Latvijas pierobežā pazīst Putinu, bet nezina, kas ir Bērziņš (170)

Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, kur Krievija mēģina atšķelt Krimu, lielā mērā ir bijis iespējams arī tāpēc, ka Krimas apgabals jau ilgstoši atradies masivizētā Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu ietekmē. Baisais piemērs atkal ir aktualizējis tematu par līdzīgu situāciju pie mums Latgalē. Cik ievainojama var kļūt valsts, ja tā nerūpējas par to, kā pasargāt savu informatīvo telpu no kaimiņu propagandas.

Krievijas un Baltkrievijas kanāli par baltu velti

Uz jumta antenu mežs un pie katra loga satelītšķīvis – visi uztvērēji pavērsti Krievijas un Baltkrievijas virzienā un, nemaksājot ne santīma, par velti uztver kaimiņvalstis. Tā ir raksturīga aina Latvijas pierobežā. Gadiem ilgi baroti tikai ar Putina un Lukašenko cenzēto informāciju, cilvēki to uztver par baltu patiesību. Ka tas ir nopietns drauds mūsu valsts drošībai, runāts jau gadiem ilgi.

Viktors Stikuts, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs (pirms četriem gadiem): «Mūsu valsts par to nerūpējas. Un es domāju – te pašvaldība var ar pieri skriet sienā, var to patriotismu skolā sludināt, rīkot pasākumus, bet, ja no valsts puses nav kustības, nu tad atvainojiet.. mēs to situāciju nevaram šeit izglābt.»

Tas bija pirms četriem gadiem. Tad arī Latgalē ļoti pazīstamais politiķis, sociālais darbinieks un vienkārši Latvijas patriots Andris Badūns rakstīja vēstuli Drošības policijai ar aicinājumu neļaut krievu un baltkrievu propagandai pilnībā pārņemt mūsu valsts pierobežas rajonus.

Andris Badūns, Dagdas pansionāta vadītājs: «Informācija par to, kas notiek tieši mūsu pašu valstī, mūsu iedzīvotājiem ir jāzina!»

Solīja rīkoties jau pirms četriem gadiem, bet nekā

Toreiz Drošības policija viņu uzslavēja par valstisku pozīciju, bet atbildīgo Saeimas komisiju politiķi – Ingrīda Circene un Māris Kučinskis solīja rīkoties.

Māris Kučinskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Par labu Latviju): «Ar to arī nodarbojamies Nacionālajā drošības komisijā, jo ir vajadzīgs steidzams risinājums, jo šeit runa ir par nacionālo valsti.»

No šīs vietas līdz Rīgai ir aptuveni 300 kilometri, līdz Krievijas robežai – ap 80, līdz Baltkrievijas – ap 30 kilometri. Četri gadi ir pagājuši, kopš iepriekš TV3 «Nekā personīga» šeit fiksēja situāciju, un tagad nolēmuši pārliecināties, ko Latvijas valsts ir darījusi, lai aizstāvētu mūsu nacionālās intereses šeit, un vai televīzijas ekrānos šeit iedzīvotāji joprojām vairāk redz to, ko raida no Minskas un Maskavas, nevis no mūsu pašu galvaspilsētas.

Dekoderus un kabeļtelevīziju varēja atļauties tikai retais

Toreiz tepat Vanagmāju sētā saimniece ļoti uztraucās, ka digitalizācijas dēļ nevarēs redzēt Latvijas kanālus. Pēc četriem gadiem viņa mūs sagaida ar priecīgu ziņu – dēls esot sagādājis dekoderu. Pozitīvais piemērs ir arī Marija Urbāne. Varējusi atļauties nopirkt dekoderu un skatās visu, ko vien vēlas. Arī tie, kuri var atļauties maksāt par satelītu vai kabeļu piedāvājumu, ir apmierināti. Tomēr šie pozitīvie piemēri ir drīzāk izņēmums. Pašvaldībā skaidro, ka šobrīd Latvijas kanālus skatās vēl mazāks skaits nekā pirms četriem gadiem.

Jo tagad Latviju var uztvert tikai par maksu, bet Krieviju un Baltkrieviju – par velti.

Sandra Viškure, Dagdas novada domes priekšsēdētāja: «Varbūt valdībai tomēr kaut kādā veidā būtu jāpieiet pie šīs pierobežas problēmas, un tieši mūsu novads ir tas, kam visgarākā robeža ar Baltkrieviju. Un šis.. kaut gan, ja tā padomā, tad Baltkrievijā vispār kādi 10 km nav nekādas dzīvības no mūsu puses, tad iedomājieties, cik viņiem ir spēcīgs tas signāls, ka viņš pa visiem mežiem atnāk pie mums un mēs tomēr viņu redzam ļoti lielā teritorijā.»

Latviete sakās esam aizmirsusi dzimto valodu

Šis signāls ir vienīgais ziņu avots un iepriecinājums Elizabetei Strodei. Dekoderu Latvijas programmām viņa nevar atļauties.

Lai arī latviete, televīzijas dēļ dzimto valodu esot jau aizmirsusi.

Elizabete Strode, Dagdas novada iedzīvotāja: «Tā ir Baltkrievija. Tā arī ir Baltkrievija. Un vairāk arī nav, ko skatīties. Lukašenko bļauj un lamājas. Lai viņš lamājas! Viņam vismaz tur ir kārtība! Bet mums kas?»

Viņas antena Rīgu neuztvēra arī pirms četriem gadiem. Vienubrīd esot solīts par velti piešķirt dekoderu, bet nekā.

Vienīgā saikne ar Latvijas politiku ir nupat Rīgas mēra atsūtītais apsveikums 8.martā.

Naina Maslova, krieviete, atzīst, ka gribētu redzēt Latvijas kanālus, ja vien būtu dekoders. Pirms četriem gadiem un arī tagad var konstatēt to pašu – tie, kuri pārsvarā skatās krievu kanālus, atbalsta arī Krievijas un Baltkrievijas politiku.

Natālija Čerika, Dagdas novada iedzīvotāja: «Un ko jūs domājat par to, ko viņi par Ukrainu saka tagad? Ka nākuši pie varas bandīti Ukrainā tagad. Banderovieši. Ir noteikta cilvēku grupa, kam šī vara patīk, tas ir – zagļiem un tiem, kuri atbalsta viendzimuma laulības. Lūk!»

Žurnālists: «Un kā jūs domājat, vai Putinam ir taisnība?» Čerika: «Putinam ir taisnība! Taisnība!»

Žurnālists: «Jūs zināt, kurš tagad ir Latvijas prezidents?»

Elizabete Strode: «Kā lai es zinu?»

Žurnālists: «Kas ir Latvijas prezidents?»

Marina Kuzmina, Dagdas novada iedzīvotāja: «Tiešām aizmirsu...»

Žurnālists: «Vai jūs zināt, kas ir Latvijas prezidents?»

Natālija: «Zatlers... Oi! Ne Zatlers, bet kā viņu... Bērziņš, jā, pirms tam bija. Pēc izskata viņu zinu, zinu, ka viņš ir miljonārs.»

Solījuši rīkoties daudzi, bet solīts makā nekrīt

Uzlabot piekļuvi Latvijas informācijai pirms četriem gadiem solījušais Māris Kučinskis tagad no Saeimas izbalsots, bet Ingrīda Circene no televīzijas problēmām pārslēgusies uz veselības jomu. Toties Dagdas vietējais aktīvists Juris Viļums, kurš pirms četriem gadiem teica, ka aktīvu rīcību gaida no Rīgas, tagad pats sēž Saeimā.

Žurnālists: «Vai jums ir kāda ideja risinājumam?»

Juris Viļums, Saeimas deputāts no Dagdas (Reformu partija): «Šobrīd, godīgi sakot, nē. Būšu priecīgs, ja parādīsies.»

Daļa latviešu Latgalē atzīst, ka pozīcijas jau ir zaudētas un kaut ko grozīt tagad jau ir par vēlu.

Veronika Vērdiņa, Dagdas novada iedzīvotāja: «Diemžēl tas viss ir nokavēts. A ko valdība? Ko viņa var? Viņa var tikai tā – nogriezt. Viss! Tu neskatīsies vairāk krievu kanālus, tikai latviešu! Bet tā arī nav pareiza politika.»

Bet optimistiskākie Latvijas patrioti šeit joprojām cer, ka Rīgā beidzot sapratīs, ka piekļuve nacionāliem kanāliem pierobežā nav lieta, uz ko drīkst taupīt.

Andris Badūns, Dagdas pansionāta vadītājs: «Vajag piedāvāt visiem mūsu iedzīvotājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem - maksimāli pareizu, maksimāli patiesu informāciju par to, kas notiek pasaulē, kas notiek tepat pie mums Latvijā, tepat Latgalē, un saprotamā valodā, dzimtajās valodās, lai viņi to uztver un saprot. Protams, vēl arī jaunatnei jābūt saviem raidījumiem interesantiem un saprotošiem un skolās tāpat jādarbojas, jo, ja mēs neaudzināsim patriotismu mūsu bērnos un paši nebūsim savas zemes patrioti, tad es nezinu, kur mēs nonāksim.»