Apbrīnojami, cik dzīvas tiek uzturētas padomju ierēdniecības tradīcijas. Visādi brīnumi, kas ar grūtībām pārvietojas, var ieņemt vadošus amatus un pat iegūt divus doktora grādus bez kripatiņas inteliģences vai pedagoģiskā talanta, lietojot impulsīvas garastāvokļa maiņas kā plānošanas un vērtēšanas pamata instrumentu.
Plaģiāta plaģiāts. Kņada ap plaģiātisma ķeršanas programmām un studentu darbu kvalitāti ir liekulība, ja pasniedzējs var atļauties darīt ko vēlas.
Kaut kāds grāds ir, piepelnīties vajag, nu tad ar visu, kas palika pāri. Tas nekas, ka citiem tās ir profesijas, var taču no dažām grāmatām sakompilēt prezentāciju un kurss gatavs. Vada arī zinātnisko darbu izstrādi, bet, tā kā neko no tēmas nesaprot, konsultējamiem piedāvā palasīt citu studentu darbus, nelegāli novilktās grāmatas, to visu papildinot ar haotisku stāstu par savām problēmām. Pasniedz arī pretplaģiātisma mācību (zinātniskā darba organizāciju), ko tiešām virtuozi deģenerēja: savu materiālu vietā izdalīja kopijas no citu autoru grāmatām, visa semestra laikā neielika mācību materiālus e-vidē, nenotika paredzētais kontroldarbs un diskusija. Eksāmenā ieradās žēlodamās, ka dabūjusi agri celties, lai izdrukātu studentu referātus, cik sapratu, tā piekusa, ka izlasīt nespēja.