Medicīniskās aprūpes kvalitāte laukos ir smaga problēma. Tur, kur atrodas ģimenes ārstu prakse, vēl labi (pēc darbalaika beigām mediķis uz zvaniem gan vairs neatbild). Taču daudzos pagastos ikdienā strādā tikai feldšeris. Un dara to jau gadu desmitiem. Sen būtu laiks iet pensijā, taču vietā neviens nenāk. Turpina strādāt, jo svarīgāks ir kas vairāk par algu un apziņu, ka atpūta mūža nogalē godam nopelnīta. Kaut arī vajadzētu, bet nevar tā – eju prom, un aiz manis kaut ūdens plūdi.
Vai Priekules slimnīcai būt? (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kritiskās situācijas dēļ jo svarīgāks ir jautājums par Priekules slimnīcas nākotni. Vai notiks māsterplānā paredzētā apvienošana ar Liepājas Reģionālo slimnīcu. Ja nē, tad kas to pārvaldīs pēc administratīvi teritoriālās reformas – viens pats Priekules novads vai tomēr vairākas jaunās pašvaldības? Taču, pirms domāt, kā turpināt darbu, ja izdosies saglabāt patstāvību, tā ir jāizcīna. Ne Priekules dome, ne slimnīcas vadītāji negrasās padoties. Nupat pašvaldībās notika aptauja par to, ko šajā ziņā vēlas iedzīvotāji. Rezultāti rāda, ka neviens negaida, kad slimnīcas telpās būs, piemēram, alkoholiķu ārstēšanas iestāde. Svaigā gaisā, prom no lielpilsētas piedāvātajiem kārdinājumiem daudziem droši vien būtu patīkami uzturēties. Apkārtne vien ārstē. Taču kāds stereotips veidosies par jauno novada centru – Priekuli? Vai par Cēsu rajonā esošo Straupi zinām ko vairāk, izņemot to, ka tur ārstē atkarīgos? Vai vēlamies uzzināt?
Apkārtne ārstē arī ar citām kaitēm sirgstošos. Vai viņi to nav pelnījuši? Kaut gan toreiz biju maza, taču atceros, cik omamma bija priecīga, ārstējoties Liepājas vecajā slimnīcā, kur netālu bija jūra, apkārt – parks un aiz loga mēdza lēkāt vāveres. Kāpēc gan visiem rajona slimniekiem būtu jāuzturas milzīgā būvē ar sagrabējušiem liftiem un palātām, kur apzīmētas sienas? Kur katrs jauns pacients ir viens no daudziem. Kur no personāla objektīvu iemeslu dēļ nevar gaidīt personīgu ieinteresētību. Ja veic procedūru, tad dara tikai to. Par konsultāciju šim mediķim nav samaksāts. Viņš pat negatavojas noklausīties jautājumu.
Nesen kāda draudzene visai skeptiski izteicās par savas mātes vēlmi mazpilsētas slimnīcā veikt muguras operāciju. Liepāja tomēr paliekot Liepāja. Mediķiem lielāka pieredze tādēļ vien, ka daudz vairāk pacientu. Piekrītu, taču te atkal ir jautājums, kas izšķirošos brīžos ir bezgala nozīmīgs, – attieksme.
Negatīva pieredze var gadīties jebkuram un jebkur. Par agrāk izslavēto Aizputes slimnīcas Dzemdību nodaļu, kas nu jau labu laiku apvienošanas dēļ slēgta, nesen gadījās dzirdēt kādu stāstu. Dzemdību laikā izrādījies, ka nepieciešams ķeizargrieziens. Bijis smagi, tomēr viss beidzies labi. Otro bērnu sieviete izvēlējusies laist pasaulē Liepājā. Tur mediķi brīnījušies – kā pacientei pēc šādi izdarītas operācijas un uzliktām šuvēm vispār izdevies izdzīvot? Kļūdās arī ģēniji. Pat doktors Hauss slavenajā seriālā.
Priekules slimnīca ir jāsaglabā tādēļ vien, lai būtu izvēles iespēja. Labi zināma patiesība – konkurence rada vajadzību uzlabot kvalitāti. Un te vairs nav runa par kādas medicīnas iestādes peļņu, bet to, ka ieguvējs būs vienkāršais cilvēks. Pacients.