Jogas maratona Anete: cik daudz esmu ieguvusi šajos 2 mēnešos

FOTO: no personiskā arhīva

«Ne par velti maratons "iestiepjas" arī 2014.gadā. Jo kā gadu iesāksi, tā arī tas paies. Esmu pārliecināta, ka joga būs ikdiena manā 2014.gadā,"noslēdzoties Rudens Jogas Maratonam, Anete atzīst. «Es lieliski pārliecinājos, cik daudz esmu ieguvusi šajos 2 mēnešos.!»

11. janvāris, pēc pēdējās Rudens Jogas Maratona nedēļas:

Aizritējusi noslēdzošā jogas maratona nedēļa. No vienas puses ir skumji, ka viss labais reiz beidzas, bet no otras puses - viss tikai sākas. Bet mazliet par nodarbībām šonedēļ. Pirmdienas nemīlīgais un pelēkais rīts tika sagaidīts meditācija kopā ar IlziPavasari. Kā ierasts, esmu klāt plkst.7:00, un par pārsteigumu sev un Ilzei, šajā nodarbībā bijām divas vien. Un tā bija pati labākā no meditācijas nodarbībām un tieši tāpēc, ka es biju viena pati. Ilze pielāgojās man, mēs daudz runājām, manī bija sakrājies tik daudz ko pārrunāt. Izdevās psihoterapeitisks seanss ar meditatīvu nobeigumu. No vienas puses, gribas domāt, kam vajadzīga rīta meditācija pirmdienā plkst.7:00. Man jāsaka, ka nemaz tik agri tas nav. Nodarbība ilgst tikai vienu stundu, bet ieguvums ir daudz lielāks - izdodas uzsākt nedēļu ar skaidru, sakārtotu prātu, izdodas izrunāt ārā to, kas nospiež vai satrauc konkrētajā brīdī visvairāk.

Jau nākamajā dienā es apmeklēju Karsto jogu pie Ilvitas Kļaviņas. Pie Ilvitas man ļoti patīk, viņa ir pārliecinoša, iedvesmojoša un ļoti draudzīga. Šajās nodarbībās valda sportiska atmosfēra, gribas izdarīt augstāk, labāk, tālāk. Ilvita dalās ar savām plašajām zināšanām un īpaši liels paldies par pastiprinātu pievēršanos «tievā vēdera» tēmai. Tiem, kas grib uzzināt ko vairāk, iesaku vienkārši doties uz nodarbību pie Ilvitas. Viņa to izskaidros jogas valodā, bet kad tas notiks, jums viss būs skaidrs.

Ceturtdienas vakars un es ar nokavēšanos ieskrienu Karstās jogas nodarbībā pie Lisas Biffin. Wow! Zāle pārpildīta tik ļoti, kā vēl nekad. Tā ir iepazīšanās nodarbība un zālē daudzi, kas atnākuši, ir pirmo reizi. Tas arī nosaka nodarbības toni un tempu. Lisa daudz stāsta un daļa nodarbības ir kā lekcija, bet tam tā jābūt, un arī man interesanti. Daudzas asanas izlaižam, jo apmeklētājiem viss sanāk lēnāk un grūtāk. Un ne par velti mana rudens jogas maratona nedēļa noslēdzās tieši šajā nodarbībā. Es skaidri saskatu savu atspulgu šajos jaunajos apmeklētājos un lieliski pārliecinājos, cik daudz esmu ieguvusi šajos 2 mēnešos.

6. janvāris, pēc Hatha jogas apmeklējuma:

Dažādībai esmu nolēmusi svētdienās Karstās jogas vietā apmeklēt Hatha jogu pie Vinetas Klotiņas. Un jau tagad zinu, ka šīs nodarbības kļūs par manu regulāro praksi. Vineta vada nodarbību ar tādu sievišķīgu grāciju, ka gribētos apgūt tieši to. Runā klusi, bet ļoti noteikti. Ja kaut kas nav pareizi, nāk klāt uz izlabo. Palīdz izstiepties un izpildīt asanas vēl labāk. Mazā zāle, kurā visi jogojam arī ir pārpildīta tieši tāpat kā Karstās jogas zāle blakus. Nodarbību sākam ar «sveiciens saulei» un, kad visi kopā vienā ritmā to izpildām, sajūta ir ļoti uzlādējoša. Šajā asanu virknējumā ir kaut kas maģisks. Paldies par nodarbību, Vineta!

2. janvāris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Es arī biju karstajā jogā 2.janvārī. Zāle tiešām pārpildīta! Cilvēki vai nu centīgi pilda jaungada apņemšanos dzīvot veselīgāk vai moka sirdsapziņa, ka bijušas pārāk laiskas brīvdienas. Sajūta, ka ar katru minūti paliek arvien karstāks, un tiešām nebija viegli. Lisas nodarbībām raksturīga iezīme - dinamika, enerģija un mazliet sevis izaicināšana. Lisa aicina fokusēties uz sevi, savu ķermeni un nedomāt par apkārtējo telpu. Tomēr tas ir tik pat kā neiespējami, jo vingrojam tik cieši blakus. Šo lietu es vēl mācos, jo man ir svarīga telpa, enerģija un cilvēki apkārt, jo gribot-negribot mēs tomēr mijiedarbojamies viens ar otru.
Nobeigumā tomēr pati sev pasaku paldies par darbu, ko paveicu, pateicos ķermenim, un pateicos skolotājai par uzmundrinošo, dinamisko un izaicinājumiem pilno nodarbību.

28. decembris, pēc Meditācijas apmeklējuma:

Meditācija kopā ar IlziPavasari. Sakārtojām, pārkārtojām, salikām pa plauktiņiem un atvadījāmies no 2013.gada notikumiem. Mēnesi pēc mēneša. Vienā teikumā nav nemaz tik vienkārši pastāstīt, kāds ir bijis gads. Piedzīvotas visas iespējamās emocijas un tomēr man kā optimistei liekas - labā un skaistā, kā parasti, ir bijis vairāk Un ar šādu secinājumu ir ļoti viegli pielikt punktu 2013.gadam un ar patīkamām sajūtām iesākt Jauno, laimīgo, pārsteidzošo un piedzīvojumiem bagāto gadu. Ne par velti maratons «iestiepjas» arī 2014.gadā. Jo kā gadu iesāksi, tā arī tas paies. Esmu pārliecināta, ka joga būs ikdiena manā 2014.gadā.

FOTO: no personiskā arhīva

27. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Nodarbības iesākumā kā ierasts - apguļos, elpoju pilno jogas elpu un domāju - kāpēc man nav karsti un sāk pat mazliet salt. Izrādās - karstums šoreiz nebūs. Nu nekas, tas nelikās traucēklis, jo nobeigumā visi esam sasvīduši. Kopā ar maratonisti Baibu Cālīti, izvēlamies pildīt spēka asanas un tikai noslēgumā pamanu, ka mēs abas tādas bijām vienīgās - pārējie izvēlējās iet vieglāko ceļu. Daina palīdz, palabo un mūs vada cauri jau pierastajām asanām. Viss liekas tik pazīstams, tāpēc katrā no asanām rūpīgi piedomāju gan par izpildījumu, gan elpošanu, gan līdzsvaru. Un pats svarīgākais, mēģinu izprast, kas tieši notiek katrā no asanām, kā reaģē konkrētais muskulis un locītava un kā panākt vēl labāku rezultātu nenodarot sev pāri.

23. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Karstā joga pie IlvitasKļaviņas. Svētku sajūta radās tieši šajā nodarbībā, pat nezinu kāpēc - varbūt eglīte, kas atrodas telpas stūrī, varbūt svinīgais noskaņojums, kas valda studijā. Vai varbūt bērnu čalošana, kas blakus zālē. Starp citu, arī mani mazie piedalījās bērnu jogā un visi bijām priecīgi katrs pēc savas nodarbības. Ilvitas nodarbībā jāstrādā ar pilnu atdevi. Pat ja liekas, ka esi izdarījis savu maksimumu, Ilvita aicina iet vēl tālāk. Lielas atelpas starp asanām netaisām, jāiet nākamajā līmenī. Labi pastrādāts! Ziemassvētki ir nopelnīti. Visiem priecīgi!

22. decembris, pēc Hatha jogas apmeklējuma:

Svētdien - 22. decembra vakarā izmantoju iespēju apmeklēt Hatha joguVinetasKlotiņas jogas nodarbībā. Lai arī Karstā joga lielā mērā ir tā pati Hatha joga, tomēr katrā no asanām jāpaliek ilgāk, kas lielā mērā liecina par trenētu vai netrenētu izturību, arī spēku. Man tiešām ļoti patika. Sviedri nelīst aumaļām, tomēr sasilstu jau pie «sveiciens saulei». Vispār šajā sveicienā ir kaut kas maģisks, īpaši, ja visa grupa to vienlaicīgi izpilda. Vineta palīdz, skaidro un palabo. Paldies Vinetai.

21. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Nevarēju sagaidīt piektdienas vakaru, kad beidzot tikšu uz Karsto jogu. Nu jau pie jogas nodarbībām esmu tik ļoti pieradusi, ka pēc 3 dienu pauzes jūtu stīvumu un nemieru - ķermenis ir tiešām pieradis. Bez tam, Ziemassvētku drudzis visapkārt ir vairāk kā nogurdinošs, gribas paslēpties no tā visa. Labo sajūtu laboratorija ir īstā vieta, kur gan paslēpties, gan izvēdināt galvu, gan izlocīt birojā nosēdēto ķermeni. Karstā joga pie Dainas. Atkal jau Daina vingro kopā ar mums, un tas ir tieši tik labi kā biju paredzējusi. Dziļa elpošana, koncentrēšanās savienojumā ar asanām manī rada absolūti harmoniskas sajūtas. Nav vairs grūti, nav galvas reiboņu, nav saraustīta elpa, ir patīkami, silti un labi. Atsevišķās asanās gribētu palikt vēl ilgāk par pierastajām 5 elpām. Šoreiz Daina piedāvā izmēģināt ko jaunu - asanu ar ļoti interesantu nosaukumu «Vārniņa». Bildē varat to apskatīties Mēģinot izpildīt šīs šķietami grūtās asanas, nākas secināt, ka vairumā gadījumu - «viss ir galvā». Tas izskatās sarežģīti un prāts ieslēdz tādu kā «default» režīmu - grūti, varbūt nevajag, pamēģināšu nākošreiz. Un tieši šajā brīdī es saprotu, ka man ir jāizvēlas cits režīms - «just do it». Un, pat ja pirmajā reizē neizdodas, prieks ir neizsakāms.

13. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Piektdienas vakars un Karstā joga - jau ir mans iknedēļas rituāls. Un tik jauki satikt vēl kādu maratonistu, šoreiz jogojam kopā ar SanituPeļņuun vēl dažiem jogotājiem. Daina šovakar ļoti koncentrējusies darbam un ir stingra. Neļauj ne man, ne pārējiem ne mirkli atslābt un novirzīties. Raitā ritmā ejam cauri pierastajai asanu kombinācijai. Jūtu, ka esmu kļuvusi vēl lokanāka un tā ir vareni laba sajūta. Atslābināšanās nodarbības noslēgumā nāk kā atvieglojums pēc labi padarīta darba. Esmu gatava brīvdienām.

11. decembris, pēc Karstās jogas apmeklējuma:

Es vēl neesmu paspējusi pastāstīt par labāko Karstās jogas nodarbību, kurā maratona laikā esmu bijusi. Tas bija pirmdien pie Dainas Liepiņas. Nodarbībā mēs bijām tikai 3 jogotājas, tāpēc Daina pajautāja, vai drīkst jogot kopā ar mums. Vairāk spēka asanu, dažas pavisam jaunas, kuras biju redzējusi tikai skaistās jogotāju fotogrāfijās. Un kaut arī vēl tālu no fotogrāfijām, tomēr man sanāca. Piemēram asana ar mānīgi vieglu nosaukumu «balodītis». Varbūt man izdosies šovakar atkārtot... Pašai par sevi baigais prieks, jo esmu sapratusi, ka ķermenis tiešām spēj brīnumu lietas un tas ir mūsu prāts, kas saka: «Vai Tu traka! Tas nav iespējams, Tev sāpēs pēc tam un vispar Tu to nevari...» Bet es vienkārši daru. Neļauju sev ilgi domāt, tāpēc var šķist, ka steidzos, jo asanās jau ieeju gandrīz vienlaicīgi ar skolotāju. Jo, ja sākšu kā ierasts analizēt, tad visticamāk man nekas nesanāks. Nobeigumā es aicinu visas foršās jogas skolotājas, kas šo lasa - reizi pa reizei jogojiet vienā ritmā un vienā elpā ar saviem skolniekiem. Tas rada pavisam citu enerģiju un sajūtas.

10. decembris, pēc meditācijas apmeklējuma:

Vispār jau es varēju nakšņot Labo sajūtu laboratorijā, jo pēc svētdienas vakara jogas pirmdienas rītā biju klāt uz rīta meditāciju Ilzes Pavasares nodarbībā. Daudz runājām. Par bērnības sajūtām, par to, ka pašas esam mammas lomā. Par to, cik daudz bērnībā pārdzīvotais ietekmē mūs vēl ilgi, ilgi, ilgi. Un dažreiz ir nepieciešams darbs ar sevi visa mūža garumā, lai sevī sakārtotu bērnībā piedzīvoto. Meditācijai ļauties bija ļoti grūti, pareizāk sakot, ir grūti noformulēt sajūtas un nosaukt tās vārdos. Jo tas ir bijis tik ļoti sen un tik ļoti neapzinātā līmenī, un tomēr, sajūtas taču dzīvo manī. Mans secinājums - nepietiek ar vienu stundu šādām ar bērnības atmiņām saistītām meditācijas nodarbībām; ir nepieciešams daudz vairāk laika.

9. decembris, pēc karstās jogas apmeklējuma:

Svētdienā ir dubultā jāsaņemas, lai piespiestu sevi uz jebkādām aktivitātēm. Vismaz man tā noteikti ir. Bet maratons ir maratons, un svētdienas vakars tiek pavadīts Labo sajūtu laboratorijā. Šoreiz karstā joga pasniedzējas Lienes Krauzes vadībā. Lai arī nodarbība tāda pati, tomēr arī Lienei ir savs stils un uzsvars uz kādām konkrētām lietām. Liela uzmanība tiek pievērsta pēdu stāvoklim un stājai. Tas tiek darīts ar mērķi, lai visas līdzsvara asanas izdotos maksimāli labi bez liekas raustīšanās. Lienes ieteikumi ļoti vērtīgi un tiešām palīdzēja. P.S. Nekad nebiju dzirdējusi tik saviļņojošu un skanīgu mantru «OM», kāda tā sanāk Lienei.

6. decembris, pēc karstās jogas apmeklējuma:

Piektdien no rīta vēl bija rudens, bet, kad vakarā braucu uz jogu - jau dziļa ziema. Siltums karstās jogas nodarbībā ir tik ļoti mierinošs, ka grūti saņemties. Gribētu ielīst stūrī un mazliet pagulēt. Tomēr ne jau pagulēt esmu atnākusi un jau nodarbības sākumā zinu, cik laba sajūta būs pēc tam. Ne velti asanas šajā jogā sakārtotas tieši tādā secībā, lai ķermenis pakāpeniski tiktu nodarbināts. Un ir iekļauts pilnīgi viss - stiepšanās, līdzsvars, spēks, izturība. Katrai pozai ir sava pretpoza, kam, manuprāt, ir izšķiroša nozīme, lai savāktu izstiepto muguru atpakaļ. Un viena bilde arī no manis - šī ir viena no manām mīļākajām asanām. Galvu gan beidzot pieliku pie grīdas tikai piektdienas nodarbībā.

5. decembris, pēc Aštangas jogas apmeklējuma:

Eksperimentālā kārtā maratona ietvaros vakardien pamēģināju Aštangas jogu pie Ilvitas Kļaviņas. Wow! Kā tāds šampanieša korķis izlidoju no savas komforta zonas. Sapratu, ka vairākas asanas līdz šim izpildīju pilnīgi un galīgi nepareizi. Šodien vēl arvien jūtu plecu/krūšu/roku/visus pārējos muskuļus. Goda vārds, sapnī es to vien darīju kā turpināju izpildīt Vinjasu un sveicināju sauli visu nakti... Ilvitu ļoti cienu kaut vai tāpēc, ka viņa ir izveidojusi un ielikusi savu enerģiju LABO SAJŪTU LABORATORIJAS izveidē, kurā mēs visi laiku pa laikam satiekamies. Atpakaļ pie Aštangas. Ilvita vienu reizi parādīja asanas un to kārtību, un tad nācās pašiem atkārtot savā ritmā, savā tempā un pa vidu tam visam kārtīgi elpot. Vairāk individuāls darbs, klausoties skolotāja mutiskus norādījumus. Bet bija tiešām labi, jo atbalsts vienmēr pieejams, Ilvita iedrošina un parāda kaut 10 reizes. Atmosfēra pozitīva un patīkama. Un tad, kad likās - viss, tiešām neko nemāku un nekas man nesanāk -, Ilvita draudzīgi aicināja nostāties uz galvas. Un es daudz neļāvu sev domāt - vienkārši darīju. Un, jā, es tiešām stāvēju uz galvas.

FOTO: no personiskā arhīva

Vēl viena svarīga lieta - Aštanga ir īsts pacietības treniņš - daudz svarīgāk ir nevis cik daudz, cik augstu vai cik skaisti, bet KĀ. Citiem vārdiem sakot - mazāk ir vairāk!

3. decembris, pēc meditācijas apmeklējuma:

Meditācija kopā ar Ilzi Pavasari. Jābrīnās, kā vienas stundas laikā Ilzei izdodas gan mūs noskaņot, gan ievadīt meditācijā, gan arī pārrunāt ar mums piedzīvoto. Par to šodien domāju: viena vērtīga stunda šajā dienā - varbūt pati vērtīgākā. Šodienas tēma tikai pirmajā brīdī šķiet vienkārša - pievērsties sev, savam fiziskajam ķermenim. Domās to atbrīvojām, dziedējām, piepildījām ar gaismu. Man tas likās grūtāk nekā parasti. Jo esmu ļoti racionāla būtne - ja kaut kas sāp, dzeru zāles, mēģinu atpūsties. Bet dziļāk par to nedomāju. Tomēr vajadzētu gan. Kaut vai tāpēc, lai tās zāles labāk iedarbotos Esmu radusi domāt, ka ķermenis ir mašīna, kas man kalpo, bet esmu ļoti smagi kļūdījusies un gribu no savas kļūdas mācīties. Esmu ceļā uz to.

27. novembris, pēc karstās jogas apmeklējuma:

Trešo dienu pēc kārtas esmu Labo sajūtu laboratorijā. Karstā joga pie Dainas. Nodarbība tik ļoti pazīstama, tomēr citāda. Telpā neierasti daudz cilvēku, bet tas nav traucēklis. Man atstāta vieta pie pašām durvīm - tieši tā, ka, koncentrējot skatienu uz punktu sev priekšā, es skatītos OM svečturītī ar spožo svecīti. Sanāk jogot gandrīz blakus Dainai, un tā arī paiet visa nodarbība - ar svecīti acu priekšā un Dainu blakus. Ir tik ļoti, loti patīkama, piepildīta sajūta. Es smaidu visu nodarbības laiku. Daļēji tāpēc, ka Daina mani vairākas reizes nosauc par Agnesi. Šonedēļ jau tā esmu vairākkārt uzrunāta, tāpēc vienkārši pieņemu, ka šovakar man šis vārds piestāv. Šodienas atklājums pašai sevī - vērpšanās pozas. Neviļus pieķeru sevi pie domas, cik tālu vēl varu vērpties - jo tik tālu sev aiz muguras vēl nebiju skatījusies
Pēc nodarbības secinu, ka joga ir ceļš, kas nekad neapstājas un kas nekad nebeidzas. Par jogu nevajag ne daudz filozofēt, ne meklēt teorētiskas atbildes - jogu vajag praktizēt.

26. novembris, pēc meditācijas:

Otrdienas meditācija kopā ar Ilzi Pavasari un Baibu Cālīti. Uz nodarbību nācu ar dalītām sajūtām, jo pagājušajā reizē justais un piedzīvotais trāpīja ļoti dziļi. Bija mazliet bail - kas būs šoreiz. Tomēr nodarbības noslēgumā sajutu vieglumu un pārliecību, ka to, ko darīju, vajadzēja izdarīt jau sen. Es tikai varbūt nezināju, kā sākt. Dienas tēma - aizvainojums un kā ar to tikt galā. Ļoti kvalitatīva nodarbība - mēs paspējām izrunāt tik daudz un nodarbības gaitā arī paveicām ļoti daudz.
Ilzes vadītajās meditācijās ir viegli, jo Ilze dod konkrētas norādes. Atliek vien ļauties un nebaidīties

25. novembris, pēc karstās jogas:

Karstā joga pirmdienas vakarā pie pasniedzējas Dainas. Ziemas tuvumu var sasmaržot gaisā, tāpēc patverties mājīgajās, siltajās LABO SAJŪTU LABORATORIJAS telpās ir īpaši jauki. Dainas nodarbība ir pazīstama, un ir tik patīkami bez satraukuma izpildīt asanas, pastiprināti pievēršot uzmanību, piemēram, elpas ritmam vai mugurai. Tieši par muguru gribētu pastāstīt - mana masiere pēdējā apmeklējuma reizē atzina, ka vairs nejūt ierasto sasprindzinājumu spranda - lāpstiņu rajonā. Un tas nu jāatzīst, jogas pozitīvo ietekmi nevar nesajust! Tas vienkārši notiek, un ir pagājušas tikai divas nedēļas!

22. novembris, pēc karstās jogas:

Piektdienas vakars LABO SAJŪTU LABORATORIJĀ. Tik ļoti patīkami te atgriezties, tik patīkams miers un klusums. Pēc tik ļoti emocionāli smagiem notikumiem gribas patverties un vienkārši pabūt ar sevi, tāpēc atnāku stundu ātrāk pirms nodarbības sākuma. Iekārtojos uz dīvāna un dzeru tēju. Daina aicina uz karsto jogu, un, apguļoties uz paklāja nodarbības ievaddaļā, es uz mirkli «atslēdzos», tāpēc palaižu garām jogas elpu un noreaģēju vienīgi tad, kad Daina saka jau citā intonācijā: «Sākam nodarbību!» Asanu secība man jau labi zināma, un, neatraujot acis no punkta sev priekšā, lielāko daļu nodarbības vienkārši klausos Dainas balsī un izpildu asanas. Daina jogo kopā ar mums. Dažreiz saņemu individuālus norādījumus, jo Daina jau zina, ka es varu izdarīt mazliet vairāk nekā pārējie. Tas mani priecē, bet zinu, ka tas tiešām tāpēc, ka praktizēju jogu jau vairākus gadus. Šajā vakarā joga ir glābiņš - kā fizisks tā emocionāls. Manī ieplūst miers un, godīgi sakot, es gribētu jogot vēl ilgāk.
Noslēgumā kopā ar jogotājiem izpildām īpašu mantru un nosūtām savu mīlestību tiem, kam šobrīd klājas tik ļoti grūti.

20. novembris, pēc meditācijas Reiki apļa:

Šodien meditācijas nodarbība jeb Reiki aplis. Manas zināšanas par to bija tik ļoti vispārīgas, ka tādēļ, lai saglabātu intrigu, pat nemēģināju «iegooglēt» vai pamēģināt «zvans draugam». Kaut kā svarīgi likās radīt pašai savu priekšstatu. Rezultātā tas bija ļoti nopietns darbs divu stundu garumā. Skolotāja Ilze sāk ar teorētisko daļu par Reiki, par cilvēka plaukstām, par enerģētiskajiem centriem. Un tad sākam praktisko daļu.
Un šajā brīdī man gribētos citēt skolotāju, kas pieminēja, ka ar iespaidiem drīkst arī nedalīties, jo arī klusēšana ir atbilde... Jo mums katram taču ir savs ceļš, un, ja mēs katrs šķirstām savu dzīves kalendāru atpakaļ, tad līdzās skaistajiem, laimes pilnajiem mirkļiem stāv vilšanās, asaras, sāpes un ciešanas. Jautājums - vai spējam piedot sev un citiem, saglabāt iekšējo līdzsvaru un būt patiesi brīvi?
Es teiktu, ka meditācija ir kā smalka putekļu slotiņa, ar kuras palīdzību mēs katrs varam noslaucīt nost putekļus no sevis. Varbūt pavisam drīz parādīsies tīrs skaists attēls, bet varbūt arī tā, ka putekļu kārta ir tik bieza, ka vajadzīgs laiks, lai smalkā putekļu slotiņa padarītu savu darbu.

18. novembris, pēc karstās jogas apmeklējuma (angliski):

18th November evening I spent with Lisa Biffin in her hot yoga class. Lisa was so nice and friendly and I decided to spend long evening - to write my post in English (sorry for mistakes) Actually hot yoga in English helped to focus - no time for other thoughts. Lisa is very experienced teacher and was easy just listen to her voice and fallow. In Lisas class I understood that, although asanas are the same, there are so many variations of each. And you can even choose which variation is best for you in that moment. In Lisas class I tried completely different snake, tree and dancer and it was really amazing. One more important thing - there was a certain structure in Lisas class which helped a lot. First - counting till 5 or 10 and inhale-exhale (or sun asana). It helped to get balance and focus on next move. Lisa, thank you! I would love to visit your class again soon!

17. novembris, pēc karstās jogas:

Pēc piektdienas karstās jogas secinu, ka divus pozitīvus ieguvumus jau varu piedēvēt arī sev. Es beidzot izdzeru tik daudz šķidruma, cik man būtu jāizdzer - vismaz 2,5 litrus. Un otrs ieguvums - enerģijas ir ļoti daudz. Atzīšos - uz piektdienas vakara nodarbību gāju mazliet bailīgi - nezināju, kā jutīšos, jo nekad ar tik mazu pārtraukumu nebiju apmeklējusi divas karstās jogas. Bet galu galā es jutos fantastiski labi, varēju jogot ar pilnu atdevi.

13. novembris, pēc karstās jogas:

Vakardien karstā joga pie Dainas. Tā kā eju uz šīm nodarbībām jau vairākus gadus (tiesa, ar mainīgu regularitāti), tad sajūtas un pati nodarbība ir ļoti pazīstama. Godīgi sakot, Dainas nodarbības ir vienas no manām mīļākajām. Dainai ir tik atbruņojošs smaids un silts acu skatiens. Daina vienmēr pamana sīkumus (kas nemaz nav sīkumi), piemēram, ka mums nav spēcīgi pirksti vai mēs esam sasprindzinājuši seju vai neelpojam. Un šķiet, lai arī zāle ir pārpildīta, Daina pamana katru un paspēj pienākt klāt katram, un tas savukārt nozīmē, ka INDIVIDUĀLU attieksmi es jūtu vienmēr. Daži Dainas izteicieni ir «pērles», piemēram par muguras ādu, kas tek kā ūdenskritums, vai matiem, kas izkūst. Man tas ļoti palīdz, jo uzreiz saprotu un tiešām vizualizēju.

11. novembris, pēc pirmās meditācijas:

Pamosties bija neparasti viegli, jo iekšā ir tā labā sajūta - ka kaut kas tik labs ir priekšā. Tagad es teiktu, ka nav labāka veida, kā pavadīt pirmdienas rītu, - meditācijā kopā ar Ilzi Pavasari. Ievaddaļā Ilze mūs ieinteresēja ar stāstu par gonga trauku (cerams, ka pareizi uzrakstīju) un bija tik patīkami, ka tik daudz laika pavadījām sarunājoties, daloties pieredzē. Pat nejutu, kurā brīdī jau biju apgūlusies meditācijas pozā un klausījos, kā Ilze mani vadīja. Un, jāsaka, ka es ļoti gribētu atgriezties tur, kur Ilze vai es pati sevi aizvedu.
Lai forša nedēļa arī jums!



Uz augšu