Sievietēm noziedznieki par laulībām piesolīja «pasakainu samaksu».
Pārsvarā par piekrišanu stāties fiktīvajās laulībās sievietēm maksāts līdz 2000 eiro. Dažos gadījumos bija paredzēti ikmēneša maksājumi.
Tāpat sievietes maldinātas par labi apmaksātu darbu ārvalstīs. Ļoti daudzos gadījumos sievietes piekrāptas un nauda netika samaksāta.
Visvairāk vervēšana izvērsta internetā un caur paziņām. Mērķvalstī Latvijas sievietes sagaidīja grupējumu līdzdalībnieki, kuri pārsvarā bija no Pakistānas un Indijas. Viņi atņēma pasi, liedza pārvietoties un vairākos gadījumos pret viltus līgavām pielietoja draudus, fizisku iespaidošanu un pat izvarošanu.
«Meitenes tika izvietotas šaurās telpās - vienā vai divās istabiņās. Bija gadījumi, kad viņas dzīvoja kopā ar šiem ārvalstniekiem.
Viņām draudēts, un viņas fiziski iespaidotas, ja nepiekrita labprātīgi šīm laulībām.
Bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā, un, ja sievietēm bez valodas zināšanām un īpašām prasmēm piedāvā labi apmaksātu darbu ārvalstīs, tad, visticamāk, tā varētu būt krāpnieciska darbība, viņas var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem un nokļūt pat verdzībā,» norādīja Lubarts.
Policija brīdina, ka fiktīvajam vīram ir tiesības uz laulībā dzimušo bērnu, pat ja viņš nav tā bioloģiskais tēvs. Šāds laulātais bērnu var izvest uz savu dzimto valsti, piemēram, Pakistānu, kur Latvijas likumdošana vairs nedarbosies un māte vairs tik vienkārši atpakaļ atvasi nedabūs.
Policija bieži par fiktīvo laulību upuriem uzzina no nevalstiskās organizācijas «Patvērums» Drošā māja«» un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.