Vai sporta normatīvu atcelšanas dēļ, skolēni fiziski atrofējas? (279)

Labas atzīmes sporta nodarbībās nopelna, pat ja nespēj izpildīt norādījumus

Sākumskolas sporta skolotāja Vineta Muižniece norāda, ka jau vairākus gadus vairs nav sporta normatīvu, jo daudzi skolēni tos nespēja izpildīt. Viņa norāda, ka sporta nodarbībās šobrīd atzīmi 7 iegūst visi. Sporta normatīvi ir atcelti visām klasēm gan pamatskolās, gan vidusskolās.

Sporta skolotāja piebilst, ka pamatskolā sporta stundās iemāca sporta elementus. Skolotājai neesot tiesību likt izpildīt norādījumus līdz galam. Muižniece stāsta, ka sākumskolā daudzi grib sportot, bet ne katrs to var. Viņasprāt, sākumskolā svarīgi panākt, lai bērni nezaudētu interesi par sportu un vēlmi censties.

Šobrīd skolēnam neprasa sacensties, bet tikai piedalīties

Vineta Muižniece uzskata, ka nevajadzēja atcelt normatīvus, papildus tiem jābūt jau no 4. klases.

«Šobrīd vairs nevērtē pēc noskrietā laika, bet pēc spējas noskriet konkrētu laika sprīdi,»

norāda sākumskolas skolotāja Vineta Muižniece.

Viņa agrāk strādāja Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā par sporta skolotāju bērniem no 1. līdz pat 9. klasei.

Skolotāji paši veido sporta stundu programmas

«Sporta stundu normatīvi nav atcelti. Katram skolotājam ir tiesības un pienākums izveidot savu programmu, kurā ir gan zināšanu un prasmju apguve, gan kontrole normatīvu izpildē un dinamikas izvērtējums,»

norāda Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas sporta skolotāju nodaļas vadītāja Rasma Jansone. Viņa piebilst, ka sporta skolotājam audzēknis jāvērtē pēc četrām lietām: zināšanām, prasmēm, attieksmes un attīstības dinamikas.

Jansone norāda, ka programma jāsastāda atbilstoši situācijai, ar mērķi, lai audzēkņi būtu veseli. Viņa stāsta, ka katram skolotājam pirms katra mācību semestra jāpaziņo, kas ir jāapgūst un kādus vingrinājumus veiks.

«Atzīme ir pozitīvo sasniegumu summa. Par zināšanām, prasmēm, attieksmi un attīstības dinamiku liek punktus.

Konkrētā punktu summa sastāda vērtējumu ballē,» stāsta sporta pedagoģijas akadēmijas profesore.

Viņa uzskata, ka sporta stundu normatīvi nav atcelti, jo šos normatīvus veido katrs skolotājs individuāli. Kaut arī jau vairākus gadus nav vienoti sporta normatīvi visās skolās, ko iepriekš sastādīja Izglītības ministrija.

Vecāku atbildība par bērna nevēlēšanos sportot

Jansone nav apmierināta ar audzēkņu mūsdienu uzturu un pasīvo ikdienu, vairumam sēžot pie datora. Viņasprāt, tas ir ģimenes attieksmes dēļ. Profesore norāda, ka vecākiem nevajag skriet pēc ārsta zīmes, ja bērns to lūdz, lai neietu uz sporta nodarbībām. Viņa norāda, ka šīs problēmas esot risināmas.

«Atslēgas vārds bērna sportošanai ir ģimene un kvalitatīvs sporta skolotājs,»

uzskata sporta skolotāju nodaļas vadītāja. Viņa stāsta, ka bērni grib sportot, bet ne vienmēr to var atļauties viņu vecāki. Daudzi bērni vēlas spēlēt hokeju vai peldēt. Viņasprāt, šīm nodarbēm jābūt bezmaksas.

Skolotāju sastādītajiem sporta uzdevumiem jābūt «maigākiem»

Rīgas Hanzas vidusskolas vidusskolēnu sporta skolotāja Una Liepiņa piekrīt, ka vajadzēja daļēji atcelt sporta normatīvus nevis pilnībā. Viņa uzskata, ka tie bērni, kuri ikdienā nenodarbojas ar sportu, varētu izpildīt sporta stundās norādītos normatīvus. Viņasprāt, tos varētu uzlabot jeb pieskaņot bērnu prasmēm tos izpildīt, jo pēdējā laikā sporta normatīvi esot ar pārāk augstām prasībām.

Liepiņa uzskata, ka audzēkņiem spēja sportot nav zudusi. Viņa piebilst, ka sporta normatīvu atcelšana audzēkņiem ir palielinājusi vēlmi apmeklēt sporta nodarbības. Skolotāja atzīst, ka pilnībā sporta normatīvi nav pazuduši, bet mūsdienās audzēkņiem vairs neliek skriet uz ātrumu. Šobrīd liek noskriet konkrētu gabalu vienalga kādā tempā, un tas ir audzēkņa normatīvs.

Vidusskolēnu sporta skolotāja gribētu lielāku sporta stundu apjomu, jo ar divām nodarbībām nedēļā gada laikā nevar pabeigt visu vajadzīgo vielu.

Sporta stundas mainījušas akcentu

«Sporta izglītībā Latvijā, tāpat kā vispārējā izglītībā kopumā,

ir notikusi akcentu maiņa pārejai no normatīvās pedagoģijas uz humāno pedagoģiju, izvirzot mācību procesa centrā bērnu,

» stāsta Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova. Viņa norāda, ka šā lēmuma pieņemšanu rosināja vecāki un pedagogi. Tomēr viņa norāda, ka sporta pedagogam divas reizes gadā ir jānovērtē audzēkņa spēju sportot un viņa paveiktais pēc skolotāja paša izveidotās vērtējuma skalas. Vienotie sporta normatīvi tika atcelti 2009. gadā.

«Latvijā pašreiz nav izstrādāti vienoti kontrolvingrinājumi, testi un normatīvi,

kas būtu pilotēti un objektīvi izvērtēti, veicot zinātniskos pētījumus, kuros tiktu iesaistīti visi vispārējās izglītības izglītojamie,» atzīst Sporta departamenta direktore.

Naumova stāsta, ka skolās sporta stundās, tagad galvenais mērķis esot pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīgu dzīvesveidu, regulāru fizisko nodarbību nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, kā arī radīt izglītojamam iespēju atbilstoši veselības stāvoklim sistemātiski piedalīties fiziskās nodarbībās.

Sporta departamenta direktore vērtē labi mūsdienu bērnu spēju sportot, zinot, ka daudzi uzturā lieto neveselīgu pārtiku un tiem ir pasīva ikdiena. Viņa vairāk uztraucas par bērnu motivāciju sportot. Sporta departamenta valsts sekretāres vietniece stāsta, ka jaunieši, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, pārsvarā nodarbojās ar sportu, jo viņiem jau ir apziņa, ka sports ir veselīgs un ir ikdienas sastāvdaļa. Tomēr viņa norāda, ka bērni no trīspadsmit līdz sešpadsmit gadiem maz nodarbojas ar sportu, jo trūkst ģimenes un vecāku piemēra. Viņasprāt, liels mīnuss esot, ka ģimenēs neesot sportošanas tradīciju.

Sporta normatīviem jābūt

«Sporta normatīviem būtu jābūt, jo katra audzēkņa sasniegumi ir jāvērtē vismaz divas reizes gadā.

Mēs neizslēdzam iespēju, ka šādi normatīvi varētu tikt atjaunoti.

Bet pavisam citā, skolēniem draudzīgā formā, lai, iespējams, no desmit normatīvu vai vingrinājumu veidiem bērns izvēlētos tos, kuros viņš ir vislabākais, visātrākais un visveiklākais, lai pēc iespējas parādītu labāko sniegumu,» norāda Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova.

Viņa piebilst, ka Izglītības ministrijas plānos ietilpst sporta nodarbību skaita palielināšana līdz trim reizēm nedēļā un obligātu peldēšanas nodarbību ieviešana skolās no 1. līdz 4. klasei. Naumova norāda, ka jaunie vienotie sporta normatīvi varētu tikt atjaunināti ne ātrāk par 2015./2016. mācību gadu.

Mūsdienās neveselīgā pārtika un pasīvais dzīvesveids būtiski mazina bērnu vēlmi sportot. Bērni vienmēr ņem piemēru no vecākiem, tāpēc gan pašiem jāmaina paradumi, gan bērni jāpievērš aktīvākam dzīvesveidam un sportam.

Jau ziņojām, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ierosinājusi skolās ieviest trešo sporta mācību stundu, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret fiziskām aktivitātēm, informēja biedrība.

LĀB norāda, ka aptuveni 20% Latvijas jaunāko klašu audzēkņu ir liekais svars vai aptaukošanās, bet vidējais skolēns aptuveni trīs līdz četras stundas darbadienā pavada, spēlējot interneta spēles vai sērfojot sociālajos tīklos. Brīvdienās skolnieki šīm nodarbēm velta pat vairāk nekā piecas stundas.

Slimību profilakses un kontroles centra (SKPC) veiktajā pētījumā atklājas, ka liekais svars ir katram ceturtajam pirmklasniekam.

Bērnu liekais svars un aptaukošanās ir saistīta ar skolas vidi, pastāstīja SPKC sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, iepazīstinot ar SPKC 2012./2013.mācību gadā veikto Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumu.

Kā sacīja Pudule, kaut arī skolu ēdnīcās tiek piedāvāts veselīgs uzturs, ir citi faktori, kas ietekmē skolēnusvaru. Piemēram, daudzās skolās ir kafejnīcas un veikali, kuros līdzās negāzētam ūdenim, augļiem un nesaldinātiem dzērieniem var nopirkt kūkas, saldējumu, saldinātus dzērienus, čipsus un sāļos riekstiņus. Viņa pastāstīja, ka 2012.gadā kafejnīca vai veikals bijis 59,3% skolu, un salīdzinājumā ar 2008. un 2010.gadu šis rādītājs ir audzis. Toties 30% skolu skolēnu ir pieejams karsto dzērienu automāts.

Kaut arī kopš 2008.gada situācija ir uzlabojusies un skolu veikaliņos palielinājusies veselīgu produktu pieejamība, palielinās to skolu īpatsvars, kurās tiek reklamēti produkti un dzērieni ar zemu uzturvērtību. Turklāt iespēja tikt pie neveselīgas pārtikas lielāka ir pilsētu, nevis lauku skolās. «Pilsētās problēma ir aktuālāka, jo bērniem tiek dota lielāka kabatas nauda, viņi ir pirktspējīgāki, tāpēc tur ir veikali un dzērienu automāti,» sacīja Pudule.

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (V), taujāta par aizliegumiem un ierobežojumiem neveselīgu produktu reklamēšanā un dzērienu automātu izvietošanā skolās, pastāstīja, ka būtiskāk par tiem ir veidot izpratni par veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

«Normatīvie akti rada pretestību, tāpēc vēlams, lai sabiedrība, sākotnovecākiem un beidzot ar pašvaldībām, runātu par veselīgas pārtikas nepieciešamību un vajadzību pēc sporta laukumiem, kur bērniem aktīvi pavadīt laiku starpbrīžos,» izteicās ministre. Viņa piebilda, ka kopā ar Zemkopības ministriju un pārtikas ražotājiem būtu jādomā par cenu politikas veidošanu, par veselīgas pārtikas ražošanu, liekot maksāt mazākus nodokļus, bet par neveselīgākas - lielākus.