Madridē demonstrācijas pret līdzekļu samazināšanu izglītībai

Atsaucoties uz lielākās izglītības darbinieku arodbiedrības aicinājumu, Madridē no visas Spānijas sapulcējās no 70 000 līdz 100 000 cilvēku, paziņojusi arodbiedrība. Policijas aplēses attiecībā uz demonstrantu skaitu vēl nav zināmas.

Paralizējot satiksmi Madrides centrā, protestētāji pārmeta politiskajiem līderiem, ka tie "soda izglītību par krīzi, ko tā nav izraisījusi".

Dažu ekonomistu skatījumā Spānija ir vājākais posms parādsaistību krīzes nomocītajā eirozonā, un pasaules vadošās kredītreitingu aģentūras jau ir pazeminājušas Spānijas kredītreitingu.

Lai stabilizētu valsts ekonomiku, Spānijas sociālistu valdība ir ieviesusi bargus taupības pasākumus veselības aprūpes un izglītības sektoros.

Sestdien Madrides ielās bija sapulcējušies skolotāji, vecāki, skolēni un studenti, aicinot pielikt punktu līdzekļu samazināšanai.

"Tas ko viņi vēlas, ir privatizēt izglītību un visus publiskos pakalpojumus," atzīmēja viena no skolotājām.

"Mēs tuvojamies modelim, kur tautas izglītība būs margināla un tikai tiem, kuriem būs nauda, būs pieeja [kvalitatīvai izglītībai]," atzīmēja kāda cita protestu dalībniece.

Citi demonstranti pauda bažas par algu samazināšanu un augošo bezdarbu. Tas Spānijā pārsniedzis jau 20%, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem industrializētajās valstīs.

Jau ziņots, ka 20.novembrī Spānijā notiks parlamenta vēlēšanas, kuras pašreiz pie varas esošajiem sociālistiem nesola nekā laba. Tomēr arī jaunievēlētajiem spēkiem, visticamāk, būs maz iespēju palielināt valsts izdevumus, jo valsts ekonomiskās prognozes saglabājas drūmas.