Jānis Vistiņš un Genādijs Perepjolkins, kuri pērn no valsts saņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) piespriesto kompensāciju 1,2 miljonu eiro apmērā par atsavinātu īpašumu Rīgas ostas teriorijā, tiesā iesnieguši jaunu prasību, vēloties no valsts piedzīt vēl vairāk nekā trīs miljonus eiro, trešdien raksta «Latvijas Avīze».
Abi uzskata, ka ECT piespriestā summa par piespiedu kārtā atsavinātajām zemēm Rīgas ostas teritorijā nav pietiekama un zaudētie zemes gabali ir krietni vērtīgāki. Perepjolkins prasa 2,2 miljonus eiro, bet Vistiņš - vēl nedaudz vairāk par miljonu eiro. Summas aprēķinātas, no bijušo īpašumu vērtības, kāda tā ir bijušo īpašnieku ieskatā, atrēķinot ECT iepriekš piespriesto kompensāciju.
Kā norāda «Latvijas Avīze», jaunās prasības pamatā ir savulaik valsts pārstāvju iesniegts dokuments ECT, proti, SIA «Eiroeksperts Rīga» atzinums par iespējamo zemes kadastrālo vērtību Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā 1999.gadā. Tas bijis paredzēts ostas vajadzībām, tomēr iesniegts kā pierādījums ECT. Perepjolkins par šo dokumentu runājot kā par viltojumu, savukārt advokāts Egils Radziņš to dēvē par «kritiski vērtējamu pierādījumu».
Prasība iesniegta pret valsti Finanšu ministrijas personā.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa Vistiņa un Perepjolkina prasību skatīs 2.februārī.
Kā ziņots, Latvija pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem samaksāja Vistiņam un Perepjolkinam ECT piespriesto kompensāciju 1,2 miljonu eiro apmērā.
Tā bija lielākā kompensācija, kādu ECT Latvijai piespriedusi maksāt.
ECT Lielā palāta atzina, ka Vistiņam un Perepjolkinam izmaksātās atlīdzības apmērs par 1997.gadā piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā nesamērīgi ierobežoja iesniedzēju tiesības uz īpašumu.
Latvijas pilsoņi Vistiņš un Perepjolkins 1994.gadā uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata ar zemes īpašniekiem, kuri šo zemi bija atguvuši denacionalizācijas ceļā, ieguva savā īpašumā piecus zemes gabalus Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā. 1997.gada 1.jūlijā šajā teritorijā tika ieviests brīvostas režīms un bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus.
Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā, taču tas neizdevās. Pēc Ministru kabineta noteikumu un speciāla likuma pieņemšanas 1998.gada 14.oktobrī «Latvijas Hipotēku un zemes banka» atvēra kontu uz abu iesniedzēju vārda, kurā tika ieskaitīta atlīdzība par atsavināto īpašumu, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā. Perepjolkinam tika izmaksāti 8616 lati, bet Vistiņam - 548 lati.
ECT piekrita, ka nekustamo īpašumu atsavināšana savulaik notika saskaņā ar likuma prasībām un sabiedrības interesēs, tomēr izmaksātā atlīdzība bija par mazu.
Vistiņš lūdza ECT atlīdzināt viņam kopumā 1 173 913 eiro, bet Perepjolkins - 6 460 441 eiro. Šajās summās iekļauta pilna atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība, kas atsavināšanas brīdī attiecīgi bija 802 699 eiro un 4 448 580 eiro, kā arī negūto nomas maksu par laika posmu no 1998.gada līdz 2012.gadam - attiecīgi 361 215 eiro un 2 001 861 eiro. Kompensācijā ierēķināta arī atlīdzība par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā katram iesniedzējam.
Ar divpadsmit balsīm «par» un piecām balsīm «pret» ECT daļēji apmierināja iesniedzēju prasību par taisnīgu atlīdzinājumu, piešķirot Vistiņam materiālo kompensāciju 339 392 eiro apmērā, savukārt Perepjolkinam - 871 271 eiro apmērā. Katram iesniedzējam tika piešķirta morālā kompensācija 3000 eiro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumi 1500 eiro apmērā.
Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru, ECT, atsaucoties uz tās iedibināto judikatūru, ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012.gadam. Tieši ECT piemērotais inflācijas procents veido lielāko proporciju no aprēķinātās materiālās kompensācijas - Vistiņam 231 952 eiro, bet Perepjolkinam - 595 455 eiro.
