Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Riks Hazbends, Viljams Makūls, Maiks Andersons, Lorela Klārka, Deivs Brauns, Ilans Ramons, Kalpana Čoula. Septiņi ASV kosmosa kuģa "Columbia" astronauti, kuriem pēc sešpadsmit orbītā nostrādātajām dienām 2003. gada 1. februārī tā arī nebija lemts atgriezties uz Zemes.
Atrodoties sešdesmit četru kilometru augstumā un lidojot ar ātrumu, kas astoņpadsmit reizes pārsniedza skaņas ātrumu, "Columbia" pēkšņi aizdegās un izjuka gaisā tikai dažas minūtes pirms plānotās nolaišanās Kenedija kosmodromā Kanaveralas zemesragā.
"Viņi riskēja pēc savas gribas," pēc "Columbia" bojāejas, vēršoties pie amerikāņu nācijas, runā uzsvēra ASV prezidents Džordžs Bušs. Bojāgājušo radinieki (katastrofas mirklī Floridā atradās arī pirmā Izraēlas kosmonauta Ilana Ramona sieva un četri bērni) vēstulē ASV Kosmosa izpētes aģentūrai NASA rakstīja: "Viņus paņēma debesis."
Kā šī katastrofa varēja notikt, un vai šodien, piektajā gadskārtā kopš "Columbia" bojāejas, pasaule no tās ir ko mācījusies?
Uz izdzīvošanas robežas
Jau nākamajā dienā pēc traģēdijas atklātībā parādījās ziņas: NASA vadība bija informēta, ka, iespējams, jau starta brīdī "Columbia" korpusā bija radušies termoizolācijas bojājumi, kas, nolaižoties caur Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, varēja izraisīt kuģa korpusa sabrukšanu. NASA vadība pat gatavojās vērsties pie ASV Aizsardzības ministrijas ar lūgumu veikt orbītā esošā kuģa korpusa detalizētu fotoizpēti (astronauti to nespēja, jo viņiem nebija paredzēts doties atklātā kosmosā), tomēr jau nākamajā dienā atsauca pieprasījumu, baidīdamies, ka to var apvainot panikas celšanā. Nākamajā vēstulē NASA ziņoja, ka "kuģis atrodas teicamā stāvoklī un izolācijas fragments, kas no tā korpusa bija atrāvies starta brīdī, nevar kļūt par nopietnu problēmu". "Viņi apgalvo, ka ar šiem bojājumiem var izdzīvot, bet īstenībā viss atrodas uz būt vai nebūt robežas," turpretī uzsvērts kāda NASA darbinieka ziņojumā, kas tā arī nesasniedza augstāko vadību. Iespējams, no kuģa apkalpes patiesā informācija tika slēpta. To vēlāk ne reizi norādījuši bojāgājušo tuvinieki, uzsverot: "Viņi zināja, ka viņiem nav lemts atgriezties."
Līdzīgas situācijas NASA vadībai gan nebija nekāds jaunums, jo kosmiskās atspoles tipa kuģi no lidojumiem arī iepriekšējos gados regulāri bija atgriezušies ar korpusa bojājumiem. ASV Kārnegī universitātes inženierijas profesors Pols Fišbeks jau 90. gadu sākumā bija veicis pētījumus, kas liecināja, ka 50 lidojumos laikā no 1981. līdz 1991. gadam jau palaišanas posmā no kuģiem bija nokritušas trīs līdz 150 termoizolācijas plāksnes, turklāt vidēji 25 no tām bija guvušas bojājumus vairāk nekā 2,5 centimetru dziļumā. (Caurums kreisajā spārnā, kas noveda pie "Columbia" bojāejas, bija aptuveni piecpadsmit centimetrus plats.)
Ķieģeļi ar spārniem
Zibens, meteorīts, NLO, kosmiskie atkritumi, nepilnības datorvadībā – tā ir vien daļa no pieņēmumiem par traģēdijas iemesliem.
Kāds indiešu astrologs pat izteica diezgan murgainu iedomu, ka "Columbia" apkalpi pazudināja maģiskais skaitlis "7" (tāds bija apkalpes locekļu skaits). Pēc tam, kad oficiālā līmenī noraidīja versiju par iespējamo terora aktu (kuģis uzsprāga tādā augstumā, kurā neuzlidotu neviena zenītraķete), žurnālā "Times" parādījās trīs iespējamie katastrofas gaitas scenāriji. Kuģis varēja būt iegājis Zemes atmosfērā nepareizā leņķī – tas saistīts ar šā kosmosa kuģu tipa smago vadību. Līdzās pieņēmumam par varbūtējiem bojājumiem "Columbia" dzinējā, izskanēja doma, ka starta brīdī kuģa kreisā spārna apakšējā daļā varēja būt iekļuvuši svešķermeņi, izraisot tajā bojājumus.
"Columbia" cieta katastrofu termiskās aizsardzības sistēmas nepilnību dēļ," pēc divus gadus ilgušās izmeklēšanas 2005. gada nogalē intervijā laikrakstam "Los Angeles Times" uzsvēra NASA direktors Maikls Grifins. (Bet savulaik amerikāņi iztērēja 100 miljardus dolāru tieši kosmisko kuģu termiskajai aizsardzībai.) Vienkāršoti traģēdijas "anatomija" ir šāda: uzpildot atdzesēto degvielu, kosmosa kuģa korpuss sarāvās un vairākās tā aizsargpārklājuma vietās radās plaisas. No ūdens kondensāta veidojās ledus un atslāņojās siltumizolācija. Ledus un atrāvušies putuplasta gabali jau "Columbia" starta brīdī 16. janvārī bija norāvuši vairākas termiskās izolācijas plāksnes, kā arī izsita caurumu kreisā spārna apšuvē. Atgriežoties Zemes blīvajos atmosfēras slāņos, kuģa apšuves bojātajās vietās ielauzās līdz pat 1800 grādiem sakarsētais gaiss, burtiski izkausējot spārnu no iekšpuses.
"Columbia" ir vecākais no ASV atspoles tipa kosmosa kuģiem. Pirmo lidojumu tas veica krietni sen – 1981. gada 12. aprīlī kā pirmais no ASV "Space Shuttle" tipa programmas kuģiem. Kopš tā laika ne reizi vien izskanējis, ka "šatli" ir novecojušas, neveiklas kosmiskās "kravas mašīnas", kuras prasa ļoti uzmanīgu vadību un nepārtrauktus konstruktīvus uzlabojumus ("ķieģeļi ar spārniem" – tā par tiem ir izteikušies astronauti). Uzmanību raisa arī fakts, ka viena no firmām, kas pēc kārtējās starta atlikšanas 2001. gadā veica "Columbia" remontu, bija "Morton Thiokol" – tā pati, kas savulaik bija atzīta par vienu no "Challenger" bojāejas vaininiecēm.
Tūlīt pēc katastrofas izskanēja, ka "Columbia" bojāeja (ASV jau ir zaudējušas divus no pieciem šāda tipa kuģiem), iespējams, NASA liks uz visiem laikiem atteikties no "Space Shuttle" tipa kosmosa kuģu izmantošanas. Šodien zināms, ka šāds lēmums ir pieņemts – sākot ar 2010. gadu. Plānots, ka līdz tam tiem vēl jāveic sešpadsmit lidojumi, lai pabeigtu būvēt pastāvīgi orbītā esošo Starptautisko kosmosa staciju.
Speciālisti arī izteica prognozes, ka "Columbia" traģēdija uz ilgu laiku varētu izmainīt spēku samēru starptautiskajā kosmosa sacensībā, kurā lielākie spēlētāji ir ASV un Krievija, bet savas ambīcijas aizvien skaļāk pauž arī Ķīna, Eiropas Savienība, Japāna un Indija. Tā kā nevienam nebija šaubu, ka ASV vismaz uz kādu laiku pārtrauks atspoles tipa kuģu lidojumus (realitātē šie kuģi nelidoja divus gadus, līdzīgi arī "Challenger" gadījumā), nebija skaidrs, kā turpmāk pastāvēs nepārtraukti apdzīvotā Starptautiskā kosmiskā stacija – daudzmērķu kosmiskā laboratorija, kuras apgādē vislielākā nozīme bija tieši atspoles tipa transportkuģiem, kuri veica arī "kosmisko velkoņu" funkcijas. 2007. gada nogalē astronautikas kongresā Haidarabadā (Indijas dienvidos) ASV paziņoja, ka gatavojas izstāties no Starptautiskās kosmiskās laboratorijas izveides programmas (šobrīd 70% tās izmaksu finansē NASA) un turpmāk plāno pievērsties citu veidu projektiem – piemēram, kosmiskās bāzes izveidei uz Mēness. 2007. gada martā NASA gan bija spiesta atlikt kosmosa kuģa palaišanu uz Mēnesi nepietiekama finansējuma dēļ. Bušs ir iecerējis, ka cilvēkam atkal jāizkāpj uz vienīgā dabiskā Zemes pavadoņa līdz 2020. gadam.
Vai ir cerības izglābties?
Zinātnieki nemitējas atgādināt, cik bīstama ir ASV valdības tieksme apcirpt NASA budžetu uz drošības pasākumu rēķina. Astronauti ir apmācīti, kā rīkoties, piemēram, ja kuģis, ieejot Zemes atmosfērā, zaudē augstumu, bet viņi joprojām absolūti nav gatavi situācijām, kad ekipāžas bojāeja kļūst neizbēgama. Vienīgais stāsts ar laimīgām beigām ir par kuģi "Apollo 13", kura apkalpei arī ļoti sarežģītos apstākļos (ceļā uz Mēnesi bija uzsprādzis skābekļa balons) tomēr izdevās izdzīvot. "Columbia" gadījumā apkalpe par kritisko situāciju ilgi pat neko nenojauta vai arī to pietiekami nenovērtēja. Kā liecina sarunu ieraksti ar Kosmiskās vadības centru, pro-blēmas uz borta tika fiksētas vien 6 – 7 minūtes pirms traģēdijas.
Pēc "Challenger" katastrofas uz atspoles tipa kuģiem gan bija izveidota evakuācijas sistēma, kas, kuģim virzoties nelielā ātrumā un samērā nelielā augstumā, astronautiem ļāva nelaimes brīdī athermetizēt kabīni un to pamest, nolaižoties ar izpletņiem. "Columbia" gadījumā tas nebija iespējams pārāk lielā ātruma dēļ, turklāt kuģis sāka sadalīties vēl lidojuma laikā. Dzīvi toties palika simtiem mazu tārpiņu, kas jau bija pēcteči tiem, kurus astronauti bija paņēmuši līdzi kosmosā pētniecībai biomedicīnas programmu ietvaros. Konteineri ar tārpiem izkrita no kuģa vairāk nekā 40 kilometru augstumā. Pētnieki uzskata – tā kā "Columbia" sāka izjukt apmēram 62 kilometru augstumā, šis fakts norāda, ka atsevišķas kuģa daļas vēl samērā ilgi saglabāja monolītumu.
Jau pēc katastrofas izstrādātais scenārijs līdzīgās draudīgās situācijās paredz kuģa ekipāžu pārvietot uz Starptautisko kosmosa staciju vai arī evakuēt uz Zemi ar īpaši sūtītu kosmosa kuģi. 2001. gadā piecu miljonu dolāru programmas ietvaros bija plānots kosmiskajos kuģos uzstādīt sistēmas, kas zināmā mērā būtu līdzīgas katapultām kara lidmašīnās. Kā alternatīvu izskatīja arī iespēju izveidot atsevišķu apkalpes kapsulu, kas katastrofas brīdī varētu atdalīties no kuģa. Šie piedāvājumi ir noraidīti to pārāk lielā svara, nepietiekamās drošības un efektivitātes, kā arī dārdzības dēļ (amerikāņu presē izskan, ka šīs sistēmas NASA varētu izmaksāt vairāk par miljardu dolāru).
NASA nedienas nebeidzas
Pēc 2003. gada katastrofas NASA tehniskie speciālisti dara visu, lai pilnveidotu un nostiprinātu kosmosa kuģu ārējo degvielas bāku konstrukciju. Amerikāņu kompānija "Locheed Martin" pēc NASA pasūtījuma ir izveidojusi jaunu degvielas bākas piestiprināšanas sistēmu pie raķetes korpusa. Stiprinājuma vietā tagad ir sildītāji, kas neļauj veidoties ledum. Kā nesen intervijā "Associated Press" uzsvēra NASA pārstāvji, problēma ir tā, ka joprojām neesot iespējams izveidot kosmosa kuģu keramisko pārklājumu tik stipru, lai tas izturētu cietu priekšmetu triecienus.
NASA nedienas ar atspoles tipa kuģiem nebeidzas. Termoizolācijas plāksnes atrāvās arī 2005. gadā "Discovery" starta laikā. Pēc tam NASA bija spiesta atkal uz laiku apturēt lidojumus. Viss neritēja gludi arī "Atlantis" lidojumā 2006. gadā. Jau gatavojoties atgriezties uz Zemes, kuģa pilots Kriss Fērgusons pēc manevru dzinēju ieslēgšanas ievēroja, ka paralēli kuģim un ar tādu pašu ātrumu kustas kāds objekts. Ļaunākajā gadījumā tā varēja būt kāda no kuģa daļām, kas atdalījusies vibrācijas dēļ. (Vispār šādi ziņojumi NASA nebija nekāds jaunums – līdz "Columbia" bojāejai tiem gluži vienkārši nepievērsa uzmanību, jo tikpat labi šis "objekts" varēja izrādīties plastmasas maisiņš, kas aizpeldējis no kravas nodalījuma.) Šoreiz NASA tomēr nolēma "Atlantis" paturēt orbītā tik ilgi, kamēr būs skaidrs, ka apkalpei atgriežoties nedraud briesmas. Ar bojājumiem uz Zemes 2007. gada augustā atgriezās arī "Endeavour" – NASA secināja, ka siltumizolācijas plātņu remonts orbītā būtu saistīts ar zināmu risku.
"Columbia" astronautu vārdos šodien ir nosaukti septiņi Marsa pakalni, tomēr kosmosa kuģa bojāeja nebeidz raisīt aizvien jaunus jautājumus. Vēl katastrofas cēloņu izmeklēšanas laikā NASA "Space Shuttle" programmu vadītājs Rons Dītmors norādīja, ka temperatūras izmaiņas kuģa kreisajā spārnā nevarētu būt saistītas ar korpusa bojājumu, jo tad tās būtu daudz augstākas. Dītmors uzskatīja, ka vaina acīmredzot bija kādā citā apstāklī – uz kuģa borta notika vēl kaut kas, ko mēs nekad neuzzināsim. "Mēs nekad tā īsti netiksim skaidrībā, kas bija patiesais katastrofas cēlonis. Mēs spējam noskaidrot vienīgi tās iespējamo cēloni," īsi pirms izmeklēšanas komisijas secinājumu nodošanas atklātībā uzsvēra arī NASA toreizējais šefs Šo
***
FAKTI
"Space Shuttle" (burtiskā tulkojumā no angļu valodas – kosmiskā atspole) daudzreiz izmantojamais kosmiskais transportkuģis, ko palaiž kosmosā ar raķešnesēju palīdzību. Orbītā tas manevrē kā kosmiskais kuģis, bet nolaižas kā lidmašīna. ASV šo programmu īsteno kopš 1971. gada.
No ASV "Space Shuttle" tipa kos-mosa kuģiem visvairāk lidojumu ir veicis "Discovery" (33 reizes).
Pēc "Columbia" bojāejas 2003. ga-dā NASA rīcībā ir palikuši trīs "Space Shuttle" tipa kosmiskie kuģi – "Discovery", "Atlantis" un "Endeavour".
ASV kosmonautika jau līdz 2003. gadam bija pārcietusi vairākas lielas traģēdijas, lielākās no tām – "Apollo 1" apkalpes bojāeja 1967. gada 27. janvārī un "Challenger" katastrofa starta brīdī 1986. gada 28. janvārī (tās oficiālais cēlonis – nepilnības cietās degvielas paātrinātāja konstrukcijā).
Pēc "Columbia" katastrofas par bāreņiem palika divpadsmit bērni. Materiālo palīdzību viņiem sniedz pirms 17 gadiem izveidotais "Challenger" apkalpes bērnu trasta fonds, kura ziedojumu lielāko daļu veido privātpersonas.