Ansis Ataols Bērziņš pārsūdzējis viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem 13.janvāra grautiņu lietā, informēja Rīgas apgabaltiesā.
Bērziņš pārsūdzējis cietumsodu 13.janvāra grautiņu lietā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieta tiesā saņemta 8.janvārī, tomēr tā vēl pagaidām nav nozīmēta izskatīšanai.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pērn piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem Bērziņam. Iepriekš viņam bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz tādu pašu termiņu.
Preses konferencē gada sākumā Bērziņš sacīja, ka tiesa šādu spriedumu viņam piemērojusi, ņemot vērā to, ka viņš nav ieradies Valsts probācijas dienestā (VPD), kurā viņam bija jāreģistrējas desmit dienu laikā pēc tam, kad 2014.gada 9.aprīlī viņam piesprieda VPD uzraudzību.
Kā norādīja Latvijas Juristu apvienības biedrs Ivars Redisons, Krimināllikuma norma, pēc kuras Bērziņš ir notiesāts, patlaban vairs neeksistē. «Šeit no juridiskās puses ir ķīselis, kurā brīdī kāda norma bija spēkā. Pēc tās, kādas viņš tiesāts, viņam nebija jāiet uz probācijas dienestu,» apgalvoja Redisons.
Kā skaidroja Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, Krimināllikuma normu bijis nepieciešams pārkvalificēt, bet tas nav noticis, tāpēc notiesāšana notikusi uz neesošas normas pamata. Viņš norādīja, ka vajadzējis pārkvalificēt Krimināllikuma 225.panta otrās daļas normu.
Apsūdzētais Bērziņš noslēgumā pauda, ka tiesai bija jāvērtē tas, vai viņa ielikšana cietumā sasniegtu mērķi, proti, resocializāciju un normālu atgriešanos sabiedrībā. Tomēr pēc viņa teiktā tiesa to nav darījusi. «Tiesa to vērtē tikai formāli - viņš neatnāca un vēl pats uzrakstīja vēstuli, ka pats neies. Tātad viņš saprot, un apzināti neatnāca,» teica Bērziņš.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa 2014.gada beigās Bērziņam piesprieda par diviem mēnešiem ilgāku nosacītu brīvības atņemšanu, proti, gadu un astoņus mēnešus.
2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS «Latvijas balzams» produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns «Fīlings». Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.