Čalovskis strādā pie vairākiem sabiedrībai noderīgiem projektiem

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis strādā pie vairākiem sabiedrībai noderīgiem projektiem. Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» Čalovskis pastāstīja, ka, esot apcietinājumā, viņš strādājis pie projekta saistībā ar bedru lāpīšanu ielās. Vairākas pašvaldības šo projektu izmantojot.

Pašlaik top divi jauni projekti cīņai ar atkritumiem un nelegālām izgāztuvēm, kā arī par Salu tilta rekonstrukciju.

Čalovskis norādīja, ka pie šiem projektiem viņš sācis strādāt, lai atlīdzinātu sabiedrībai par tās pausto atbalstu viņam. Savukārt uz to, kā viņš nonāca līdz situācijai, ka tiek turēts aizdomās par kibernoziegumu, Čalovskis neatbildēja.

Pagaidām nedrīkst izdot ASV

Kā ziņots, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta atzinusi, ka kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums.

Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Apcietinājuma piemērošana neatbilda tiesību normām

Ar četrām balsīm pret trim ECT arī konstatējusi, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda Konvencijas 5.panta 1.punkta prasībām, un vienbalsīgi norādījusi, ka pēckontrole bija neefektīva un pārkāpa Konvencijas 5.panta 4.punkta standartus. Tāpat ECT norādījusi, ka kriminālprocesuālās normas noteica tikai izdošanas apcietinājuma maksimālo ilgumu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu gadu, savukārt, atsaucoties uz nacionālo tiesu lēmumu motivāciju, ECT secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.

Kā acīmredzami nepamatotu ECT arī noraidīja iesniedzēja sūdzību, ka 2012.gada 4.decembrī veiktā aizturēšana bijusi prettiesiska un ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību. Visbeidzot - kā nepamatotu ECT noraidīja sūdzību, ka Čalovskim un viņa advokātam netika dota iespēja laikus iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.

Jāmaksā kompensācija

Kā liecina ECT paziņojums, Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.

Savukārt, kā skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, ECT palāta ir atzinusi, ka Čalovska izdošana uz ASV nav Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

«Čalovski drīkst izdot, taču šis ECT spriedums vēl nav stājies spēkā,

tādēļ ECT norāda, ka līdz dienai, kad spriedums stāsies spēkā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu, saglabājas pagājušā gada augustā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi,» skaidroja Līce.

Līce arī uzsvēra, ka Latvija vēl spriedīs par turpmāko rīcību.

Turpināja atrasties cietumā vēl pēc ECT sprieduma

Kā ziņots, valdība pērn 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā, no kura viņš tika atbrīvots vien 10.oktobrī.

Septembra sākumā Ģenerālprokuratūrā tika saņemta atbilde, ka ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nebija norādījusi. Par minēto Ģenerālprokuratūra informēja Tieslietu ministriju, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Čalovska atrašanos izdošanas apcietinājumā.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami.

ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu.

Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka «Gozi Virus» ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu «PDF» formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis «Gozi» vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Uz augšu