Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9704642t1h8a2e.jpg)
Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām. Baltā nama saimnieks, uzstājoties ar uzrunu televīzijā, paziņoja, ka sankcijas tiks vērstas arī pret vienu no Krievijas bankām.
Sankcijas var tikt vērstas tieši pret Krievijas tautsaimniecību
«Krievijai jāzina, ka tālāka eskalācija tikai vēl vairāk to izolēs no starptautiskās sabiedrības,» uzsvēra Obama.
Viņš norādīja, ka ASV uzmanīgi vēro notikumu attīstību Ukrainas dienvidos un austrumos, piebilstot, ka jau parakstījis rīkojumu, kas ļauj vērst sankcijas pret Krievijas ekonomikas svarīgākajiem sektoriem, ja Maskava nemainīs savu kursu.
Obama uzsvēra, ka ASV ar tās sabiedrotajiem Eiropā saista NATO līguma piektais pants un ka nākamnedēļ, uzturoties Eiropā, viņš atkārtoti apliecināšot atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, ko šonedēļ jau izteicis viceprezidents Džo Baidens.
Kā ziņots, ASV jau pirmdien izsludināja sankcijas pret septiņām Krievijas amatpersonām no prezidenta Vladimira Putina tuvākajām aprindām, kā arī pret četriem gāztā Ukrainas režīma pārstāvjiem.
Ceturtdien
sankcijas vērstas vēl pret 20 Krievijas likumdevējiem
un augstākajām amatpersonām.
Šo personu aktīvi, kas atrodas ASV jurisdikcijā, tiek iesaldēti, un jebkuram ASV uzņēmumam liegts ar tām slēgt jebkādus darījumus.
Saskaņā ar ASV finanšu ministrijas sniegto informāciju sankcijām pakļauta arī Krievijas banka «Akcioņernij bank», kas pazīstama arī kā «Bank Rossija».
Amatpersonas stāsta, ka šajā bankā esot konti daudziem Krievijas elites pārstāvjiem no Putinam tuvām aprindām.
Krievija nosaka sankcijas deviņām ASV amatpersonām
Krievija ceturtdien paziņojusi, ka tā, atbildot uz Vašingtonas sankcijām, kas ieviestas, reaģējot uz Krimas aneksiju, nosaka savas sankcijas deviņām ASV amatpersonām.
«Nevar būt nekādu šaubu, ka katram naidīgam solim tiks sniegta atbilde pienācīgā veidā,» norādīja Krievijas Ārlietu ministrija. Sankciju sarakstā iekļauti deviņi ASV prezidenta Baraka Obamas palīgi un likumdevēji.
ASV amatpersonu vidū, kurām Maskava noteikusi sankcijas, ir arī Senāta vairākuma frakcijas līderis Harijs Rīds, Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners, Senāta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Roberts Mendess un senators Džons Makeins.
Maskava par savām sankcijām paziņoja tikai dažas minūtes pēc tam, kad Obama bija nācis klajā ar paziņojumu, ka tiek paplašinātas Krievijai iepriekš noteiktās sankcijas, kas pret Maskavu tiek īstenotas, sodot to par Krimas aneksiju.
Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja «līgumu» par Krimas aneksiju, ko ceturtdien jau ratificēja parlamenta apakšpalāta.
Krievijas armijas uzbrukumā Ukrainas armijas objektam Simferopolē otrdien viens Ukrainas karavīrs tika nogalināts. Ukrainas un Krievijas konfliktā tas ir pirmais bojāgājušais.
Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Kļimenko ceturtdien paziņoja - ir pazīmes, kas liecina, ka Krievija gatavojas plaša mēroga uzbrukumam Ukrainas austrumos un dienvidos.
Papildinātajā ASV sankciju sarakstā iekļautās Krievijas amatpersonas
Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.
Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.
Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:
1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;
2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;
3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;
4. Aleksejs Gromovs - Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks;
5. Sergejs Ivanovs - Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītājs;
6. Viktors Ivanovs - Krievijas Federālā narkotiku apgrozījuma kontroles dienesta direktors;
7. Vladimirs Kožins - Krievijas prezidenta lietu pārvaldnieks;
8. Jurijs Kovaļčuks - «Akcioņernij bank» jeb «Bank Rossija» direktoru padomes priekšsēdētājs;
9. Sergejs Mironovs - Krievijas Valsts domes deputāts, partijas «Taisnīgā Krievija» līderis;
10. Sergejs Nariškins - Valsts domes spīkers;
11. Viktors Ozerovs - Krievijas Federācijas padomes Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs;
12. Oļegs Panteļejevs - Parlamentāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;
13. Arkādijs Rotenbergs - miljardieris, «SMP Bank» līdzīpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs, Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs;
14. Boriss Rotenbergs - «SMP Bank» līdzīpašnieks;
15. Nikolajs Rižkovs - Krievijas Federācijas padomes loceklis;
16. Igors Serguns - Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks;
17. Genādijs Timčenko - miljardieris, lielākais «Akcioņernij bank» jeb «Bank Rossija» akcionārs, naftas kompānijas «Gunvor» līdzīpašnieks;
18. Aleksandrs Totonovs - Krievijas Federācijas padomes loceklis;
19. Vladimirs Jakuņins - uzņēmuma «Krievijas dzelzceļš» prezidents;
20. Sergejs Žeļezņaks - Krievijas Valsts domes spīkera vietnieks.
Iepriekšējā ASV sankciju sarakstā bija iekļautas 11 personas:
1. Vladislavs Surkovs - Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs;
2. Sergejs Glazjevs - Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks;
3. Leonīds Sluckis - Valsts domes Neatkarīgo valstu savienības komitejas priekšsēdētājs;
4. Andrejs Klišass - Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs;
5. Valentīna Matvijenko - Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere;
6. Dmitrijs Rogozins - Krievijas vicepremjers;
7. Jeļena Mizuļina - Valsts domes deputāte;
8. Sergejs Aksjonovs - patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs; viņam sankcijas noteiktas par «Ukrainas miera, drošības, stabilitātes, suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudēšanu un par Ukrainas demokrātisko institūciju un procesu graušanu»;
9. Vladimirs Konstantinovs - Krimas parlamenta spīkers; viņam sankcijas noteiktas par «Ukrainas miera, drošības, stabilitātes, suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudēšanu un par Ukrainas demokrātisko institūciju un procesu graušanu»;
10. Viktors Medvedčuks - viens no bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padomniekiem;
11. Viktors Janukovičs - bijušais Ukrainas prezidents.
Krievijas uzņēmumi jau saskaras ar problēmām
Krievijas uzņēmumi jau sāk saskarties ar pirmajām grūtībām, kas ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā un lēmumam anektēt tai piederošo Krimas pussalu.
Krievijas investori spiesti atlikt plānus rīkot akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus un pārtraukt sarunas par aizdevumu saņemšanu.
Tāpat uzņēmumus negatīvi ietekmē arī ārvalstu kapitāla aizplūšana un uzņēmumu akciju vērtības lejupslīde.
Krievijas bērnu preču mazumtirgotājs «Detskij Mir» pagājušā gada rudenī paziņoja par plānu īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Londonas biržā.
Tomēr, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, uzņēmums šo plānu ir atlicis.
«Pašreizējā situācijā uzņēmums nedarīs neko,» norādīja kāds situāciju pārzinošs informācijas avots.
Arī Vācijas mazumtirgotāja «Metro» Krievijas struktūrvienība atlikusi plānu īstenot IPO Londonas biržā.
Februāra beigās IPO Londonas biržā īstenoja Krievijas mazumtirgotājs «Lenta», un kopš tā laika uzņēmuma akciju cena ir samazinājusies par vairāk nekā 17%.
«Capital Economics» ekonomists Nīls Šerings lēš, ka kopš janvāra no Krievijas aizplūdušas privātās investīcijas aptuveni 50 miljardu dolāru vērtībā.
Eksperti norāda, ka Krievijas uzņēmumiem arī rodas grūtības aizņemties līdzekļus ārvalstīs.
«Līdz situācija stabilizēsies, būs mazāks skaits ārvalstu banku, kas gatavas kreditēt Krievijā,» uzskata «UralSib Capital» analītiķis Dmitrijs Dudkins.
Ukrainas krīze varētu apturēt kredītus aptuveni astoņu miljardu dolāru apmērā, ko cenšas piesaistīt Krievijas tērauda uzņēmums NLMK un telekomunikāciju kompānija «VimpelCom».
Tajā pat laikā šis kompānijas saskaras ar akciju vērtības samazināšanos.
NLMK akciju cena šogad samazinājusies par vairāk nekā 34%, bet «VimpelCom» akcijas nokritušās par 32%.
Saskaņā ar «Bloomberg» veidoto miljardieru indeksu «Bloomberg Billionaires Index» Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība kopš februāra beigām, kad Krievija iebruka Krimā, ir samazinājusies par 18,3 miljardiem dolāru.
Maskavā bāzētas investīciju kompānijas «National Reserve» īpašnieks Aleksandrs Ļebedevs pauž viedokli, ka daļa Krievijas uzņēmēju ir nobijusies.
Uzņēmēji bažījas, ka samazināsies to rezerves un ka kāpumu piedzīvos procentu likmes un arī cenas.
Šim viedoklim piekrīt arī interneta medija «Business New Europe» redaktors Bens Ariss.
«Biznesa sabiedrība ir šokēta - viņi ir izbijušies,» viņš norāda.
Krievijas uzņēmēji gan tradicionāli ir klusējuši, Kremlim pēdējos gados nostiprinot valdības kontroli pār ekonomiku.
Kapitāla aizplūšana negatīvi ietekmē ne tikai uzņēmumus, bet arī iedzīvotājus.
Eksperti lēš, ka šā gada pirmajā ceturksnī no Krievijas kopumā varētu aizplūst kapitāls 70 miljardu dolāru vērtībā, kas atbilst 3,2% no Krievijas iekšzemes kopprodukta.
«Capital Economics» norāda, ka šī kapitāla aizplūšana var šogad izraisīt Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā.
Papildus tam Krievijas rubļa vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies par 22%, radot papildus galvassāpes iedzīvotājiem Krievijā, kur importa preces nodrošina vairāk nekā 40% no kopējā patēriņa.
Neskatoties uz milzīgajām naftas un gāzes rezervēm, Krievijas ekonomikai jau gadiem trūkst privātā sektora investīciju, kas palīdzētu diversificēt ekonomiku un pasargāt to no energoresursu cenu svārstībām pasaulē.
Eksperti norāda, ka uz patērētājiem orientētas kompānijas kā «Detskij Mir», «Lenta» un «VimpelCom» būtu varējušas palīdzēt uzlabot situāciju,
Tomēr tagad Krievija piedzīvos pamatīgu privāto investīciju apjoma samazinājumu, uzskata ASV uzņēmējs un investors Bērnijs Sačers, kurš Maskavā strādā jau 20 gadus.
«Šis būs ilgstošs kavēklis ekonomikai,» viņš prognozē.
Putinam pietuvinātās aprindas pauž viedokli, ka valdība varētu palielināt investīciju apjomu, tādējādi kompensējot privātā investīciju apjoma kritumu.
Tomēr Sačers pauž viedokli, ka šāda pieeja ir lemta neveiksmei, jo Krievija jau ir zaudējusi konkurētspēju, ņemot vērā Kremļa pieaugošo lomu ekonomikā.
«Valsts, neskatoties uz to, cik bagāta tā ir, nevar līdzināties privātā kapitāla kvalitātei, efektivitātei un konkurētspējai,» viņš bilst.