Par aizdomās turētajiem atzīti 13 fiktīvo laulību organizētāji (8)

Fiktīvo laulību organizēšana laika gaitā pāraugusi cilvēku tirdzniecībā.

Patlaban divās vietās aizturētas deviņas personas, par aizdomās turamajām atzītas 13 personas, no kurām vairākām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu. Meklēšanā izsludināti divi Pakistānas iedzīvotāji. Policija izmeklēšanā arī noskaidrojusi, ka divas Latvijā ieslodzījumā esošas personas, izciešot sodu par citiem noziegumiem, līdzdarbojās iepriekšminētajā cilvēktirdzniecībā. Pārsvarā starp aizdomās turamajiem ir Latvijas iedzīvotāji. Aizturētās grupas savstarpēji gan nebija saistītas.

Par cilvēktirdzniecībā cietušām kriminālprocesā atzītas piecas Latvijas iedzīvotājas,

no kurām viena atteicās no cietušā statusa. Kā iespējamie upuri apzinātas un nopratinātas vairāk nekā 70 personas.

Aizturēšanas veiktas Rīgā, Smiltenē, Jelgavā un Jūrmalā.

Izmeklēšanā noskaidrojies, ka organizētās grupas dalībnieki bija izveidojuši plašu personu loku, kas vervēja potenciālās līgavas, lai tās piekristu stāties fiktīvā laulībā ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā, Anglijā un Kiprā. Uz šīm valstīm, meklējot darba iespējas, devās Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrita vai arī tika maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem. Pārsvarā līgavaiņi bija no Pakistānas, Indijas, Bangladešas, Lesoto, Maurīcijas, Ēģiptes un citām valstīm, tādējādi tika atvieglota viņu iekļūšana ES un Šengenas zonā.

Sievietēm noziedznieki par laulībām piesolīja «pasakainu samaksu».

Pārsvarā par piekrišanu stāties fiktīvajās laulībās sievietēm maksāts līdz 2000 eiro. Dažos gadījumos bija paredzēti ikmēneša maksājumi.

Tāpat sievietes maldinātas par labi apmaksātu darbu ārvalstīs. Ļoti daudzos gadījumos sievietes piekrāptas un nauda netika samaksāta.

Visvairāk vervēšana izvērsta internetā un caur paziņām. Mērķvalstī Latvijas sievietes sagaidīja grupējumu līdzdalībnieki, kuri pārsvarā bija no Pakistānas un Indijas. Viņi atņēma pasi, liedza pārvietoties un vairākos gadījumos pret viltus līgavām pielietoja draudus, fizisku iespaidošanu un pat izvarošanu.

«Meitenes tika izvietotas šaurās telpās - vienā vai divās istabiņās. Bija gadījumi, kad viņas dzīvoja kopā ar šiem ārvalstniekiem.

Viņām draudēts, un viņas fiziski iespaidotas, ja nepiekrita labprātīgi šīm laulībām.

Bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā, un, ja sievietēm bez valodas zināšanām un īpašām prasmēm piedāvā labi apmaksātu darbu ārvalstīs, tad, visticamāk, tā varētu būt krāpnieciska darbība, viņas var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem un nokļūt pat verdzībā,» norādīja Lubarts.

Policija brīdina, ka fiktīvajam vīram ir tiesības uz laulībā dzimušo bērnu, pat ja viņš nav tā bioloģiskais tēvs. Šāds laulātais bērnu var izvest uz savu dzimto valsti, piemēram, Pakistānu, kur Latvijas likumdošana vairs nedarbosies un māte vairs tik vienkārši atpakaļ atvasi nedabūs.

Policija bieži par fiktīvo laulību upuriem uzzina no nevalstiskās organizācijas «Patvērums» Drošā māja«» un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.

Policija teju ik nedēļu no Latvijas vēstniecībām saņem informāciju pa divām vai trim meitenēm, kuras mēģina slēgt laulības ar trešo valstu pilsoņiem.

«Protams, ne visi šie gadījumi ir fiktīvas laulības, un gan jau starp šiem gadījumiem ir arī laulība aiz mīlestības,» piebilda Lubarts.

Jau ziņots, ka Latvijas iestādes panākušas, ka fiktīvo laulību organizētājiem par saviem nodarījumiem ir jāatbild, proti, pērn pavasarī spēkā stājās likuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Valsts policija jau iepriekš ierosinājusi vairākus kriminālprocesus par personu vervēšanu fiktīvām laulībām.

Maksimālais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.