Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nespēju valdīt asaras, saņemot algu

FOTO: flickr.com/by emilianohorcada

Labdien, TVNET. Tā kā pati pirms gada zaudēju darbu, piedzīvojot smagu kritienu no ļoti labi apmaksātas darba vietas (700 LVL uz rokas), uz bezdarbnieka pabalstu sākumā, līdz pilnīgam naudas izsīkumam vēlāk, uzskatu, ka varu dalīties savā pieredzē.

Esmu 27 gadus veca. Man ir daudzpusīga darba pieredze, maģistra grāds. Zaudējot darbu pagājušā gada septembrī, to sāku meklēt pēc aptuveni mēnesi ilga atelpas brīža, jo, kā jau daudzi, biju optimistiski noskaņota. Uz pirmajām pārrunām sāku iet novembrī – decembrī.

Parasti tiku līdz pārrunām un kāda praktiska uzdevuma. Tad sekoja atraidījums. Līdz februārim biju jau novesta līdz izmisumam, martā pieņēmu darbu – biroja vadītāja, alga uz rokas 230 LVL.

Protams, saņemot pirmo algu, es nespēju valdīt asaras, jo piekritīsiet – mēnesī saņemt 700 LVL vai 230 LVL ir liela atšķirība.

Bet, tā kā man vajadzēja naudu, lai būtu vismaz par ko paēst, es nekurnēju, bet turpināju strādāt un lūkoties cita darba virzienā.

Jūlijā man piezvanīja no firmas, kurai biju sūtījusi CV un motivācijas vēstuli janvārī. Aizgāju uz pārrunām, izpildīju pārbaudes darbu un mani pieņēma, lai arī specifiskas pieredzes konkrētajā amatā man nebija. Alga pirmajos trijos pārbaudes mēnešos ir 350 LVL, pēc tam pakāpeniski cels.

Protams, arī alga 350 LVL uz rokas man šķiet maza, bet atšķirībā no tās daļas portāla rakstu komentētājiem, ka par tādu algu nekad nestrādās, es strādāju. Kāpēc? Jo es novērtēju to, ka man tika dota iespēja iegūt pieredzi un strādāt darbu kā projekta vadītājai, attīstīties un nākotnē pretendēt uz lielāku algu.

Tāpat es saprotu, kāpēc man maksā tādu algu, jo šis uzņēmums, kurā esmu iesaistījusies, tikai tagad pakāpeniski atlabst no krīzes. Ir jāsaprot, ka nav 2008. gads, ka liela daļa cilvēku vairs nesaņem tik, cik saņēma agrāk, ka ir jāiemācās plānot savus izdevumus.

Jā, arī es agrāk devos ceļojumos, pirku pārtiku nedēļai, atstājot veikalā pāri par 50 LVL, bieži atļāvos spontānus pirkumus, pusdienoju vai vakariņoju kafejnīcās. Tagad es tērēju ēšanai vidēji 18 LVL mēnesī, praktiski nekad nepusdienoju ārpus mājām, retu reizi vakariņoju (reizi pa diviem mēnešiem), spontāni vai lieki pirkumi ir izskausti.

Iespējams, ka varu atļauties strādāt par tādu algu, jo esmu divatā ar vīru.

Viņš no savas algas sedz dzīvokļa kredītu un komunālos maksājumus, es maksāju par pārtiku un izklaidēm. Jā, mēs neesam sajūsmā par mūsu ģimenes finansiālo kritienu, lietām un paradumiem, no kuriem nācās atteikties, bet tā vietā, lai klaigātu, ka visi ir riebīgi izspiedēji, kas tikai grib tautu paverdzināt, mēs cenšamies rast risinājumu, paskatīties no otras puses uz situāciju, nenokārt degunu un virzīties uz priekšu.

Novēlu visiem portāla lasītājiem iegūt pozitīvāku skatu uz dzīvi.

Lai veicas, Zane

Paldies Zanei par viņas viedokli! Ja arī Tu vēlies izteikties par darbu, tā meklēšanu un atrašanu šodien Latvijā, tad vari iesaistīties portāla TVNET jaunās rakstu sērijas "Kā Tu atradi darbu" tapšanā!

Sūti savu stāstu, kā Tu meklēji un varbūt atradi darbu, uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv vai izmanto rakstam pievienoto viedokļu iesūtīšanas formu!

Mēs darīsim Tavu viedokli zināmu arī citiem TVNET lasītājiem!

Uz augšu
Back