Čečenijas līdera Ramzana Kadirova politiskā ietekme Krievijā aug. Tā izriet no īpašajām attiecībām ar Vladimiru Putinu. Kadirovs izmanto katru izdevību, lai apliecinātu savu lojalitāti Krievijas prezidentam. Ar apbalvojumiem neskopojas arī Kremlis, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Čečenija nav līdz galam atrisināts jautājums Krievijas iekšpolitikā. Kadirovs Putinam ir kā garants, ka šajā Ziemeļkaukāza republikā saglabāsies stabilitāte, tāpēc viņam daudz tiek piedots. Tāda kārtība neapmierina Federālo drošības dienestu un citas varas struktūras. Ievērojami politologi Krievijā pieļauj, ka Ņemcova slepkavība ir notikums, kas Putina un Kadirova attiecībās varētu radīt pārmaiņas. Tomēr līdz šim nekas par to neliecina.
Īpašās Putina un Kadirova attiecības izveidojās pēc Čečenijas kariem. Džohara Dudajeva neveiksmīgie centieni padarīt Čečeniju par neatkarīgu valsti noveda pie šīs teritorijas izpostīšanas un milzīgiem iedzīvotāju upuriem. Putina likme uz Kadirovu klanu izrādījās veiksmīga – reģionā panākts miers un stabilitāte.
Karš kā sods separātistiem
1991.gadā, kad izjuka Padomju Savienība, čečenu līderis Džohars Dudajevs paziņoja par Čečenijas izstāšanos no Krievijas Federācijas. 1994.gadā Krievija sāka pirmo Čečenijas karu, lai separātistus sodītu. Operācija bija neveiksmīga, un 1996.gadā Krievija bija spiesta vienoties par pamieru. 1999.gadā Krievija izmantoja citu taktiku.
Tobrīd pie varas Kremlī bija nācis Putins. Viņš izveidoja promaskavisku Čečenijas administrāciju bijušā separātista Ahmata Kadirova vadībā. Ahmatu Kadirovu 2003.gadā ievēlēja par Čečenijas prezidentu, gadu vēlāk viņš gāja bojā atentātā. 2007.gadā viņa vietu ieņēma toreiz 30 gadu vecumu sasniegušais dēls Ramzans Kadirovs.
Gan tēvs, gan dēls, daļēji pārvilinot kareivīgos klanus, daļēji tos iznīcinot, panāca stabilitāti Čečenijā.
Samazinājās arī teroristiskie čečenu uzbrukumi citos Krievijas reģionos, kas bija iebiedējuši Krievijas sabiedrību un mazināja uzticību valsts varai. Par to Kremlis ik gadus maksā miljardu dotācijas postošajos karos iznīcinātās Čečenijas atjaunošanai un piever acis uz bieži necilvēcīgajām metodēm.
Piemēram, to, ka kadirovieši izrēķinās ne tikai ar pašiem nemierniekiem, bet arī viņu ģimenēm.
Samierināties gatavi arī Čečenijas iedzīvotāji
Par kara un bruņotu cīņu izbeigšanu Kadirovam pateicīgs ir ne tikai Kremlis. Arī lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta Kadirovu. Reitingi rāda, ka viņu atbalsta 90 procenti Čečenijas republikas iedzīvotāju. Čečenu atbalsts līderim esot patiess, uzskata Latvijā dzīvojošais čečenu izcelsmes uzņēmējs Arbi Indarbajevs.
Žurnālists: «Vai tagad Ramzans Kadirovs ir populārs Čečenijā?»
Arbi Indarbajevs, uzņēmējs: «Ja izejam no tā, ko viņš tautai ir izdarījis labu, un to ko es redzu un dzirdu, tad 90 procenti popularitātes viņam ir čečenu tautā. Viņu ciena un viņu mīl. Un katram līderim būtu viņš jāapskauž par tādu cieņu.»
Žurnālists: «Citu līderi tur neredz?»
Indarbajevs: «Šobrīd nē. Un mums ir paveicies, ka viņš šodien ir. Salīdzinot to, kas bija, un to, kas ir, ir kā zeme un debesis, milzīga starpība. Šobrīd jā, čečenu tautai ir paveicies. Ar tik spēcīgu līderi.»
Žurnālists: «Vai tautā ir separātisma idejas?»
Indarbajevs: «Organizēta pretošanās vai opozīcijas darbības šodien nav. Mūsu tauta jau pietiekami samaksāja par atsevišķu cilvēku politiskajām spēlēm. Tagad mēs zinām, ka visiem vajag apvienoties ap vienu līderi un turēties. Mēs esam izmācīti.»
Arbi Indarbajevs uz Latviju pārcēlies dzīvot jau padomju laikā. Patlaban viņš ir ietekmīgs uzņēmējs, spēlē tenisu ar prominentā tenisa kluba Prezidents biedriem Juri Savicki, Gunti Ulmani, Valdi Birkavu un citiem. Viņa dzimta joprojām dzīvo Čečenijā, tāpēc viņš bieži apmeklē šo Ziemeļkaukāza republiku. Sarunā viņš kategoriski atsakās runāt par Krievijas iekšpolitiku. Lai gan viņš ir viens no redzamākajiem Latvijas čečenu diasporas pārstāvjiem, viņš uzsver, ka viss, ko viņš saka, ir tikai viņa paša - Arbi viedoklis.
Vismaz dzīve rit un ir darbs
Indarbajevs: «Jūs interesē, kā dzīvo Čečenijas tauta šobrīd? Šodien dzīvo, es teiktu, labi, jo Čečenijas tauta bija uz iznīcības robežas. Patlaban, pateicoties Čečenijas republikas prezidentam Ramzanam Ahmatovičam, viss notiek citādāk. Es pirms mēneša biju Čečenijā, biju aizbraucis mājās, es redzu, ka tur strādā skolas, strādā universitātes, strādā bērnudārzi. Ir sataisīti ceļi, uzceltas mājas, cilvēki saņem pensijas, cilvēkiem ir darbs.»
Tomēr mieram un stabilitātei Čečenijā ir sava cena. Kadirova autoritāti eksperti pielīdzina vadoņa kultam. Jo lielāka tā kļūst, jo arvien uzskatāmāk Kadirovs cenšas uzsvērt savu padevību Putinam.
Valsts valstī, kur nereti nozūd noziedznieki
Čečenija ir valsts valstī, skaidro žurnālists Pāvels Širovs.
Varas iestādes tracina gadījumi, kad par smagiem noziegumiem aizdomās turētie pazūd šajā Ziemeļkaukāza republikā,
un Kadirova kontrolē esošās struktūras nesadarbojas noziegumu atklāšanā. Kaitina acīmredzamā izrēķināšanās ar oponentiem, kas paliek nesodīta.
Pāvels Širovs, žurnālists: «Skaidrs, ka tāda situācija nevar apmierināt federālās spēka struktūras.
Skaidrs, ka, rupji sakot, Kadirova režīms viņiem ir apnicis, bet viņi neko nespēj padarīt,
jo, neraugoties uz visām negatīvajām īpašībām, viņš tur ir paveicis to, ko nespēja federālās struktūras, viņš ir panācis mieru. Katrā gadījumā karadarbības tur nav. Izdevās tas tikai par šādu dārgu cenu. Spēka struktūru neapmierinātībai agri vai vēlu vajadzēja parādīties gaismā. Un tagad šķiet, ka tas ir noticis.»
Teorijas par Ņemcova slepkavību
Par to liecina Federālā drošības dienesta rīcība, prominentā Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības lietā aizturot Kadirovam pietuvināto Zauru Dadajevu, ko viņš neilgi pēc aizturēšanas nosauca par Krievijas patriotu un varoni. Šonedēļ Krievijas presē ar atsauci uz avotiem izmeklēšanā parādījās ziņas, ka noziegumu atbalstījis arī Ruslans Geremejevs, vēl nozīmīgāka persona kadiroviešu hierarhijā. Viens no viņa tēvočiem ir Čečenijas pārstāvis Federācijas padomē, bet otrs – Krievijas domes deputāts no valdošās partijas Vienotā Krievija.
Daudzi Krievijas politikas analītiķi pieļāva, ka tik ciešai nozieguma saistībai ar Kadirova aprindām būtu jāliek Putinam izšķirties - vai turpināt uzticēties Kadirovam,
vai tomēr federālajām spēka struktūrām. Taču līdz šim nekādas viņa attieksmes izmaiņas attiecībā uz Čečenijas līderi nav manāmas.
Žurnālists: «Putinam ir svarīgi tur saglabāt Kadirovu, bet jautājums, cik ilgi viņš ir gatavs ciest šo nekontrolējamo darbību?»
Pāvels Širovs:
«Čečenija ar Maskavu runā tikai ar Kadirova starpniecību. Te ir arī viņa nozīme.
Tas ne visiem patīk, bet ir bezizejas situācija. Ja Kadirovu apsūdzētu saistībā ar Ņemcova slepkavību un noņemtu viņu no amata, neviens negarantē, ka tas nenovedīs pie pietiekami nopietnām sekām.
Tagad galvenais jautājums, kā nomazgāt no Kadirova šīs aizdomas, jo vārdi ir pateikti jau, aizdomās turētie ir atrasti, izrādās, ka viņi ir cieši saistīti ar Kadirovu un Kadirovs viņus jau ir nosaucis par patriotiem un varoņiem,
un tagad ir jārisina jautājums, kā šo situāciju var atrisināt. Arī šī tagad ir pata situācija, jo vārdi jau ir pateikti.»
Putins dod zīmi - valsts apbalvojums Kadirovam
Tas, ka Putins Kadirovam īsi pēc Ņemcova slepkavībā aizdomās turēto aizturēšanas 8.martā pasniedza kārtējo apbalvojumu Atzinības ordeni, liecinot par to, ka arī šoreiz drošības dienesti palikuši zaudētājos. Putins joprojām neesot gatavs riskēt ar mieru Čečenijā.
Širovs:
«Viena no versijām Ņemcova slepkavībai ir tāda, ka tā ir Kadirova dāvana Putinam, Putina politiskā konkurenta novākšana
cerībā, ka tā dēļ tiks pagarināta šāda bezkontroles valdīšana vai vēl kādas indulgences piešķiršana. Tā ir viena no versijām, protams, nav apstiprināta.»
Kadirova ietekme Krievijas politikā ir tik liela, cik liela nozīme ir stabilitātei Ziemeļkaukāzā, raidījumam «Nekā personīga» skaidroja Maskavas Kārnegī centra eksperts Aleksejs Malašenko. Viņš ir skeptisks par iespēju, ka Kadirovs varētu ieņemt citu, augstāku amatu jau visas Krievijas mērogā. Taču patlaban esot redzams, ka viņš cenšas sevi pozicionēt gandrīz vai par visu Krievijas musulmaņu līderi.