Mārupei pieteikts karš?

PS "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis

FOTO: Ieva Čīka/LETA

2010. gadā mārupieši tikās ar valsts A/S «Latvijas dzelzceļš» pārstāvi, kura mēģināja pārliecināt par to, cik svarīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu vilciena maršruts Rīgas centrs - starptautiskā lidosta «Rīga». Tolaik visvairāk bija satraukti jaunmārupieši, izsakot iebildumus par iespējamo troksni, vibrācijām, īpašumu atsavināšanu un to vērtības samazināšanos, vides pasliktināšanos, arī apdraudējumu Mazcenu kapiem. Iedzīvotāji tika mierināti, ka tā jau tikai tāda nevainīga aprunāšanās - izpēte par ietekmi uz vidi, un ātrāk par 25 gadiem vilciena tik un tā nebūs.

Nedaudz savdabīgi šķita, ka vilciena pietura bija paredzēta nevis līdzās lidostas ēkai, bet gan aiz lidostas skrejceļiem. Lai pasažieri nokļūtu līdz termināļiem, bija paredzēts pazemes tunelis zem skrejceļiem. Šis pajocīgais piedāvājums lika aizdomāties, ka sliežu ceļš varētu būt nepieciešams nevis pasažieru, bet gan kravu pārvadājumiem, tranzītā izmantojot Mārupes teritoriju, un pasažieru pārvadājumi ir tikai aizsegs projekta veiksmīgai «izbīdīšanai». Projekta izstrādātāji neslēpa, ka sliedes varētu izmantot arī kravu pārvadājumiem, taču izvairījās no skaidrojuma, kāpēc nafta un tās produkti, akmeņogles un minerālmēsli būtu jāved uz lidostu, jo nebija dzirdēts, ka lidmašīnas ko tādu transportētu.

Tika izteikti minējumi, ka kravu galamērķis varētu būt Krievu sala, uz kuru bija lemts pārcelt Rīgas brīvostas kravu termināļus, lai Rīgas centrā samazinātu gaisa piesārņojumu.

Mārupe piedāvājumu noraidīja, jo tas šķita neloģisks, Mārupei un visai Latvijas sabiedrībai nevajadzīgs un vidi degradējošs.

2011. gada martā un aprīlī tika izskatīta valsts A/S «Latvijas dzelzceļš» ierosinātā dzelzceļa līnijas būvniecība no Imantas stacijas pāri Mūkupurvam uz lidostu, Mārupes teritoriju neskarot. Norisinājās arī sabiedriskā apspriešana, taču viss noklusa un darbi nesekoja.

Mārupe ATBALSTA «Rail Baltica»!

Ir pagājis laiks. Krievu salas Ziemeļu daļa, potenciālā «Natura 2000» teritorija, ir pārveidota par Rīgas brīvostas kravu termināli. Kā intervijā teikusi rakstniece Gundega Repše: «Neviens zīriņš Šleseram pakaļ nedzied… Naudas vara un rijība aizrullējusi neparocīgās teritorijas…» Lai arī Krievu salā biznesa vajadzību apmierināšanai valsts A/S «Latvijas dzelzceļš» būvē dzelzceļa līnijas pievadu caur Bolderāju, Mārupe atkal tiek taranēta. Šoreiz tiek piesaukta ne tikai visas Latvijas iedzīvotāju nepieciešamība ar vilcienu pieripināt tieši pie lidostas, bet nopietnības labskanībai - Latvijas drošība un NATO varbūtēja vajadzība. Mārupes pašvaldība tiek mērķtiecīgi kaunināta un pretstatīta Latvijas sabiedrības interesēm, apgalvojot, ka Mārupe ir pret vienotu Baltijas valstu kopprojektu - «Rail Baltica».

Patiesībā Mārupe ATBALSTA «Rail Baltica» ne tikai no Tallinas līdz Kauņai, bet arī Berlīnei un pat Parīzei!

Mārupe ir pret pavirši izstrādātu, ekonomiski nepamatotu, novada vidi degradējošu, pašreizēju un perspektīvu novada attīstību apturošu un destruktīvu pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes projekta piedāvājumu atsevišķam dzelzceļa atzaram, kurš savienotu Rīgu ar starptautisko lidostu «Rīga» un, ļoti iespējams, - Krievu salu. Šāds «attīstības» piedāvājums Mārupei ir nedraudzīgs, jo tas ir vērsts uz būvniecību, kura raksturojama ar «savējo» interešu lobēšanu, diktātu nepakļāvīgajiem, bezierunu totālu Mārupes iedzīvotāju un Mārupes novadā esošā biznesa interešu un attīstības ignorēšanu.

Cik izdevīgi būt kaimiņos ar lidostu?

Tiek uzskatīts, ka Mārupes novadam ir ļoti izdevīgi, ka tā teritorijā atrodas lidosta. Patiesībā tas ir mīts, jo lidosta novadam nekādas vērtības vai priekšrocības nedod. Ja lidostas nosaukums būtu «Mārupe», nevis «Rīga», tad varētu runāt vismaz par gandarījuma sajūtu.

Lai visu Latvijas novadu iedzīvotāji varētu lidot, lidosta un lidkompānijas pelnīt, Mārupes novads ir pakļauts vides degradācijai. Sabiedrības vajadzību vārdā mārupiešiem jāsadzīvo ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu, kurš veidojas no lidmašīnu dzinēju radītiem izmešiem, ar smakām no naftas produktu sadegšanas un to tvaikiem, ar akustisku diskomfortu paaugstinātā trokšņa dēļ. Lidojošu priekšmetu iespējamos uzkrišanas vai eksplozijas draudus var uzskatīt par nieku iepretim lokatoru elektromagnētiskajam starojumam, kurš lielā rādiusā ap lidostu katru iedzīvotāju ik minūti pārgriež un uzcep kā tādā mikroviļņu krāsnī. Lai arī ar maņu orgāniem neuztveramā elektromagnētiskā starojuma iedarbība ilgtermiņā ir graujoša, tā monitorēšana nenotiek.

Lai kaut cik rāmjos saturētu lidmašīnu radīto troksni, tikai kopš pagājušā gada rudens lidosta izveidojusi vides trokšņa laboratoriju.

Vai tautai vajadzīgs «šmucīgs» čukčukbānītis lidostā?

Pie jau esošiem vidi negatīvi ietekmējošiem faktoriem Mārupei vēl papildus tiek uzspiests teritoriju pāršķeļošs, bet it kā miermīlīgs un nevienam netraucējošs čukčukbānītis, kurš savienotu «Rail Baltica» galveno maģistrāli ar lidostu.

Publicētajā informācijā par Krievu salas projektu, kas iesniegts Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai, ir atzinums, ka ostas apkalpojošā transporta, galvenokārt dzelzceļa radītais troksnis radīs diskomfortu, piemēram, tādos Daugavas kreisā krasta dzīvojamos rajonos kā Iļģuciems, Āgenskalns, Torņakalns. Dzelzceļa kustības troksnis posmā Rīgas centrs - Bolderāja šajā projektā tiek vērtēts kā ievērojams.

Un kāpēc gan pa «Rail Baltic» lidostas atzaru un iespējamo savienojumu ar Krievu salu vilciens lai slīdētu kā ieeļļots bez skaņas un bez smakām?

Lidostu apkalpojošam transportam trūkst pasažieru

Publiski pieejamā informācija liecina, ka vislielākais pasažieru skaits - 5,1 miljons - starptautiskajā lidostā «Rīga» tika sasniegts 2011. gadā. Pērngad lidosta ir apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, no tiem 29% ir bijuši tranzīta pasažieri, kuriem nokļūšana no lidostas uz Rīgu vai otrādi nav aktuāla. Pašlaik lidostu ar Rīgas centru savieno 22. maršruta autobuss, kurš no pulksten 6 līdz 24 darbadienās kursē 86 reizes, un mikroautobusi. Tikai lidmašīnu ielidošanas sastrēgumu brīžos autobuss ir pasažieru pilns, savukārt mikroautobusu šoferi ķertin ķer pasažierus, jo to trūkst. Tāpat rindā uz pasažieriem gaida taksometri.

Salīdzinājumam 2014. gadā Eiropas lielākās bija Londonas Hītrovas lidosta ar 70 miljoniem pasažieru, Parīzes Šarla de Golla lidosta ar 62 miljoniem un Frankfurte pie Mainas ar 58 miljoniem pasažieru. Šajās lidostās, kuras pēc pasažieru apkalpošanas rādītājiem ir desmit reizes lielākas par starptautisko lidostu «Rīga», dzelzceļa satiksme ir tikpat kā neaizstājama.

Latvijas iedzīvotājiem jāvairojas

Tiek prognozēts, ka pēc 25 gadiem lidosta apkalpos trīs reizes lielāku pasažieru skaitu. Manipulējot ar šo šķietamo pieaugumu, tiek apgalvots, ka arī sabiedriskā transporta iespējas būtu tikpat reižu jāpalielina un tāpēc pasažieru ērtībām būtu nepieciešams vilciens.

Ja arī Latvijas iedzīvotāju turība un ārzemju kontaktu apjoms 25 gados palielināsies, tad, saglabājoties pašreizējām demogrāfiskās situācijas izteikti negatīvām prognozēm, pasažieru skaita pieaugums ir apšaubāms. Jāņem vērā, ka lidostas apkalpojamo tranzīta pasažieru skaita izmaiņas ir atkarīgas tikai un vienīgi no lidostā darbojošos aviokompāniju biznesa plāniem un šis prognozējamais pasažieru skaita pieaugums, visticamāk, arī būs tikai tranzīta sadaļā, taču tranzīta pasažieriem sabiedriskā transporta pakalpojumi nav nepieciešami. Ja kaut kādas apmātības rezultātā Latvijas iedzīvotāji 25 gados savairotos divtik, tad lidostu ar Rīgas centru varētu savienot divdesmitkārt lētāk un videi nekaitīgāk, nekā to piedāvā «Rail Baltica». Esošos autobusus iespējams aizstāt ar divreiz lielāku elektroautobusu skaitu, un papildus var ieviest bezvadītāja elektro gaisa tramvajus, līdzīgus tiem, kādi jau pašlaik kursē starp Ķelnes lidostu un dzelzceļa staciju.

Vai tā ir pavēle?

Lai legāli iegrābtos Eiropas naudas podā un lai kādam nākotnē vairotos peļņa, mārupiešu veselība, fiziskais, garīgais un materiālais komforts tiek un, iespējams, arī nākotnē tiks pakļauts viltīgu un alkatīgu shēmotāju finanšu spiedienam. To, vai šis paredzējums ir kļūdains un vai Mārupes novada domei un simtiem Mārupes ģimeņu sadarbības vietā nebūs izteikta ciniska, bezierunu un izpildei nepieņemama pavēle, varēsim apjaust «Rail Baltica» sabiedriskajā apspriedē sestdien, 7. martā, plkst. 11 Mārupē, Daugavas ielā 29.

Rail Baltica projekts

Uz augšu