Saskaņietis Maskavā žēlojas par kara veterānu mocībām Latvijā (159)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Dienu pirms 9.maija svinībām Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva dekrētu par atbalstu Baltijas valstīs dzīvojošajiem veterāniem. Mūža garumā naudu no Krievijas saņems ne tikai karā piedalījušies ierindas karavīri, bet arī par «iznīcinātājiem» jeb «istrebiķeļiem» sauktie kaujinieki, kas vēl pēc kara beigām Lietuvā, Igaunijā un Latvijā apkaroja nacionālos partizānus. Piemaksa gan nebūs īpaši liela – no 10 līdz 20 eiro mēnesī, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Šim Putina lēmumam gan ir gara priekšvēsture. Pagājušā gada augustā Rīgā Maskavas namā notika ikgadējais Krievijas tautiešu organizāciju līderu saiets. Uz to ieradās arī veterānu atbalsta fonda otrā persona no Maskavas. Veterāni sūdzējās, ka fonds darbojas jau gadu, bet tautiešiem Baltijā nepalīdz. Sanākušie nolēma rakstīt vēstuli uz Maskavu. Par autori izraudzīta Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācija, kam veterānu atbalstam ir 24 filiāles lielākajās Latvijas pilsētās.

Vēstulē aprakstīts, cik sliktos apstākļos jādzīvo vairāk nekā pieciem tūkstošiem Lielā Tēvijas kara veterānu, jo viņiem kā nepilsoņiem Latvija nepalīdzot.

Tā adresēta vienai no augstākajām Krievijas amatpersonām - Valsts domes vadītājam Sergejam Nariškinam.

Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas priekšsēdētājs pārstāv ierindas veterānus, kam esot mazas pensijas. Vēstniecība veterāniem dāvinot naudu apaļās jubilejās. Dalot arī ceļazīmes uz Krievijai piederošo sanatoriju Ķemeros un koncertu biļetes. Saticies arī ar prezidentu Andri Bērziņu, kurš pat apsolījis šīs organizācijas biedriem palīdzēt.

Uz Maskavu vēstuli nogādā pats savām rokām

Biedrība svarīgo vēstuli nav sūtījusi pa pastu. Uzdevumu nodot to rokās Krievijas Domes priekšsēdētājam saņēmis "Saskaņas centra" ierindas deputāts no Aizkraukles domes Nikolajs Sokols. Par šo tikšanos ar Nariškinu saskaņietis veicis vairākus ierakstus savā Facebook profīlā, lepojoties, ka vēstule nonākusi līdz pat pašam Krievijas prezidentam.

Nikolajs Sokols, Aizkraukles domes deputāts (SC), a/s «Rīgas centrāltirgus» sagādes daļas vadītājs: "Viņa bija adresēta Valsts domes priekšsēdētājam Nariškina kungam. Tā kā man bija iespēja būt tur, tad es arī nodevu to vēstuli."

Žurnālists: "Kā jums izdevās viņu satikt?"

Nikolajs Sokols: "Es jau daudzus gadus nodarbojos ar starptautiskajām attiecībām. Un ar Krieviju tajā ziņā. Bija biznesmeņu brauciens, tā arī tiku."

Žurnālists: "Jūs uzskatāt, ka šī vēstule arī bija viens tāds tā kā iemesls, kāpēc Putins pieņēma to lēmumu?"

Nikolajs Sokols: "Es domāju, ka vēstule aizgāja līdz prezidentam. Nu tomēr bija arī kā saka... Mūsu veterānu tās biedrības viedoklis tika ņemts vērā. Vai prasība – kā mums pareizāk noformulēt."

Sokols ir viens no "Saskaņas centra" jaunā iesaukuma politiķiem, kas parādījās pēc rīkojuma Nr.2. Saeimas vēlēšanās viņam nepaveicās. Tomēr parlamentā paguva pastrādāt – kā deputāta Vitālija Orlova palīgs. Deputāts, padzirdot par sava palīga aktivitātēm, no sarunas ar žurnālistu atteicās.

No Saeimas nonāk darbā Centrāltirgū

Pēc vēlēšanām Sokolu partija neaizmirsa un viņš nonāca Rīgas pašvaldības pārraudzītajā Centrāltirgū - kļuva par sagādes daļas galveno speciālistu, bet jau pēc gada - par iepirkumu komisijas locekli. Nu Aizkraukles deputāts ir kolēģis citam saskaņietim – deputātam no Jelgavas domes - Ivaram Jakovelim. Jelgavas domes deputātu Jakoveli partija virzīja uz Rīgas brīvostu pēc likuma izmaiņām, kas liedza Rīgas domniekiem sēdēt uz vairākiem krēsliem un darbu rīdzinieku labā apvienot ar ienesīgiem amatiem pašvaldības uzņēmumos. Rīgas mērs noliedz, ka Aizkraukles deputāta Sokola nonākšana Rīgas pilsētas uzņēmumā būtu saistīta ar partejisko piederību.

Žurnālists: "Kā viņš nonāca Centrāltirgū?"

Nils Ušakovs, Rīgas mērs ("Saskaņas centrs"): "Centrāltirgū viņš attiecīgi, cik es zinu, viņš strādā, pildot konkrētas funkcijas atbilstoši darba līgumam.|

Žurnālists: "Kā viņš kā "Saskaņas centra" biedrs – vai viņam nebija lielāka pretimnākšana no Centrāltirgus vadības?"

Ušakovs: "Mums nav tādas prakses no vienas puses speciāli atbalstīt "Saskaņas centra" biedrus, bet mums nav arī prakses "Saskaņas centra" biedriem liegt strādāt ar Rīgas pašvaldību saistītajās iestādēs vai uzņēmumos. Ja cilvēks ir labs – tad viņš, neskatoties uz partejisko piederību, drīkst strādāt."

Saeimas deputāti par Sokola aktivitātēm neko nezinot

Sokola partijas biedri Saeimā neesot dzirdējuši par Aizkraukles kolēģa starptautiskā mēroga aktivitātēm, bet, ja kolēģis to esot panācis, – par to jāpriecājas.

Žurnālists: "Vai "Saskaņas centrs" kaut kā ir tuvumā tam visam?"

Sergejs Dolgopolovs, Saeimas deputāts (Saskaņas Centrs): "Dabīgi, ka nē. Šis jautājums ir ļoti sens. Un ļoti vecs. Ja Latvija veterāniem nepalīdz, tad kādam tas būtu jādara. Bet, kā jau parasti, kad kaut kas izdodas, tad pie tās lietas vienmēr ir ļoti daudz dalībnieku. Tāpat kā pie tā baļķa, ko nēsāja."

Par pašvaldības naudu dodas uz Krieviju

Savienot darbu ar deputāta pienākumiem Aizkraukles domē gan bijis pagrūti. Tā 2012.gadā Sokols bijis otrs biežākais domes sēžu kavētājs, lai arī kolēģiem taisnojies, ka daudz laika pavadot, tiekoties ar vēlētājiem. Jau iepriekš domes vadība ļāvusi viņam par pašvaldības naudu doties komandējumos uz Krieviju, jo solījis atvest investorus.

Leonīds Līdums, Aizkraukles mērs («Vidzemes partija»): "Viņš bija uzņēmīgs to darīt. Viņš uzskatīja, ka tur būs kontakti, ka viņš varēs arī kādas delegācijas uz Aizkraukli atvest. Cik saprotu viņš arī centās, bet nu šīs delegācijas, manuprāt, vairāk Rīgā palika."

Žurnālists: "Kā jūs raugāties, ka viņš tiek pie pašiem augstākajiem Maskavā?"

Līdums: "Īstenībā es pirmo reizi tā redzu. Nu, ņemot vērā pēdējā laika, pēdējo mēnešu attiecības starp mūsu valstīm un redzot Krievijas patieso seju, nu tas var būt šajā kontekstā... Nu tas varbūt nav īsti patīkami redzēt, ka Nikolajs tur ir. Varbūt viņam ir kāds nevainīgs izskaidrojums. Es nezinu."

Gadu mijā Sokols kopā ar PCTVL aktīvi iebilda pret deputātu ideju apvienot Aizkraukles skolas divās – vienā pamat un vienā vidusskolā. Domes opozīcija uzskatīja, ka šādi mērs grib likvidēt vienīgo skolu, kurā mācības notiek krieviski. Mērs no reformas atteicies. Saistībā ar saspīlējumu pie viņa atbraukusi pat Drošības policija.

Leonīds Līdums, Aizkraukles mērs («Vidzemes partija»): "Drošības policija jau arī uztur sakarus ar mums un tur roku uz pulsa. (..) Viņi pēdējā pusgadā vispār uztur sakarus, un viņi tā apjautājas par situāciju pilsētā, novadā."

Žurnālists: "Pagaidām mierīgi?"

Līdums: "Nu acīmredzot. Viņi vēl nesen te zvanīja, lai vēlēšanās sekojot, lai viss ir tā mierīgi. Ja kas, lai ziņo policijai. Balsu pirkšanas un tādas lietas."

Biežs viesis Krievijā

Uz Krieviju Aizkraukles domnieks braucis regulāri. Biežs viesis bijis jaunajiem uzņēmējiem veltītā sanāksmē Jaroslavļā. Tā veidota ar tiešu Krievijas izglītības un zinātnes ministrijas aģentūras «ROSMOLOĢOŽ» atbalstu. Šī institūcija pēc prezidenta Putina dotā uzdevuma veido jaunos talantus un uzņēmējus, uz kuriem nākotnē balstīt Krievijas ekonomiku. Aģentūra talantīgākajiem arī piešķir budžeta naudu. Kā savā reklāmas video skaidro aģentūras «ROSMOLOĢOŽ» vadītājs Sergejs Belokoņevs – institūcija sola atlasīt 3500 labākos projektus un atbalstīt ar grantiem no 50 000 līdz 300 000 rubļiem. Tikai šiem izdevumiem no federālā budžeta tiks tērēti 120 miljoni rubļu.

Sokolam ar partijas biedriem – Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Potapkinu bijusi iecere līdzīgu saietu rīkot Latvijā, bet pagaidām ideja esot tikai uz papīra.

Žurnālists: "Tagad uz vēlēšanām arī domājat kandidēt?"

Nikolajs Sokols: "Nu, vēl lēmumu neesmu pieņēmis. Vēl ar partijas vadību neesmu runājis. Pagaidām strādāju Aizkraukles novada domē. Tā kā par nākotni skatīsimies."

Žurnālists: "Nu tūlīt jau jūnijs būs un līdz vēlēšanām daži mēneši. Pašam jau tā kā jāsaprot – jā vai nē. Ja jau domājat runāt ar partijas vadību, tad pats tā kā apsverat."

Sokols: "Nu, es nevaru teikt, ka nē, nevaru teikt, ka jā. Nesen jau bija pašvaldību vēlēšanas. Jāpadomā. Skatīsimies."

Komentāri (159)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu