saēstas. Te arī bez saskaņošanas savulaik izkaltas ventilācijas sistēmas, jo kādreiz te bija maizes vai pīrādziņu ceptuve. Tāds nu tagad ir rezultāts – labi vēl, ka šoreiz tas noticis bez upuriem," teic J. Briedis. Negadījuma dēļ namam tagad atslēgta gan aukstā, gan siltā ūdens padeve, kā arī apkure. J. Briedis norāda, ka aukstā ūdens padeve tiks atjaunota vistuvākajā laikā, taču apkures, līdz ar to arī siltā ūdens padeves atjaunošanas iespējas vēl neskaidras. Proti, viss atkarīgs no finansējuma – nama apsaimniekotāji cer uz domes pretimnākšanu, piešķirot naudu avārijas situācijas novēršanai.
Ar 14 santīmiem nepietiek
Speciālisti rēķina, ka pagraba un pagalma sakārtošanai vajadzētu aptuveni 20 000 latu. Situācija būtu vienkāršāka, ja sagruvušais pagrabs būtu pašvaldības īpašums. Šajā gadījumā nams un pagalms pieder pašvaldībai, bet pagrabs ir privātīpašums, līdz ar to, ieguldot naudu pagraba remontā, pašvaldība izdarītu pakalpojumu privātīpašniekam. Šo un citus neskaidros jautājumus pēc konkrētu skaitļu un aprēķinu saņemšanas sola risināt pilsētas izpilddirektors.
V. Starostins konkrētu bīstamo pagalmu skaitu pagaidām atturas nosaukt, solot par to tuvākajā laikā informēt Ē. Škaparu. "Diez vai ir kāds vainīgais šajā gadījumā – domāju, ka tas bija nejaušs negadījums. Vēl pirms četriem gadiem asfaltējām šo pagalmu, un nekas nenotika. Ceļa rullis tur braukāja, bet asfalts izturēja. Vispār šī problēma mums bija zināma, ne velti arī pie šī pagalma bija zīme, kas liedz tur iebraukt. Bet mājām vienmēr pietrūkst naudas šādiem remontiem – ar 14 santīmiem, ko nama apsaimniekotājs iekasē par kvadrātmetra apsaimniekošanu, nepietiek," norāda V. Starostins. Viņš atzīst, ka līdz šim iedzīvotāji nav informēti par to, ka viņu nama pagalms varētu būt bīstams un iebrukt, bet pēc šī negadījuma tikšot apsvērta nepieciešamība rīdziniekus informēt par šādiem draudiem.
AS "Rīgas siltums" pārstāvis Andris Sproģis RB informēja, ka uzņēmuma darbinieki gaida nama apsaimniekotāja lēmumu par rīcību situācijas novēršanai. Tiklīdz bojātās ūdens caurules tiks salabotas, apkure namam tiks atjaunota. Pēc pieredzējušu "Rīgas siltuma" darbinieku stāstītā, centra namu pagrabi savulaik būvēti malkas glabāšanai. Liela daļa šo pagrabu tagad stāv tukši un neapsaimniekoti, līdz ar to līdzīgas iebrukšanas iespējamība ir diezgan liela.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) nevarēja konkrēti atbildēt žurnālistiem, ko dome darīs, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Viņš gan minēja, ka šogad asfaltu seguma remontam iekšpagalmos pirmo reizi paredzēti līdzekļi domes budžetā – apmēram pusmiljons latu. Taču šī nauda domāta bedrīšu aizdarīšanai, nevis izskalojumu un citu "caurumu", kas zem seguma, novēršanai. Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons uzsver, ka būvnieku kompetence beidzas brīdī, kad ēka tiek nodota ekspluatācijā: "Tālāk viss ir nama apsaimniekotāja – valsts, pašvaldības vai privātīpašnieka - pārziņā. Ja ir aizdomas par ēkas noturību, tad jāaicina eksperti un konstruktori, kas izvērtēs situāciju un noteiks nepieciešamos ierobežojumus. Apsaimniekotājs nedrīkst ēku nolaist līdz avārijas stāvoklim.