Somāļu pirāti labprātāk strādātu algotu darbu (23)

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Savulaik pirāti devās jūrā, lai saceltos pret pastāvošo sociālo kārtību, taču daudzi jūras laupītāji nemieru plosītajā Somālijā atzīst, ka labprātāk maksātu nodokļus un strādātu algotu darbu.

Hobjo dzīvojošie pirāti netīko pēc libertārisma vai alternatīva dzīvesveida. Daudzi savu nodarbošanos raksturo kā izdzīvošanas noziegumu.

Citu peļņas iespēju praktiski neesot

Ahmeds Osoble ir pārāk jauns, lai būtu pieredzējis organizētu valsts pārvaldību, un, tāpat kā daudzi citi Somālijas vidienes piekrastē dzīvojošie jaunie vīrieši, pilnībā bija atkarīgs no zvejniecības. "Kopš 2003.gada ievērojami samazinājies zivju daudzums mūsu ūdeņos, un dzīve pie jūras kļuva neiespējama," intervijā medijiem stāsta 27 gadus vecais vīrietis.

Kļuva par pirātu, jo nebija ēdamā

Ahmeds labi atminas to dienu 2008.gadā, kad viņš zvejas tīklus atstāja piekrastē un devās savā pirmajā pirātisma misijā.

"Man nebija bail, tā bija dzīvības un nāves situācija. Man nebija ko ēst," viņš skaidro.

Apmaldās Indijas okeānā

Kādā citā reizē Ahmeds kopā ar citiem pirātiem apmaldījies Indijas okeānā. "Mēs apmaldījāmies, stipri lija (..). Mums nebija ne jausmas, kur atrodamies, un pēkšņi mēs ieraudzījām dažas nelielas jahtas. Manuprāt, tie bija tūristi, mēs viņiem jautājām un viņi atbildēja, ka atrodamies Seišelu salās. Mēs bijām tik apjukuši, ka pat nedomājām par viņu nolaupīšanu."

"Pēcāk mēs ieraudzījām, ka mūsu virzienā dodas divi patruļkuģi un viens helikopters, un visam bija gals," atminas Ahmeds. "Seišelu salās mēs netikām spīdzināti, taču mums nebija ko ēst. Mēs cieši apsējām kreklus ap vēderu, lai mazinātu izsalkuma sajūtu."

Ja dabūtu darbu, pirāts vairs nebūtu

Ahmeds joprojām ir pirāts, taču viņš nedodas jūrā un nekad nav nolaupījis kuģi. "Ja es varētu dabūt darbu zivju rūpnīcā netālu no Hobjo un ik mēnesi saņemt algu, es sāktu strādāt nekavējoties," viņš atzīst.

Nedz Hobjo, nedz citos piekrastes reģionos, no kuriem nāk pirāti, nav funkcionālu rūpnīcu un tirgu. Tādu nav arī nekur citur Somālijā.

Aicina eiropiešus reāli palīdzēt, nevis tikai sodīt par pirātismu

Ismails Hadži Nūrs, kurš ir atbildīgs par pirātisma apkarošanu Galmudugas reģionā, brīdina, ka situācija neuzlabosies, kamēr netiks sniegta palīdzība. "Kamēr mēs nesaņemsim palīdzību, pirātisms būs realitāte," norāda amatpersona. "Taču šobrīd eiropieši piedāvā cietumsodu vai lodi."

"Ja šiem zēniem būtu iespēja ik mēnesi saņemt algu, viņi vairs nedotos jūrā, lai sagūstītu kuģus," viņš ir pārliecināts.

Pieaugot somāļu pirātu aktivitātei, rietumvalstis uz bīstamajiem reģioniem nosūtījušas desmitiem karakuģu un galveno uzmanību velta aizdomās turamo arestēšanai un sodīšanai, nevis alternatīvu nodarbinātības formu meklēšanai.

Taču, lai gan lielākā daļa pirātu ir bijušie zvejnieki, viņu līderi ir izjutuši varas garšu, brīdina eksperti.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu