Eksperti neredz pārmaiņas sabiedrības integrācijā pēc krievu valodas referenduma

Sociologs Arnis Kaktiņš

Šodien aprit divi gadi kopš referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Pēc ekspertu domām, sabiedrībā pārmaiņas pēc referenduma nav notikušas.

Sociologs Arnis Kaktiņš sacīja, ka pārmaiņas nav notikušas, turklāt divi gadi ir pārāk īss periods, lai tādas būtu. Jautāts par to, kādēļ politiķu solītie integrācijas pasākumi nav īstenojušies, Kaktiņš norāda: «Ja politiķi kādā brīdī runā, no tā neizriet, ka tiešām runas materializēsies jēgpilnos darbos.» Viņaprāt,

sabiedrības integrācija saistībā ar šo referendumu bijusi tāda kā pseidotēma un pseidorosība.

Sociologs arī nedomā, ka saspīlējums sabiedrībā starp latviešiem un krievvalodīgajiem būtu milzīgs, lai arī zināmas problēmas pastāv. Viņaprāt, ar referendumu tika provocēts naidīgums, bet pēc tam sabiedrībā iestājās atslābums, jo situācija nevar būt pastāvīga. «Divvalodības referendums bija piemērs tam - ja pieliek lielas pūles un enerģiju, cik tad tālu ir iespējams sabiedrību elektrizēt, cik tālu atsperes var uzvilkt,» izteicās Kaktiņš.

Arī antropologs Klāvs Sedlenieks domā, ka

divu gadu laikā sabiedrībā pārmaiņas nav notikušas

un to var redzēt no publiskā diskursa, kādas latviešiem un krieviem ir attiecības pret Latvijas valsti un savstarpējās attiecības. «Lielos vilcienos nekas nav mainījies, lai arī referenduma laikā izskanēja, ka vajadzētu strādāt kārtīgi pie integrācijas, lai šādi referendumi neatkārtotos,» izteicās antropologs.

Vienlaikus gan viņš minēja, ka redzams tas, ka ir ieceres par likuma izmaiņām, lai tā vairs nevarētu izdarīt, piemēram, šī tendence izpaužas diskusijā par Satversmes preambulu.

Sedlenieks atzīst, ka referenduma laikā kaut kādā mērā palielinājās saspīlējums starp vairākām sabiedrības grupām, bet ar referendumu saistītās «kaislības» pēc tam norima. Kā vienīgo izmaiņu antropologs minēja to, ka šādu populistisku referendumu jēga, iespējams, ir diskreditēta. Viņaprāt, daļa cilvēku toreiz balsoja «par» nevis valodas, bet vienkārši protesta pēc.

Kā ziņots, 2012.gada 18.februārī notikušajā referendumā par divvalodību 74,8% vēlētāju nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzētu krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Savukārt par bija 24,88% referenduma dalībnieku.

Uz augšu