TVNET tests: "Peugeot 207 RC" (35)

Pirmkārt jāsāk ar to, ka 207 RC jau vizuāli atstāj nopietna auto iespaidu – atšķirībā no standarta modeļa tam ir 17 collu riteņi ar platām zemprofila riepām, sportisks virsbūves krāsojums (jā, arī krāsojums var būt sportisks, bet, ja tāds nav pa prātam, tad var izvēlēties vienkrāsainu auto), spoilers uz jumta maliņas un hromēts dubultais izpūtēja uzgalis, kuru var ne tikai labi redzēt, bet arī dzirdēt. Tāpat arī salona iekārtojums būtiski atšķiras no standarta modeļiem, proti, ja tajos paredzētas sēdvietas pieciem cilvēkiem, tad 207 RC ir gatavs uzņemt tikai četrus braucējus. Priekšējie sēdekļi ir izteikti sportiski, bet aizmugurējie ir kā sportiskās tēmas turpinājums – strikti nodalītās sēdvietas ir dziļas, diezgan cietas un, lai arī sānu balsti nav tik ļoti lieli kā priekšā, pat aktīvi grozot stūri, braucošie sēž stingri un stabili. Bažām par ērtu sēdēšanu nav pamata, jo vietas ir pietiekami kā priekšā, tā aizmugurē, īpaši tādēļ, ka šajā auto tīri instinktīvi gribas noregulēt sēdekli un stūri tā, kā māca drošas un pareizas braukšanas skolā (laikam jau tādēļ, ka auto it kā saka: esmu sportisks un esmu gatavs paklausīt, ja vien sēdēsi nevis izgāzies, bet gan pareizi un ar rokām stingri uz stūres), savukārt priekšējais pasažieris ērti jūtas arī tad, ja sēdeklis maksimāli aizstumts uz priekšu, tiesa gan, tas pat nav nepieciešams, jo vidējam statistiskajam cilvēkam vietas aizmugurē tāpat būs gana ... ja vien stūrmanis nav egoists, kuram patīk sēdēt ar taisni izstieptām kājām. Taisnības labad gan jāsaka, ka priekšējo sēdekļu formas īpatnību, proti, milzīgo sānu balstu dēļ rokas kustības atpakaļvirzienā ir visnotaļ ierobežotas, tādēļ otrā un ceturtā pārnesuma ieslēgšanai nākas izmantot citādākas rokas kustības nekā automobilī ar parastiem sēdekļiem, taču ar laiku pie šādas dīvainības var pierast. Tikpat ātri var samierināties arī ar sarežģīto iekāpšanas un izkāpšanas procesu – ja neesi apveltīts ar garām basketbolista kājām, tad pirmajās reizēs iekāpšanu/izkāpšanu pavadīs pret slieksni nosmērētas bikses. Pārvelties pāri augstajai ādas sēdekļa malai un slieksnim nenosmērējies tu iemācies pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. No ikdienas lietošanas viedokļa 207 RC interjers ir ērts, bet ar atsevišķām lietām, pie kā jāpierod, piemēram, konkrētajā auto ir uzstādīta papildaprīkojuma sarakstā atrodamā multimediju sistēma ar centrālajā panelī iebūvētu piecu CD mainītāju, CD/MP3 atskaņotāju un telefonu, kura podziņas un vadības slēdži nav daudz lielāki kā parastam mobilajam telefonam. Turpat blakus atrodas visas pārējās Mode, Source un citas pogas un, lai šajos džungļos neapmaldītos, nepieciešams zināms laiks. Tomēr ātri vien tu saproti, ka izkārtojumam un izmēriem nav ne vainas, turklāt noderīga varētu būt arī pati zvanīšanas funkcija – iespraud mobilā telefona SIM karti tai paredzētajā ligzdā un visīstākajā hands-free režīmā zvani kaut radiem uz Austrāliju. Braucot nakts laikā, gan vismaz vienu reizi var pienākt izmisuma pilns brīdis, jo podziņas un to uzrakstus pat lāgā saskatīt nav iespējams, taču tam ir elementārs risinājums – atliek vien manuāli pārslēgt automātisko dienas gaismu režīmu uz tuvajām gaismām, un visi slēdži izgaismojas glīti oranžos toņos.

Automobiļa dinamiskajai dabai ir konflikts ar kādu neatņemamu autobraucēja ikdienas sastāvdaļu – pārāk zemu ātruma limitu pilsētā: sākot gaitu pie luksofora, tu faktiski jau uzreiz brauc ar ātrumu, kas nepatiks nevienam likumsargam un parasti tiek pavadīts ar soda punktiem un soda naudām, kā dēļ tiešām būtu lietderīgi izmantot ātruma ierobežotāju pastāvīgi.

Pirmais iespaids par to gan bija visnotaļ negatīvs, jo līdz šim, kad sanācis saskarties ar līdzīgām sistēmām, ātruma ierobežotājs ir izticis vien ar skaņas signālu, lai pievērstu vadītāja uzmanību spidometra bultiņas atrašanās vietai, bet te – līdzko sarkanais rādītājs sasniedz ieprogrammēto 50 km/h atzīmi, paātrinājums beidzas, akselerators nereaģē un tu turpini braukt ar 50 km/h ātrumu. Pilsētā jau arī vairāk it kā nevajag, taču ko darīt gadījumā, ja nepieciešams straujš paātrinājums? Uz pārslēga, kas atrodas aiz stūres, ir poga, kas sistēmu atslēdz, taču izrādās, ka sistēmu ar līkumu var apiet vēl vienkāršāk – atliek vien nospiest pedāli līdz pašam galam, tad caur kurpes zoli jūtams tāds kā klikšķis un auto strauji uzņem ātrumu. Citiem vārdiem sakot – ikdienišķās situācijās noderīga ierīce, kuru ārkārtas gadījumos ļoti vienkāršā veidā var atslēgt.

Bet tagad par pašu galveno – kā ir braukt ar mazajai klasei piederīgo "Peugeot 207", kuram zem motora pārsega atrodas mazs, bet spēcīgs 1,6 litru turbo motors. Kad stūre un sēdeklis noregulēti un akrobātiskais triks ar drošības jostas aizsniegšanu veiksmīgi izpildīts, var notikt brauciens. Jāsaka, ka tas kļūst tīkamāks, kad aprasts ar pedāļiem, kas, pat ņemot vērā auto gabarītus, šķiet nedaudz par īsu un pārāk tuvu viens otram. Īpaši mulsinošs ir sajūga pedālis, kuram ir tāda viltīga maliņa pie pedāļa atsperes, aiz kuras šad tad aizķeras kurpes purngals; ja braucējs būs moderno Aladina stila kurpju valkātājs, tad sajūgs sagādās galvassāpes, toties ar sporta apaviem vai kedām kājās – nekādu problēmu. Ziemas periodā ne īpaši patīkams būs ātrumpārslēgs, jo tā rokturis ir metālisks un pēc nakts vai ilgākas dīkstāves pieņem apkārtējās vides temperatūru. Īsāk sakot, dažas pirmās pārslēgšanās reizes nav patīkamas, jo salst roka, taču svira strādā precīzi un arī izskatās labi. Pati braukšana izpaužas apmēram tā: viens, divi, trīs un spidometrs rāda 100 – tā kā auto ir viegls un jaudas ir daudz, tad ātrumu uzņem ļoti veikli, turklāt svarīgi šķiet atzīmēt, ka visus 175 zirgspēkus novaldīt nesagādā nekādas grūtības – normālos apstākļos visi bez zudumiem tiek izlaisti uz ceļa un auto ar dobju dūcienu turbīnas svilpiena pavadījumā strauji velk uz priekšu. Balstiekārta ir sportiski cieta, tādēļ labi jūtami pat mazākie ceļa nelīdzenumi; brīžiem gribas, lai piekare būtu kaut nedaudz mīkstāka, jo apvienojumā ar zemprofila riepām, kam raksturīgas vājas amortizēšanas spējas, uz izteikti grubuļaina ceļa 207 RC itin nemaz nav komfortabls un tu sevi pieķer pie domas, vai šis auto ir paredzēts lietošanai ikdienā. Tomēr, nonākot uz līdzenas šosejas vai kvalitatīvi noasfaltētas ielas, mazā raķete uzvedas nevainojami – nekādas grīļošanās, zvāļošanās, stūres iekārta ar elektromehānisko pastiprinātāju ir teicama, jo, augot ātrumam, kļūst stingrāka un samazina nevēlamas virziena maiņas iespējamību (braucot lēni, piemēram, pārpildītā stāvlaukumā, stūre ir vairāk nekā mīksta - ar vienu pirkstu to varētu pagriezt pat gadu vecs bērns) un faktiski vadītājs saplūst ar auto, veidojot vienu veselu.

Nobeigumā jāsaka, ka no ekonomiskā viedokļa "Peugeot 207 RC" ir lietotājam visnotaļ draudzīgs auto - uz šosejas, kad automobilī atrodas trīs pieauguši cilvēki un braukšanas ātrums ir 100 km/h, borta dators rāda 6,6 – 6,8 l/100 km, vienmērīgi braucot pilsētā, auto vidēji patērē 5 litrus degvielas, bet kombinētajā ciklā, īpaši nedomājot par to, kad, kas, cik un par cik būs jālej degvielas tvertnē, - 10,8 litri. "Peugeot 207 RC" bāzes modeļa cena ir 15 175 lati, bet auto, kurš tāpat kā testētais ir aprīkots ar panorāmas stikla jumtu, kruīza kontroli, signalizāciju un navigācijas sistēmu, 7'''' LCD ekrānu, autotelefonu ar brīvroku sistēmu, 5 CD mainītāju panelī, JBL skaņu sistēmu un CD/MP3 atskaņotāju, izmaksās 17 735 latus.

Īsais beigu rezumē – mazs, jaudīgs, bet civilizēts ielas sporta auto četriem cilvēkiem.

Svarīgākie dati