Iepriekšējās Saeimas priekšsēdētāja un «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa tagad grasās kļūt par Ministru prezidenti. Saistībā ar to būtu jāatceras, ka viņa pat neiekļuva 12. parlamenta sasaukumā un par deputāti kļuva tikai tāpēc, ka kāds cits deputāts pēkšņi izlēma nolikt savu mandātu.
Kurzemes vēlētāji neievēlēja Āboltiņu
12. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecināja, ka Āboltiņa nav ievēlēta 12. Saeimā. «Vienotība» Kurzemes vēlēšanu apgabalā ieguva trīs deputātu mandātus. Āboltiņai «Vienotības» vēlētāji Kurzemē pauda ceturto lielāko atbalstu partijas sarakstā, līdz ar to viņa palika pirmā aiz Saeimā iekļuvušo deputātu «strīpas».
Vēlētāji Āboltiņai iedeva 6540 plusus un 6289 mīnusus.
Junkurs atsakās no deputāta mandāta, paverot ceļu Āboltiņai
12. Saeimā no «Vienotības» saraksta ievēlētais Jānis Junkurs nolēma atteikties no deputāta mandāta, tādējādi paverot ceļu uz Saeimu Kurzemē uzreiz aiz strīpas palikušajai Āboltiņai.
Junkurs no Saeimas deputāta mandāta atsakoties, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas.
Junkurs paziņojumā masu medijiem norādīja, ka jau pirms vēlēšanām viņš esot apzinājies, cik mazas ir iespējas viņam tikt ievēlētam Saeimā, tāpēc vasarā sācis apzināt dažādas darba iespējas. Toreiz, saņēmis, pēc paša domām, nepamatotus apvainojumus, viņš nolēmis pieņemt izteikto piedāvājumu strādāt ārpus Latvijas.
Pēc tam, kad politiķe nespēja iekļūt 12.Saeimā un deputātes mandātu ieguva tikai pēc tam, kad no tā atteicās viņu apsteigušais Junkurs, aktualizējās arī jautājums par Āboltiņas piemērotību partijas vadītājas un Saeimas frakcijas vadītājas amatam. Tomēr viņa izcīnīja šos amatus.
Politologs: Āboltiņas nepārvēlēšana ir pelnīta vēlētāju reakcija
Āboltiņas nepārvēlēšana parlamentā bija «neapšaubāmi pelnīta vēlētāju reakcija», toreiz izteicās politologs Juris Rozenvalds. «Vēlētāji ir izlēmuši, kā izlēmuši, - pašreiz jāpieņem viņu izvēle. Tiem, kas ievēlēti, jāstrādā,» viņš sacīja.
Visi vainīgi, tikai ne pati
Savukārt pati Āboltiņa palikšanu aiz strīpas Saeimas vēlēšanās ar savu darbu īsti nesaistīja, bet gan uzskatīja, ka tas bijis melnās kampaņas rezultāts.
Taujāta, kādus secinājumus viņa ir izdarījusi pēc palikšanas aiz strīpas Kurzemē, Āboltiņa izteicās, ka secinājumi esot «diezgan skumīgi» - vai nu kaut kas nav kārtībā ar vēlēšanu sistēmu, vai ar mūsu psihi, jo ar melno kampaņu esot iespējams izdomāt apmelojumus un iestāstīt, ka nenotikušas lietas ir notikušas.
Toreiz Āboltiņa stāstīja, ka jaunā Laimdotas Straujumas (V) valdība ir veidota ar domu par darbu pilnus četrus gadus,
jo 61 balss ir pilnīgi pietiekama stabilam valdības darbam. Politiķe gan atzina, ka «šajā Saeimā beidzot ir interesanta matemātika», kas ļauj izveidot dažādas citas partiju kombinācijas.
Kas pieder topošajai premjerei?
Āboltiņas amatpersonu deklarācija liecina, ka viņas lietošanā ir 2014.gada «Volkswagen Tiguan». Skaidrā naudā viņa uzkrājusi 5700 eiro, bet bezskaidrā - 29 500 eiro.
Par darbu Saeimā Āboltiņa 2014.gadā saņēmusi vairāk nekā 40 tūkstošus eiro.
Saskaņā ar deklarāciju viņai nav parādsaistību un aizdevumu, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
