Latvijā pašlaik dzīvo 72 000 ārzemnieku, kas ir 3,4% no visu iedzīvotāju skaita, šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. Par ārzemniekiem tiek uzskatīti tie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Savukārt 0,35% no Latvijas iedzīvotāju skaita ir cilvēki, kuri ieguvuši uzturēšanās atļaujas pret investīcijām. Tikai 10% no šiem cilvēkiem, kuri iegūst uzturēšanās atļaujas, dzīvo «šeit uz vietas», piebilda Roze.
Daļa no termiņuzturēšanās atļaujām arī tiek saņemta un vēlāk anulēta. Roze skaidroja, ka termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi visbiežāk tiek anulētas tāpēc, ka nekustamais īpašums tiek pārdots vai arī cilvēkiem uzturēšanās atļauja vairs nav nepieciešama un viņi to nereģistrē noteiktajā laikā.
Pēdējos gados palielinājies izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, šāda pieaugoša tendence bija arī iepriekš, 2007.-2008.gadā, kad bija vērojams darba spēka trūkums.
Kā ziņots, termiņuzturēšanās atļauju jautājuma izskatīšana Saeimā ieilgusi.
Kaut arī iepriekš bija iecerēts 30.janvārī Saeimas sēdē izskatīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, atbildīgā parlamenta komisija vēl nav noslēgusi darbu pie šī likumprojekta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien uzklausīja vairāku ministriju, kā arī nozares pārstāvju ziņojumus, tomēr priekšlikumi likumprojektam vēl netika izskatīti. Līdz ar to komisija lūgs izslēgt šo jautājumu no ceturtdienas plenārsēdes, un likumprojektu Saeimas sēdē varētu izskatīt 10.aprīlī.
Vienlaikus deputāti šodien vienojās izveidot darba grupu, kura vērtēs priekšlikumus likuma grozījumiem vai arī izstrādās jaunu likumprojektu.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē «ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas».
Bija iecerēts, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat tika noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Prezidents šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai.
