Prostitūtas Latvijas valstij ir vēl sarežģītāks jautājums par Abreni, homoseksuāļiem un leģionāru piemiņas dienu. Šobrīd cīņa ar netiklību notiek gaudeni, laiku pa laikam iebuksējot pastarpinātās diskusijās un neradot iespaidu, ka tiešām tiek nīdēta ļaunuma sakne.
Kur "meitenēm" strādāt?
Sāksim ar to, ka Ministru kabinets jau 2001. gadā pieņēma "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumus", kas paredz, ka prostitūtām ir liegts piedāvāt seksuālos pakalpojumus ārpus pašvaldību noteiktajām teritorijām. Vietas jāierāda tām pašvaldībām, kuru teritorijā dzīvojošo skaits pārsniedz 20 000 cilvēku. Dažas pašvaldības tiešām lieki nekavējās un ierādīja seksa priesterienēm īpašas vietas vai nu uz šosejas, vai apdzīvoto vietu laukumos un ielu posmos. Citur vietējie varasvīri pavēstīja, ka pie viņiem šīs profesijas pārstāvju neesot, tāpēc arī nekādas "darba vietas" nevajagot. Bija arī tādi tautas kalpi, kuri strikti pateica, ka vietas prostitūtām ierādīs tikai tad, ja konkrētās dāmas atnāks un pieprasīs: gribam strādāt tieši tur! Latvijas galvaspilsētas dome kādu laiku šo jautājumu paviļāja, pamuļļāja, līdz meta mieru. Pēc krietna laika – 2005. gadā – Latvijas Pirmā partija gan izplatīja paziņojumu, kurā teikts: "Latvijas Pirmās partijas Rīgas domes frakcija kategoriski iebilst pret jebkādām Rīgas domes, tās struktūrvienību un komiteju darbībām, kas vērtas uz iespējamu prostitūcijas legalizāciju Rīgas pilsētas teritorijā. Savukārt pret tiem, kas organizē prostitūciju, un citiem krimināliem elementiem ir jāpiemēro kriminālatbildība, kāda Krimināllikumā arī ir paredzēta." Vārdi – un tikai...
Minētie piemēri liecina, cik dažādi interpretējams ir likums tikai vienā jautājumā vien, turklāt tā nepildītājiem nekas taču nav noticis.
Kam pienākas sods
Pagāja gads, un pērn tā pati partija sagatavoja grozījumus Krimināllikumā, kas par seksuālo pakalpojumu pirkšanu paredz noteikt kriminālsodu, sākot ar 25 minimālajām mēnešalgām un beidzot ar piespiedu darbu. Ierosinājums tika "izbalsots", lai gan vāri mēģinājumi atdzīvināt šo piedāvājumu tomēr jūtami. Iekšlietu ministrijā tiek apkopota informācija par situāciju erotisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Pēc tam paredzēts lemt, vai un kādi grozījumi nepieciešami normatīvajos aktos. Viens no papildinājumiem likuma burtā varētu būt arī sods seksuālo pakalpojumu pircējam. Pagaidām gan ir grūti pat prognozēt, vai tiešām Latvijas likumos parādīsies kaut kas tik kardināls mūsu izpratnē...
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka valstij jāķeras pie sutenerisma apkarošanas, taču to ir grūtāk atklāt nekā prostitūtu pakalpojumu pircējus. Atliek secināt, ka "pircēja" sodīšana liecinātu – valsts izvēlējusies vieglākās pretestības ceļu. Sociālantropoloģe piebilst, ka "pircēja" sodīšana varētu būt viens no veidiem (bet ne būtiskākais), lai ierobežotu prostitūciju kā nelegālā biznesa veidu. Piemēram, Lietuvā prostitūtas, kuras ziņo par klientiem, atbrīvo no soda. Arī Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) atzīst, ka Latvijas likumi diemžēl nav spējuši ierobežot sutenerismu. "Mēs runāsim ar Rīgas domes vadību, jo jāsāk ar Rīgu, kur ir pilns ar šādām dāmām un piedzērušiem ārzemniekiem," atsaucoties uz tagadējā pilsētas mēra Jāņa Birka partijas piederību TB/LNNK, uz šādu sarunu rezultativitāti norāda J. Dobelis.
Ministru kabinets nesen vēlreiz pievērsās prostitūcijas apkarošanai, taču ne tādēļ, lai ķertos pie ļaunuma saknes. Nē! Tālab, lai spriestu par veselības karšu izsniegšanu šīs profesijas pārstāvēm.
Prostatas masāža un eskorts ar servisu
Kopš 1926. gadā Rīgā slēdza bordeļus, neviens vairs nevar pateikt, cik daudz prostitūtu ir mūsu valstī, jo tiek minēti ārkārtīgi atšķirīgi skaitļi: gan trīs tūkstoši, gan 15 tūkstoši. Starpība ir grandioza. Ja, kā stāsta pašas "meitenes", viņas dienā apkalpo no trim līdz desmit un vairāk klientiem, protams, soda naudā no "pircēja" būs iespējams iekasēt krietnu summiņu. Ja pieķers... Bet vēl vairāk naudas nopelnīs "jumts" –
suteners. "Kā man teikuši, pati prostitūta saņem tikai trešdaļu, pārējo pievāc suteneri," zina teikt J. Dobelis. Nav jau tā, ka neviens likuma pants nevēršas pret suteneriem. Vēršas! Latvijas likumdošanā ir aizliegta seksuālā izmantošana un ir paredzēta kriminālatbildība par sutenerismu. Tikai – viņi kļūst viltīgāki un darbojas rafinētāk. Jāšaubās, vai visi prostitūtu ekspluatētāji ar varu un pātagu viņas spiež vergot miesas-kāriem ļautiņiem. Viņi izdomā, piemēram, atvērt erotiskās masāžas salonu – i pašiem labi, i masieres nopelna. Vai viņas tikai masē? Aizejiet, pārbaudiet! Un būs kur aiziet. "Google.lv" meklētājā, ievadot vārdus "erotiskā masāža", tika piedāvāts ielūkoties 20 lapās... Ir jau arī eskortservisi. Ko "meitenes" eskortē? Maksātspējīgus klientus.
Kur nu vēl internets ar šādiem un līdzīgiem sludinājumiem, kurus globālajā tīmeklī nenācās grūti atrast: "Maiga, reizēm mežonīga, tas viss atkarīgs no tevis, piedāvā klasiku, prostatas masāžu un atpūtu ģimenes pāriem. Žanna, t. 29... . Simpātiska meitene (28, 165) piedāvā Jums masāžu intīmā atmosfērā. Aizbraukšu ciemos. T. 28..., Jana." Nav noslēpums, ka daudzas "meitenes" nevis stāv uz ielas, bet ir pārcēlušās uz dzīvokļiem. Kāda Samata nu ļoti regulāri piedāvāja it kā nevainīgu masāžu, liekot sludinājumus RB. Viņa tik uzkrītoši norādīja savus gadus un parametrus, ka nācās noskaidrot, kāda masāžai saistība ar vecumu. Lieki teikt, ka Samanta klausuli vairs necēla...
Šobrīd likumsargu uzmanība būšot pievērsta erotisko masāžu saloniem, tos solīts kontrolēt bargāk, lai pārliecinātos, ka aiz erotikas izkārtnes netiek piedāvāti seksuāli pakalpojumi. Kādā veidā policija pārliecināsies, ko īsti dara erotiskās masāžas salonos? Tātad ir jānopērk pakalpojums, ko tur piedāvā.
Kāda sutenera gals. Vismaz pagaidām
Šogad februārī likumsargi tika galā ar kādu noziedznieku grupu, kas nodarbojās arī ar sutenerismu. Viens no grupas līderiem, kāds 1974. gadā dzimis vīrietis, apmēram trīs gadus nodarbojās ar sutenerismu, ierīkojot prostitūtu pakalpojumu sniegšanas vietas dažādos Rīgas dzīvokļos un ievietojot reklāmu internetā. 2006. gada maijā viņš bija noīrējis dzīvokli Rīgā, Maskavas ielā, kur sievietes sniedza seksuālos pakalpojumus pret samaksu. Vervējot sievietes šim darbam, 32 gadus vecais vīrietis viņas izvēlējās no prostitūtu vidus, piedāvājot nodarboties ar erotisko masāžu, bet īstenībā gandrīz visas sievietes dzīvoklī nodarbojās ar prostitūciju. Suteners noteica seksuālo pakalpojumu maksu, optimālo darba laiku, organizēja prostitūtu fotografēšanu reklāmai, saņēma no prostitūtām naudu par katru klientu. Saistībā ar sutenerisma faktu aizturēta 32 gadus vecā vīrieša līdzdalībniece – 1977. gadā dzimusi sieviete, kura pildīja administratores funkcijas, uzraugot prostitūtu darbu un sastādot darba grafiku. Līderi arestēti. Der zināt, ka prostitūciju Latvijas likumdošana neaizliedz.
Tieši uz līdzīgiem gadījumiem norāda arī A. Putniņa: ja prostitūcija būtu tikai labprātīga, tad tās ir sievietes cilvēktiesības – rīkoties ar savu ķermeni, kā gribas. Taču, ja sievieti piespiež to darīt, ja viņa tiek izmantota, ja prostitūcija saistīta ar cilvēktirdzniecību? "Tiklīdz ķermeņa pārdošanā iesaistās trešās personas, tas vairs nav brīvprātības princips. Tad, protams, prostitūtas pakalpojuma pircēja sodīšana ir viens no veidiem, kā šo nelegālo rūpalu ierobežot," viņa piekrīt.
Ko Amerika un citi pārmet Latvijai
Tieši nepietiekamu rīcību cilvēktirdzniecības ierobežošanā Latvijai ir pārmetušas arī ASV. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi gan paredz, ka
= ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju,
= prostitūtām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus, kā arī pieņemtu seksuālo pakalpojumu pasūtījumus,
= prostitūtai aizliegts piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus ārpus pašvaldības noteiktajām vietām, kā arī dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas īpašums vai par kuru viņa nav noslēgusi īres līgumu,
= seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt tīklā "Internet", presē un citos sabiedrības saziņas līdzekļos (izņemot erotiska rakstura izdevumus), kā arī izmantojot citu personu starpniecību,
= par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Bet... labo likumu laikam iespējams apiet ar līkumu. Tiesa, Saeimā tiek turpināts darbs arī pie Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumprojekta. Tā mērķis ir noteikt erotisku vai pornogrāfisku materiālu aprites ierobežojumus, aizsargāt cilvēku no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiskiem materiāliem, nepieļaut bērnu iesaistīšanu erotisku un pornogrāfisku materiālu apritē, kā arī noteikt ierobežojumus erotiska rakstura izklaides vietu darbībai un pasākumu organizēšanai. Piemēram, vietējās pašvaldības varēs izdot saistošos noteikumus, kas noteiks vietas, kurās aizliegtas erotiskas izklaides. Rīga laikam jau puspasaulei asociējas tieši ar pietiekami plaši attīstītu un pievilcīgu seksa industriju. Ja internetā vēlēsieties apmeklēt tādu informācijas avotu kā "World Sex Guide", tad uzzināsiet, ka šeit iespējams tikt pie laba un lēta seksa. Lūk, Rīga – iedvesmas pilsēta!
Prostitūta – profesiju reģistrā
Atgriežoties pie prostitūtu pakalpojumu pircēja sodīšanas, jāteic, ka pagaidām ekspertu vidū vienprātības trūkst. Pat ja Latvija gribētu sekot kādas valsts pieredzei, tad – kuras? Jo pieredze un secinājumi ir kardināli atšķirīgi, tāpat kā sodi par nodarbošanos ar šo arodu.
Piemēram, Zviedrijā likums paredz kriminālatbildību par erotisko pakalpojumu pirkšanu. Oponenti gan aizrāda, ka Zviedrijā tieši pēc kriminālatbildības iestāšanās esot strauji palielinājies izvarošanas gadījumu skaits. Tur tagad zeļot nelegālā prostitūcija masāžas salonos un tamlīdzīgās iestādēs. Tāpēc Norvēģija no šādas prakses atteikusies. Igaunijā savukārt tiek sodīts suteners, nevis "meitenes". Francijā un Somijā prostitūtas nedrīkst sniegt pakalpojumus publiskās vietās un traucēt sabiedrisko mieru, Anglijā var sodīt tos prostitūtu klientus, kuri pārāk bieži manīti viesojamies pie "naktstauriņiem". Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē prostitūtu maksātie nodokļi papildina valsts kasi. Toties Grieķijā bordeļu darbība ir reglamentēta un prostitūtas tiešām godam pensionējas pelnītā atpūtā pēc zināma vecuma sasniegšanas. Arī J. Dobelis ieminas par pašmāju seksa priesterieņu nodokļu maksāšanu un pensijas pelnīšanu: "Prostitūcija ir bijusi, ir un būs. Lieciet mieru prostitūtām, lai pelna godīgi naudu ar darbu, kas nebūt nav viegls!" Jā, un prostitūcija ir aizliegta Īrijā, Maltā, Lietuvā. Toties, tāpat kā Latvijā, atļauta Austrijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Portugālē, Spānijā, Kiprā, Anglijā, Čehijā, Norvēģijā, Polijā, Ungārijā, Igaunijā.