Jogas maratona Kristīne: esmu ieguvusi pārsteidzošu ķermeņa elastību!

FOTO: no personiskā arhīva

Pēc Rudens Jogas Maratona pēdējās nedēļas, Kristīne atzīst: « Ik nodarbība spoguļu priekšā izpildot skaistas, precīzas kustības manī ir atvērusi manī sievišķību, grāciju, sevis un ķermeņa jaunu apzināšanos! Esmu ieguvusi pārsteidzošu ķermeņa elastību. Esmu nostiprinājusi savu mugurkaulu un iztaisnojusi muguru."

11. janvāris, pēc Rudens Jogas Maratona pēdējās nedēļas:

11.janvāris un plkst.11.00 nav man ierasta diena, sestdiena.

Šodien pēdējā Rudens jogas maratona diena. Un pavisam nedaudz iezogas skumjas. Tāda kā atvadīšanās sajūta.
Pārliecinoši izvēlos Karsto joga. Jau noilgojusies pēc šī siltuma..
Jā, nudien, atverot telpas durvis, kļūst skaidrs, ka es neesmu vienīgā, kuras ķermeni laimīgu padara karstā joga. Mūsu ir daudz, taču vietas pietiek visiem.
Liekas, ka maratona ietvaros esmu izstāstījusi daudz par savām sajūtām, apmeklējot katru jogas nodarbību.
Šoreiz tādu vairāk kā kopsavilkumu gribas.
Ir pagājuši 2 ļoti skaisti mēneši. Jūs noteikti gribat dzirdēt, kas ir mainījies manā dzīvē kopš esmu bijusi pasakā, kuru man uzdāvināja Labo sajūtu laboratorija?
Teikšu tā, pirmkārt, es esmu ieguvusi pārsteidzošu ķermeņa elastību. Esmu nostiprinājusi savu mugurkaulu un iztaisnojusi muguru. Esmu atcerējusies par vēdera muskuļu spēku. Ar līdzsvara asanu palīdzību esmu ieguvusi iekšēju mieru un stabilitātes sajūtu. Ik nodarbība spoguļu priekšā izpildot skaistas, precīzas kustības manī ir atvērusi manī sievišķību, grāciju, sevis un ķermeņa jaunu apzināšanos.
Otrkārt, es esmu aizmirsusi par hroniskajām iesnām. Acīmredzot karstās elpas vingrinājumi un siltais gaiss nodarbības laikā ir izdarījuši brīnumu.
Treškārt, pateicoties rudens jogas maratonam manī ir augusi fiziskā izturība. Par to pārliecinājos otrajā adventē, kad laukā pūta ziemeļu vējš un gaisā virmoja putenis, kas uzskatāmi par apgrūtinošu apstākli šai nodarbei, es izbaudīju 25 km garu pārgājienu gar jūru.
Ceturtkārt, es esmu atguvusi un nostiprinājusi muskuļu masu. Galvenokārt rokām, kur riteņbraukšana nedod iespēju man to izdarīt.
Un piektkārt, es esmu izjutusi tik daudz pozitīvu un pacilājošu sajūtu, ka Jums nudien būs grūti noticēt, ja teikšu, ka tas nav mainījis arī manu dzīvi un ikdienu.
Ja 10 gadus mājās patstāvīgi nodarbojoties ar jogu manī bija nostiprinājusies pārliecība, ka špagats ir asana, kura nebūs man reālāka par sapni, tad šī maratona ietvaros es esmu priecīgi sasniegusi vienu no saviem sapņiem!
Laime nav meklējama ārējos apstākļos, notikumos un lietās. Tai jāsilda mūs mūsos pašos. Sakārtota es, sakārtota vide ap mani. Laimīga es, laimīgs mans skatiens uz lietām un notiekošo. Mainot sevi, es esmu izmainījusi šo redzējumu.
Ne visām sajūtām un emocijām ir atrodami tie īstie vārdi. Arī pateicībai.
Vissiltākās sajūtas.
Liels paldies manai draudzenei Inesei Janaitei, kura pamanīja TVNET šo pieteikšanās iespēju.
Liels paldies Ilvitai Kļaviņai, kas laipni sagaidīja un uzņēma savās mājās «Labo sajūtu laboratorijā» un visiem pasniedzējiem un meitenēm, kas vienmēr smaidīgi sagaidījušas un pavadījušas.
Esmu iepazinusi ļoti spēcīgu komandu, kas sastāv no stipriem, savā jomā profesionāļiem un sirsnīgiem, jaukiem cilvēkiem.
Un esmu ļoti pārliecināta, ka mūsu attiecības nav nedz sākušās, nedz beigušās. Ir tikai nospiesta vēl viena starta poga! Joga neizmaina pasauli. Tā tik ļoti izmaina Tevi pasaulē..

7. janvāris, pēc Hatha jogas apmeklējuma:
Pirmo reizi dodos baudīt Hatha jogu pie tik daudz pieminētā pasniedzēja Govinda.
Piefiksēju, ka pēc Karstās jogas nodarbībām mans ķermenis ir izteikti gatavāks visām citām jogas nodarbībām. Jūtu, cik daudz darīts un baudu sava darba augļus.
Govinds ir fantastisks pasniedzējs, kurš nograuj starp tikko iepazītiem cilvēkiem visas sienas un ar savu vīrišķo enerģiju piepilda telpu.
Paldies.

6. janvāris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Svētdiena..
Rīts iesācies ar ilgām un garām brokastīm fantastiskā kompānijā. Un, skaidrs, ka vislabākā kompensācija paēdinātajam ķermenim un pļāpīgajam prātam ir karstā joga svētdienas vakarā. Vēl pārliecinošāku šo ideju padara draudzene, kas domā tāpat.
Ierodamies studijā ļoti laicīgi, lai izbaudītu mieru un tēju pirms nodarbības. Zāle vēl gana brīva. Izvēlamies visērtākās mums vietas un... ļaujam siltajai telpai ieskaut ķermeni. Miers sarunā ar prātu, ka arī tam laiks paklusēt. Ķermenis pilnībā ieslīgst paklājiņā un fonā skanošās mantras aiznes dvēseli uz vietu, kura plašāka par apziņu.
Pienāk brīdis, kad ausīs ieskanas pasniedzējas maigā balss. Atverot acis esmu pārsteigta par to, ka zāle pārpildīta un esmu ieskauta starp citiem diviem, tuvu esošiem paklājiņiem. Skaidrs, ka būs arī jautri.
Neko jaunu Jums nepastāstīšu par savām sajūtām, esot karstajā jogā. Esmu to iemīlējusi tāpat kā šo studiju. Man patīk pasniedzēji, atmosfēra, tīrība telpās un laipnā, personiskā attieksme. Un tai pat laikā nejūtu, ka tiktu pārkāptas manas personiskās telpas robežas. Tāpēc jūtos šeit ļoti brīvi un mierīgi.
Bieži satieku šeit savus draugus. Nekad neesmu izjutusi sieviešu lieku «tusēšanos», kas, manuprāt, norāda uz abpusēju savstarpēju cieņu un sapratni, kas valda šajā studijā.
Mana svētdiena bija lieliska! Arī pateicoties vakara karstai jogai!
P.s. lai Jūs nebiedē piepildītā telpa. Jo lielāka konkurence, jo vieglāk saredzēt savu līdzšinējo ieguvumu.

2. janvāris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:
Zāle piepildīta. Pie sevis nodomāju: «Pēcsvētku līdzsvara atgūšana...»
Atzīstos, ka ar Ziemassvētku «karstā» darba grafika iestāšanos biju izlaidusi jogas nodarbības 2 nedēļu garumā. Tāpēc lielas cerības uz to, ka šī nodarbība būs viegla manam ķermenim, prātam un garam neliku.
Pirmo reizi esmu pie pasniedzējas Lisas Biffin. Ļoti priecājos par jaunu iepazīšanos!
Tik piepildītajā telpā likās, ka gaiss jau ir gana sasilis vēl neuzsākoties nodarbībai.
Guļam, esam, sajūtam... pamazām iestājas miers prātā, atslābst ķermenis, atslābst vēlmes un apstājas laiks.
Pasniedzēja nodarbību vada angļu valodā. Taču ir sajūta, ka komunikācija notiek bez vārdiem. Vieglums. Jā, ar šo vārdu es raksturotu to, kas notiek mijiedarbībā starp pasniedzēju un zāli. Lisas balss ir ļoti maiga, gaisīga.
Neraksturīgi citām karstās jogas nodarbībām, šo nodarbību uzsākām ar Ganesh mantras dziedāšanu. Ļoti skaisti...
Arī ierastā dziļā elpošana nenotika. Tai pat laikā šī nodarbība atnesa daudz jaunu, neizbaudītu asanu un sajūtas.
Nodarbībā sapratu, ka es jūtos sagurusi. Un ne no tā, kas notika ar mani nodarbības laikā, bet gan no tā, ka tas nebija noticis ar mani visas šīs garās 2 nedēļas.
Pēc karstās jogas liekas izpūtis lieko gaisu ir katrs muguras skriemelis, katra locītava ir iekustināta un katrs muskulītis ir nometis saspringumu... katra šūna ieelpojusi skābekli un laimes hormonu piepildīts ir ķermenis un prāts. Sajūtas precīzāk grūti aprakstīt.
Jā, tā klusi smaidot, laimīga es aizeju no šī gada pirmās jogas nodarbības..
Lielu paldies aiz sevis atstājot Labo sajūtu laboratorijai un šoreiz burvīgajai pasniedzējai Lisai.
Lai Jums katram viegli šajā gadā savu laimes formulu sastādīt un izjust vēl ko nebijušu un jaunu!

5. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Ir labi pastrādāts un prāts neatlaidīgi liek ielūkoties jogas nodarbību sarakstā. Jā, un vēl atrodas draugi, kas domā tāpat! Un, tā nu mēs draudzīgi vizināmies uz kārtējo karstās jogas nodarbību! Priecīgi..
Šovakar nodarbību vada Ilvita Kļaviņa. Man ir skaidrs, ka būs smagi jāstrādā un tieši tas man ļoti patīk! Nebūs liekvārdības, lieku kustību un nekāda atslābuma.
Kā ierasti, ieņemu paklājiņu, kurš vistuvāk pasniedzējai. Tas man ļauj vieglāk koncentrēties darbam. Egoistiski noskaņojos izbaudīt katru pavadīto minūti jogas telpā
Šoreiz nākuši klāt atkal jauni vingrojumi (asanas). Ui, ir ar ko sevi pārsteigt un priecāties gan par to, ko var, gan nevar! Humors allaž nogludina ikvienu situāciju.
Brīžiem ienāk prātā niķīga doma ielūkoties pulkstenī, lai apjaustu, cik ilgi vēl jāsaņemas. Un tad, dzirdi pasniedzēju sakām, ka nodarbība tuvojas beigām.
Ja man jāsaka, kas mainījies šo četru nedēļu laikā, tad laikam jau vislielākais ieguvums ir nostabilizējusies vielmaiņa un priekš manis pašas pārsteidzoša ķermeņa elastība. Man nebija ienācis pat prātā, ka špagats būs jebkad manu asanu sarakstā..
Šo ierakstu apzināti rakstu ar piecu dienu intervālu. Iepriekšējā svētdienā iepriecināju sevi ar pirmo šīs ziemas pārgājienu. Pieveicu vairāk kā 20 km ejot pa jūras krastu. Ar lielu pretestību gan stiegot smiltīs, gan izbaudot ziemeļa vēju un skaisti baltos nokrišņus, laimīgi sasniegtais mērķis ir devis daudz pārdomas.
Ejot, jutu katru sava ķermeņa locītavu, katru saiti, kas stiepta jogas nodarbībās un katru muguras skriemeli. Vai Jūs sajūtat sevi...?
Paldies, paldies, paldies Ilvitai.

2. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:
Pēc ierastās rīta meditācijas ar lielu nepacietību gaidu, kad tikšu sasildīties telpā, kur notiks karstā joga. Telpā, kurā glīti izkārtoti paklājiņi gaida katru ienācēju. Kur maigi skan maigi un valda iekšēji savstarpēji sarunāts klusums..
Kā ierasti, nodarbība iesākas ar apzinātu dziļu elpošanu. Tikai šajā reizē, kad mana koncentrēšanās vēl vairāk ir sarukusi uz visām detaļām un niansēm ap mani, es apzinos elpošanas baudu. Izjūtu katru ķermeņa kustību līdz ar jaunu ieelpu un izelpu. Gaiss burtiski pārpilda mani. Un, kā zināms, gaiss ir mana un Tava enerģija. Cik daudz enerģijas mūsos, tik daudz spējam rīkoties gan emocionāli, gan fiziski.
Šodien pasniedzēja Ambika. Mana mīļākā pasniedzēja. Jā, un es pat nevaru Jums pateikt, kāpēc. Sajūtas rodas pašas no sevis. Un ne vienmēr tām vajag meklēt izskaidrojumu.
Manī rodas vislielākā uzticēšanās un varēšana. Ambika Katerina Matisone (Ambika) ir arī pasniedzēja pie kuras man būt ir lielākais izaicinājums. Ierasto asanu vietā ir mazliet pamainītas un sarežģītākas asanas, kas liek doties ārpus komforta zonas atkal un atkal.
Bet laikam jau esmu priekš sevis sapratusi, ka ne jau nevarēšana ko izpildīt vai asanas neizpildīšana vispār atņem prieku atgriezties nodarbībās, bet gan tas, cik prasmīgi pasniedzējs izdabū no manis ārā manis pašas varēšanu.
Jo lielāks ieguldījums, jo lielāks prieks un gandarījums pēc nodarbības.
Šai pasniedzējai ir lieliska humora izjūta, dabīgs mīļums, sievišķīga grācija un patīkams vieglums visā, ko dara.
Man ļoti ir paveicies būt nodarbībās pie tik jaukiem pasniedzējiem, kādi ir šajā studijā! Mēs taču uz studija atnākam ne tikai vingrot. Mēs mācamies redzēt, arī mīlēt sevi caur sava ķermeņa kustību, novērtēt un atrast sevi jaunā, varbūt līdz šim vēl neatklātā, veidā. Un katrs pasniedzējs ir arī mūsu iekšējais skolotājs. Ar savu stāju, attieksmi un esību tas iedveš katrā no mums ko jaunu.
Uz šīs skaistās un plašās zemes vietu ir daudz un katrā mēs ko ņemam vai dodam. Priekš manis šobrīd ir Visuma atvēlētā telpa - «Labo sajūtu laboratorija». No katra paša atkarīga spēja un vēlme saredzēt un pieņemt.
Pēc tās programmas, kāda man ir piedāvāta «rudens jogas maratona» ietvaros, varu teikt, ka salipināt sevi, atrodot pazaudētos puzzles gabaliņus, šeit var noteikti.
Ar šādām pārdomām, ar sviedru lāsītēm noklātu ķermeni un smaidu uz lūpām es aizeju no kārtējās karstās jogas. Un saku Jums - nevienam citam, kā man pašai tas nav nepieciešams. Un tikai laimīga «es» spēs padarīt laimīgu satiktu Tevi. Mēs visi to varam!

2. decembris, pēc Meditācijas apmeklējuma:

Nu, ko - jauna nedēļa, jauni izaicinājumi! Jauni sapņi un to piepildījumi!
Lai sapņus piepildītu, tos jāvirza ar enerģiju. Lai enerģijas būtu pietiekami, tā jārod un jāakumulē! Tieši tāpēc mani pirmdienas agrie rīti iesākas jogas studijā «Labo sajūtu laboratorija» ar rīta meditāciju pie Ilzes Pavasares.
Meditācijai uzsākoties, kā ierasti, pārrunājam iepriekšējo meditāciju atstātās «pēdas».
Šajā reizē mums visiem sakāmā vairāk kā iepriekš, jo.. daudzi iekšējie procesi ir uzņēmuši apgriezienus. Ir aizkustinātas stīgas, uz kurām spēlēt nebija atļauts nevienam un arī pašam. Ir izvilkti saulītē «aizvainojuma» dziļie un postošie dzinumi. Ir atbrīvota telpa tēmai - mamma un tētis, un es..
Nav runa par to, ka visi staigājam ar akmeņiem kabatās, kas mūs velk atpakaļ, neļaujot ievilkt svaigu gaisu vai uzsākt ko jaunu, vai rast risinājumus. Runa ir par apzināšanos.. Par to, ka ir atļauts sākt aptvert - kas esam, kas varam būt, kādi izvēlamies un kādi patiesībā vēlamies būt.
Lai šo plaisu starp sevi un saviem dubultniekiem, vēlamiem un nevēlamajiem, aizvilktu, ir jāmēģina sevi apciemot. Sevi, tādu, kas dziļi paslēpies.
Un pavisam iespējams, ka nemaz tik dziļi.
Tieši tāpēc ir manā un, iespējams arī Tavā dzīvē, uzdāvinātas šīs brīnišķīgās un skaistās satikšanās, kāda man ir šobrīd ar Ilzi Pavasari.
Un nevajag nemaz tik daudz. Tikai padotu roku, patiesus un īstos vārdus, sirds siltumu, lai Tu nebītos atvērt savu dārgumu lādi un sāktu tajā nelielu pārskatu.
Neviens nav teicis, ka vismazāk spīdīgie dimanti jāsameklē.
Tu tikai sameklē sevi.
Šī bija meditācija, kura veltīta iekšējam mieram. Mēs piepildījām sevi ar gaismu stariem. Vairāk kā jebkad es cīnījos ar domām par pāriešanu no lotosa pozas uz guļošo. Tik dzīvi iejutos meditācijā, ka nespēju neatslābt Tas lika man smaidīt pašai par sevi.
Esmu noskaņojusies mierpilnai nedēļai. Taču ne darbos, bet sajūtās.
Lai izdodas arī Jums!

2. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Apsveicu Jūs visus ar pirmo adventi!
Šī diena gana rosīga bijusi: ir iedegtas svecītes baznīcā, sarūpēti adventes vainadziņi, satikti mīļi cilvēki, paēstas gardas pusdienas. Laime un piepildījums! Taču absolūti neienāca prātā, ka dienas izskaņa varētu paiet kur citur kā «Labo sajūtu laboratorijā».
Jā, viennozīmīgi, atzīstos sev un Jums, - mans prāts un ķermenis ir kļuvuši atkarīgi no jogas! Lai Dievs dotu mums visiem šādas - pozitīvas atkarības!
Pagaidām nav vēl izdevies noformulēt, kas tieši man pietrūkst, taču skaidrs ir fakts, ka jau nākošā dienā pēc jogas nodarbības es meklēju savā pierakstu kladē brīvos logus, lai rastu iespēju būt atkal studijā.
Šī vakara karsto jogu vadīja Ilvita Kļaviņa. Pasniedzējas iekšējais miers, skaidrā un maigā balss mijās ar noteiktību. Ir viegli tverams pasniedzējas teiktais. Sajūta, ka esam nonākuši stiprās un drošās rokās. Zālē valda brīva un draudzīga atmosfēra un tai pat laikā, nevienam neienāk prātā atslābt, neizpildīt dotos vingrojumus vai citādi neiekļauties kopējā darba ritmā.
Lai arī zāle ir piepildīta, katra mūsu nepareizā vai neprecīzā kustība tiek pamanīta un koriģēta. Tas notiek tik toleranti, ka neviens nesajūtas nepietiekami veikls, lokans. Jāsaka, ka tieši pretēji - ar katru jogas nodarbību, saņemot pozitīvas piezīmes, pašapziņa un varēšana būtiski palielinās. Ticība saviem spēkiem aug līdz ar pasniedzēju attieksmi.
Zālē visi esam vienādi. Nav statusa, nav turības, vecuma vai citu rādītāju, ar kuriem atšķiramies. Visi esam noskaņojušies darbam ar sevi. Katrā nodarbībā mums ir iespēja pārspēt tikai pašiem sevi.
Es jūtos lieliski pēc šīs dienas nodarbības! Un saku Tev, lasītāj, ka karstā joga nav nekāda joka lieta! Darbs pamatīgs un sviedri līs straumēm! Taču augļi tik ātri pamanāmi.
Zinu, ka mans miegs būs ļoti salds. To novēlu arī Jums..

26. novembris, pēc Meditācijas apmeklējuma:

Pirmdiena. Ir tik viegli un arī grūti.. Rīts sākas nakts melnumā. Acis atveras pāris minūtes pirms plkst.6.00.
Prāts pārskrien pāri somā saliekamajam un ir precīzi pus stunda, lai dotos ceļā.
Kāpēc minēju, ka viegli? Jo - es dodos uz rīta meditāciju, kur, kaut uz mazu brītiņu, bet es atdošu sevi, savas sajūtas, pārdomas, emocijas Ilzes Pavasares gādīgajās rokās. Tad, kapēc grūti? Jo katru šo pirmdienas rīta agro meditāciju mēs soli pa solītim dodamies turp, kur durvis nekad nav bijušas.. Vai turp, kur mēs rūpīgi esam ieslēpuši kādu no saviem pārdzīvojumiem, sāpēm, bailēm, dusmām. Turp, kur vieglāk ir iespējams nedoties nekad un turp, kur liela daļa cilvēku ceļu paši nekad neuzzina visas savas dzīves garumā.
Uz veselu stundu mēs aizslēdzam esošās realitātes durvis, lai ļautos ar Ilzi Pavasari paceļot laikā.
Šoreiz mūsu meditācijas tēma - Aizvainojums.
Tēma pirmajā mirklī neuzveļ no sniega bumbiņas veselu siena gubu.. Ar to gribēju teikt - skan taču pavisam nevainīgi un viegli risināmi. Uzkāpa Tev kāds uz kājas tramvajā, nu, piedod un ej tālāk! Kurš gan nezin, ka apvainoties un dusmoties nav labi? Visiem taču šis vienādojums skolā un bērnībā sen iemācīts :«Ko sēsi, to pļausi». Tāpat, kā baznīcas bauslis saka :«Ja sit pa vienu vaigu, pagriez otru.» Izvēles iespējas dotas.
Taču, taču, taču... ja ar «aizvainojuma» izpratni un risinājumu būtu viss tik vienkārši, mūsu dzīves būtu tikai un vienīgi piepildījuma pilnas. Caur mums katru plūstu brīvas enerģijas plūsmas, kas ļauj būt atvērtiem, starojošiem, drosmīgiem, skaistiem, plaši domājošiem, harmoniskiem un laimīgiem.
Un es zinu, ka starp mums ir daudz tādu, kas nes sevī mieru, gaismu un mīlestību. Cilvēki, kuru klātbūtnē vienmēr ir silti.
Kurš gan no mums nevēlas savā tuvumā kaut vienu šādu cilvēku paturēt. Sasildīties, kad salst, patverties, kad nedroši.
Taču, ne paturēt, ne aizņemties mēs nevaram vis.
Ja vien mēs pabarotu sevi, skatoties kā ēd otrs, mēs arī mīlētu sevi, sajūtot otra bezgalīgo mīlestību.
Tikai sastopoties aci pret aci ar saviem «zemūdens akmeņiem», mums ir iespēja atrast, saprast, izmainīt tās emocijas, kuras mums nedod pašiem šo piepildījuma, pašpietiekamības, sevis mīlestības, pieņemšanas un atzinības sajūtu.
«Aizvainojums».. Un visbiežāk jau agrā bērnībā iesēts, sadzen saknes it visā, ar ko jāsastopas tālākajā dzīvē. Un katrs nākamais, mūsuprāt, pavisam nevainīgais un, pēc būtības vai svarīguma, mazais aizvainojums, patiesībā gulstas virsū tām pašām saknēm. Iemācoties vainot citus pie pāridarījumiem, ir viegli lēkt no viena zara uz otru. Koks jau ir gana izturīgs. Tikai lēkājam jau mēs katrs pats pa savu koku. Un saknes mūsējās. Un arī sāp, mums.
Kāpēc gan, lai mēs kaut ko mainītu? Iespējams, ka tāpēc, lai no jautājumu pasaules: «kāpēc ir tā, ka manī nav miera, harmonijas, mīlestības pret sevi un atvērtība pasaulei?», mēs pārietu uz atbilžu pasauli. Tāpēc, ka mēs katrs ar šo bagātību esam šajā pasaulē ieradušies. Un tikai nepareiza, greiza pieņēmuma dēļ, tikai tamdēļ, ka kāds nav rīkojies tā, kā tas saskanētu tobrīd ar manām sajūtām un vēlmēm, manī ir iezadzies šis spēcīgais «baļķis» - aizvainojums, kurš ir licis man visu apzinīgo dzīvi veidot nepareizas reakcijas uz apkārt notiekošo.
Ja Tu jūties laimīgs, piepildīts un brīvs, šis rakts nav Tev un es par Tevi no sirds priecājos.
Man Visums uzdāvināja tikšanos ar Ilzi Pavasari un es šobrīd laimīga dalos ar savām sajūtām pēc pirmdienas rīta meditācijas.
Lai arī Tev izdodas būt «kokam», pie kura visi tiecas, vēlas patverties un justies droši.

26. novembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Pirmdienas rīts. Ir pagājusi rīta meditācija. Man ir pus stunda, lai pārģērbtos karstai jogai un nesteidzīgi iedzertu siltu ingvera tēju.
Studijā ir mierīgi. Cilvēki ierodas nesteidzīgi, vēl nevēloties mosties un satikties ar ierasto nedēļas ritmu.
Rīta meditācija ir darījusi savu un es ļoti vēlos sasildīt savu iekšējo emociju pasauli. Vēlos sasildīt bailes, kurām ieskatījos acīs un savu mazo iekšējo bērnu. Esmu tik ļoti priecīga, ka meditācijas turpinājums ir tieši karstā joga.
Karstā jogas telpa, paklājiņš uz kura noguļos un aizveru acis iedveš mieru. Skan mantras. Un pilnībā atslābst visi mani muskuļi.
Jauna pasniedzēja. Prieks iepazīties. Un jauna improvizācija ar tām pašām, jau ierastām, asanām! Jā, ir traki grūti, es atzīstos, jo prāts sagatavojies jau zināmajam un atslābis uz ko jaunu.
Par pārsteigumu sev, pakautrējoties atzīt, ka ir asana, kuru es pilnīgi noteikti nemēģināšu, jo, pie visas savas šķietamās lokanības centos no tās izvairīties - es to izdarīju! Prieks dubultā!
Smagi bija. Jo gribas varēt izpildīt katru asanu tik pat skaisti un precīzi, kā to dara pasniedzēja.
Prieks un gandarījums kopā ar katru sviedru pili!
Es atļaujos sevi paslavēt par nepadošanos.
Šajā nodarbībā vairāk kā jebkad sajutu to, cik arvien vingrāks un lokanāks kļūst ķermenis. Gribas iedomāties, ko tas spēs pēc 2 mēnešu karstās jogas intensīva apmeklējuma.
Patīk man ļoti tas, ka neviena nodarbība neatkārtojas ar vienveidīgi izpildāmiem vingrojumiem (asanām). Katrā nodarbībā un katrai pasniedzējai ir kas jauns gan asanu pasniegšanā.
Jā, manai šai nedēļai ir dots labs starta kapitāls! Un es pateicībā dodos veikt labas lietas ar labām un gaišām domām.
Drosmīgus plānus arī Jums.

24. novembris, pēc otrās Rudens jogas maratona nedēļas:

FOTO: no personiskā arhīva

19. novembris, pēc Meditācijas apmeklējuma:

Rīts pēc 18.novembra svētkiem. Modinātājs nozvana, jūtams vēsums laukā, kas cenšas iezagties istabā.. tumši. Bet sirdī patīkamas gaidas un iekšējais dialogs nepakļaujas kompromisiem. Ir jāceļas un jādodas uz rīta meditāciju.
Ko Jūs saprotat ar šo visai svešo latviešu valodai vārdu un jēdzienu - meditācija? Mana līdzšinējā sapratne un pieredze apzināja meditāciju kā sēdēšanu sakrustotām kājām lotosa pozā, ar nevainojami taisnu muguru, klusēšanu vai mantru skaitīšanu un mēģinājumiem «nedomāt». Un tā kādu konkrētu laiku.
Pieļauju, ka tieši tamdēļ es un liela daļa man zināmu cilvēku jogas klubos nemeklē meditācijas nodarbības, jo nav informācijas par to, kas ir meditācijas nodarbība, ka ir vairāki meditāciju veidi un līdz ar to, arī ieguvumi.
Atkal jau tiekos ar jauko Ilze Pavasare un esmu absolūti mierīga un gatava ļauties, jo tiekamies jau otro reizi.
Visu nodarbību un sajūtas es neaprakstīšu, jo tas būtu ļoti garšs rakstveida ceļojums. Padalīšos ar niansēm.
Pirmām kārtām, mums visiem ir lūgts ieņemt sev vēlamākās, ērtākās pozas, kuras drīkst mainīt meditācijas laikā (pat guļus). Otrām kārtām, mums ir atļauts padzerties, brīvi pārvietoties pa telpu, nepiedalīties tajā vai kļūt par vērotājiem no malas. Nepastāv nekādu aizliegumu, noteikumu, prasības un citu «rāmju», lai varētu notikt meditācija.
Katra meditācija ir veidota kā ceļojums, kurā mūs aizved pasniedzēja. Atļaušos teikt, ka katra meditācija ir kā viena atsevišķa, dziedinoša terapija. Tas ne vienmērt ir viegli, kā saka pati pasniedzēja. Un tai pat laikā, nekas šai dzīvē nenotiek nejauši un tāpat vien. Katra iespēja nes līdzi izvēles brīvību.
Šoreiz mēs devāmies uz savu bērnību. Aizceļojām pie sevis un pie saviem vecākiem.
Domāju, ka nojaušat, ko nozīmē vienā agrā rītā satikt kādu, kurš nav satikts iespējams..nekad. Kādam emocijas paust viegli, kāds klusē un vēl kāds norobežo sevi no savām sajūtām.
Nav nekā nepareiza. Ceļojums katram atnes ko savu.
Man šī meditācija bija ļoti, ļoti vērtīgs atbilžu brīdis. Un es atkal jau saku lielu, lielu paldies pasniedzējai Ilzei Pavasarei par iespēju, par drosmi, par atļaušanu, par pieņemšanu un mīlestību.
Ko maina, ko dod vai ko var iegūt no meditācijas? Iespējams, ka tas ir vēl viens no veidiem, kā atrast, pietuvoties, pieņemt un iemīlēt sevi..
Lai Jums mierīgs vakars.

17. novembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Svētdiena...Diena pakārtota prāta un ķermeņa baudas iegribām. Absolūti nesteidzīga diena, miers. Liekas, viss tik jauki, ka iezogas prātā jautājums: kapēc gan, lai es neļautos pilnīgam laika atslābumam šodien. Kapēc lai es kādā brīdī krāmētu mantas somā un, pieskatot pulksteni, dotos vēl pašā vakarā uz karsto jogu?..
Un tomērt, es to daru. Ar atbildības sajūtu pret sevi, atminoties tos mirkļus, kuros tik ļoti šīs nodarbības gaidīju.
Un jau pavisam drīz, izejot cauri jau satumsušajai Rīgai, es nonāku miera oāzē.
Aši pārģerbjoties, dodos uz telpu, kurā gaiss sasildīts kā pirtī.
Atveru siltās telpas durvis un klusītiņām ieņemu vietu.
Esmu nolēmusi precīzi pildīt pasniedzējas norādījumus un ar spoguļa palīdzību fiksēt ķermeņa kustības.
Telpa pamazām piepildās ar cilvēkiem. Ķemenis ir sasildījies un pieradis pie siltā un mitrā gaisa. Prāts sāk apstāties tikai pie sajūtām un pamazām miers pārņem visu ķermeni.
Viss, kas norisinājās tālāk šajā telpā un nodarbībā, ir absolūts «kosmoss».
Es esmu iepriekš apmeklējusi karsto jogu, taču ne šajā studijā. Pārsteigumu par gaidāmo man īsti nevarēja būt. Vairāk runāju par to, cik «spēcīgi» nodarbību vadīja skolotāja. Atmosfēra, uzburta kopējā aura telpā. Ar kādu attieksmi, nopietnību un tai pat laikā - vieglumu tika pieiets katrai asanai. Cik ļoti saprotami tika izskaidrots solis pa solim līdz nonācām līdz asanas pareizam izpildījumam. Man ļoti patīka pasniedzējas attieksme, balss tembrs un pasniegšanas veids.
Jutu, ka zālē ir cilvēki, kas apmeklē pirmo reizi karsto jogu un, manuprāt, pateicoties pasniedzējas pieejai, visi bijām vienādi ieguvēji.
Katra līdzsvara asana liekas sarezonēja ar manu iekšejo līdzsvaru. Siltais gaiss, pareiza elpošana aizveda atpakaļ pie iekšējā klusuma. Katra sviedru lāsīte uz mana ķermeņa bija kā pateicība sev. Jā, es viennozīmīgi esmu ieguvēja!
Mājupceļš bija gandarījuma, enerģijas un laimības pilns! Un šis svētdienas vakars no manis vairāk nepieprasīja ērtu iekārtošanos dīvānā un izdabāšanu baudas kaprīzēm. Manī bija patīkams enerģijas pieplūdums un tas šķietamais miers, kurš bija ar mani svētdienas rītā, bija nomainījies pret absolūtu prāta lidojumu!
Enerģijas un iekšejās brīvības apvienojums lika man svētdienas vakarā uzburt kādu jaunu brīnumu..
Paldies un lai Jums katram ir iespēja sajust ko līdzīgu!

16. novembris, pēc semināra «Veselīga uztura pamatprincipi» apmeklējuma:

Ar prieku un nepacietību gaidīju sestdienas rītu. Veselīga uztura mācība.. Vai šī tēma jebkad spētu būt neinteresanta, nevajadzīga vai lieka?
Studijā sagaida neliela rosība. Divi semināri vienlaicīgi, divas cilvēku plūsmas sanākušas vienkopus. Viegla čalošana brīvā atmosfērā, silta tēja un svaigs apelsīnu ūdens ļauj nesteidzīgi iejusties. Pamazām telpa piepildās.
Nodarbību savās rokās ņem jauka, jauna, smaidīga un ļoti laipna izskata tumšmate Evija Voitusina.
Ir viegli tvert Evijas stāstīto. Nevaru apgalvot, ka uzzināju ko jaunu un iepriekš nedzirdētu vai nelasītu, taču atgādināja Evija par daudzām ļoti svarīgām, bet ikdienā piemirstām lietām. Piemēram: par pareizu produktu izvēli un atpazīšanu veikala plauktā pievēršot uzmanību etiķetēm, par pārtikas produktu labvēlīgāku savienošanu, atgādināja pārtikas piramīdas nozīmi un ietekmi uz cilvēka veselību un citas ļoti svarīgas un noderīgas lietas.
Mums, dalībniekiem, bija ērti un viegli pavadīt šo laiku diskutējot, uzdodot jautājumus un daloties ar savu viedokli un novērojumiem, idejām un secinājumiem.
Liels paldies Evijai par gaišo un vieglo lekciju. Par atgādinājumu, cik ļoti svarīgi ēdiens ietekmē to, kā mēs jūtamies. Ka fiziskā veselība ir svarīgs mūsu labsajūtas regulātors, savukārt labsajūta un efektivitāte fizisko nodarbību laikā ir ļoti atkarīga no mūsu ēšanas paradumiem. Ka pareizi piemeklēts un katra organisma prasībām un vajadzībām piemērots ēdiens, atspoguļo cilvēka labsajūtu ikvienā dzīves sfērā. Un, ka mūsu mīlestība pret sevi ietver arī to, ar ko mēs sevi barojam
«Veselā miesā, vesels gars!»
Paldies «Labo sajūtu laboratorijai» un tās organizatoriem.

12. novembris, pēc pirmās Meditācijas apmeklējuma:

Starta poga ir nospiesta, un iesācies arī mans Rudens jogas maratons!
Esmu bezgala priecīga, ka ievadīja mani šajā pasākumā fantastiska pasniedzēja Ilze Pavasare.
Viegli, nepiespiesti un bez steigas Ilze atver katru telpā esošo. Maigais balss tembrs, gaišais, labestīgais acu skatiens un mierīgā gaisotne bija izdarījuši visu, lai es ļautos Ilzei vadīt mani ieplānotajā meditācijas ceļojumā.
Vai notika lieli, vai notika mazi brīnumi, tas šoreiz nav svarīgāks par to, ka mums bija iespēja satikt sevi... jā, katram pašam sevi. Kādam šis ceļš ir garāks, kādam īsāks, un kāds, iespējams, to baidās meklēt. Lai vai kā - paldies Ilzei, kas pavadīja mūs šajā ceļā, bija blakus un sagaidīja.
Pārdomas pēc pārrunām ar Ilzi atstāj gaišu un darbīgu prātu. Šis darbīgums ved atpakaļ pie emocijām, kurām ērti pārskriets pāri.
Grūti man būtu pateikt, kurš ieguvums lielāks - meditācija vai sarunas, taču droši varu apgalvot, ka līdz ar tikšanos ar Ilzi ir sācies jauns ceļojums man pašai.
Paldies Labo sajūtu laboratorijai, kas ir uzdāvinājusi 2 mēnešus ilgu piedzīvojumu! Paldies visiem pasniedzējiem, kuri vadīs un mācīs mūs šos divus ziemas mēnešus. Un liels paldies visiem draugiem un atbalstītājiem, kas sekos līdzi RUDENS JOGAS MARATONAM!

Uz augšu