Uzlabota infrastruktūras sistēma pasargātu no stulbeņiem un idiotiem citus ceļu satiksmes dalībniekus, trešdien Saiemas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš sacīja, ka, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, primāri jādomā par infrastruktūras sakārtošanu, ko jau sen sapratusi Somija un Skandināvijas valstis.
Lukstiņš uzsvēra, ka «nekāda atstarojošo vestu dalīšana te nepalīdzēs».
«Somijā un Skandināvijas valstīs pēdējā vestu dalīšana bija apmēram pirms 40 gadiem. Viņi ir sapratuši, ka
vienīgais ceļš ir infrastruktūras sakārtošana - nodalot gājēju pārvietošanos no autobraucējiem, veidojot veloceļus, apgaismojumu,
negadījumu skaits strauji nokritās par 80% līdz 90%,» sacīja Lukstiņš.
Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis arī norādīja, ka viens no objektīvajiem faktoriem, kāpēc Latvijā ir tik daudz ceļu satiksmes negadījumu ir sliktā infrastruktūra. VP ieskatā būtu
nepieciešami gan papildu horizontālie apzīmējumi, gan pretējās joslas nodalīšana ar dzelzs barjerām, kā arī nodalīt velobraucējus un gājējus.
Savukārt subjektīvie faktori ir pārgalvība, bezatbildīga rīcība, apdzīšanas manevri, nepareiza ātruma izvēle un nogurums, sacīja Krapsis. Viņš norādīja, ka arī
kopumā sabiedrības attieksme īpaši nemainās - joprojām cilvēki brauc dzērumā un luksoforu neievērošana ir jau kā ieradums.
Pētījumi ir pierādījuši, ka nogurums jeb tā sauktais sekundes miegs ir bīstamāks nekā braukšana alkohola reibumā, sacīja Lukstiņš. Visbīstamākā braukšana ir lietojot mobilo telefonu.
«Es negribu attaisnot dzeršanu, bet pētījumos secināts, ka - ja brauc un izmanto mobilo telefonu, iemieg, brauc sasmēķējies marihuānu vai dzēris, tad [no šiem visiem faktoriem]
visbīstamāk ir lietot mobilo telefonu. Cilvēks brauc sekundēm ilgi, neskatoties uzceļu, viņš vispār ir savā pasaulē,»
sacīja Lukstiņš.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos cietuši jau 2818, kas ir tikpat cik pērn kopumā. Ievainoti ir 3495, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet bojā gājuši ir 134 cilvēki. Pērn gada laikā bojā gāja 141 cilvēks.
Visvairāk bojā iet vadītāji. Šogad tie ir 56, pērn - 44. Tāpat salīdzinoši daudz bojā iet gājēji un pasažieri. Šogad tie ir jau 32 cilvēki abās grupās, bet pērn bojā gāja 43 gājēji un 38 pasažieri. Savukārt vismazāk bojā iet velosipēdisti un mopēdisti - šogad seši no katras grupas, bet pērn - deviņi velosipēdisti un seši mopēdisti.