Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma par savu «pēcteci» nosaukusi partijas biedru un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Pagaidām vēl nav dzirdēti skaļi protesti no Vienotības biedriem vai valdības koalīcijas partneriem. Kas ir šis vīrietis, kurš varētu konkurēt ar ambiciozo Solvitu Āboltiņu, kas jau «ieņēmusi premjerisku stāju»?
Straujuma pēc demisijas par Kozlovski izteicās šādi: «Es personīgi redzu cilvēku, kas varētu pārņemt iesāktos darbus. Viņš ir pierādījis, ka grūtos brīžos ir gatavs uzņemties atbildību.» Sociologs Aigars Freimanis izteicies - situācija, kad aizejošs premjers preses konferencē faktiski nosauc savu pēcteci, Latvijā ir unikāla.
Pats Kozlovskis nav komentējis savas iespējas kļūt par premjeru.
Kozlovska reitings ir diezgan augsts - «Latvijas faktu» dati par ministru un amatpersonu reitingiem novembrī liecina, ka
Kozlovskis ir viens no populārākajiem aizejošās valdības ministriem.
Kozlovska reitings bija plus 14,9.
Arī koalīcijas partneri varētu atbalstīt Kozlovski kā potenciālu premjera amata kandidātu. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš norādīja, ka premjera kandidatūrai jābūt sabiedrībā absolūti atbalstītai. ZZS par Kozlovski ir pozitīvs viedoklis, jo viņš ir ilgstoši iepazīts ministra darba laikā.
Arī Nacionālā apvienība varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru, vēstī «Leta». Kozlovskis spēj atzīt kļūdas un ir vērsts uz kompromisiem.
Ministra krēslā vairākus gadus
Kozlovska CV liecina, ka viņš dzimis 1969.gada 26.maijā. Patlaban viņam ir 46 gadi.
No 2014.gada 23.janvāra līdz 4.novembrim viņš bijis iekšlietu ministrs Laimdotas Straujumas pirmajā valdībā. No 2011.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 22.janvārim viņš bija iekšlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā.
Bet pirms tam Kozlovskis bija jurists SIA «BBF Consulting», kā arī Aizsardzības ministrijas padomnieks un NATO valstu un valdības vadītāju Rīgas sanāksmes organizācijas biroja Drošības pasākumu sagatavošanas un norises koordinācijas nodaļas vadītājs.
Tagadējais ministrs bija arī Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants un Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta vecākais inspektors.
No 1991.gada līdz 1993.gadam viņš bija inspektors Valdības apsardzes dienestā.
Bet 1991. gadā viņš bija ministrijas 1. policijas bataljona jaunākais inspektors.
Savu politisko karjeru Kozlovskis sāka Reformu partijā. No 2011.gada līdz 2014.gadam viņš bija Reformu partijas valdes loceklis.
Jurists un sporta skolotājs
Tagadējais ministrs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis jurista kvalifikāciju, bet pirms tam Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – sporta pedagoga izglītību. Vidējo izglītību viņš ieguvis Murjāņu sporta internātskolas Dubultu filiālē, bet pirms tam mācījies Rīgas 69.vidusskolā.
Kozlovska CV liecina, ka viņš pēdējos gados nav izmantojis iespējas gūt papildizglītību. Pēdējais kurss, ko viņš pabeidza 2004.gadā, bija Francijas vēstniecības Latvijā rīkotais franču valodas kurss, kurā viņš apguva pamatzināšanas. Kozlovskis labi zina angļu un krievu valodu.
Kas ministram pieder?
Kozlovska amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam pieder kapitāldaļas SIA «BBF Consulting» 87 tūkstošu eiro vērtībā.
Viņa īpašumā ir 2002.gada «Volvo», bet lietošanā - 2013.gada «Hyundai i40».
Viņš deklarācijā nav norādījis skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Ministra algā viņš 2014.gadā saņēmis 31 514 eiro.
Pie parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, Kozlovskis norādījis vairāk nekā 60 tūkstošus eiro. Bet viņa izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, ir 40 tūkstoši eiro.
Iepriekšējās deklarācijās viņš minējis dēlu Krišjāni Artūru un meitu Patrīciju Annu.
