Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir parasta darbdienas pievakare Rēzeknē, kad iedzīvotāji pēc darba vai citām darīšanām dodas mājup, tāpēc apskatīsimies, cik no sastaptajiem gājējiem lieto atstarotāju - šo niecīgo priekšmetu, kam var būt dzīvības cena.
Policija desmit gadu laikā bez maksas iedzīvotājiem izdalījusi aptuveni divus miljonus atstarotāju, taču arī par pašu naudu nopirktie atstarojošie elementi makā lielu robu neizcirtīs, bet pasargās no nelaimes. Pārvietojoties pa pilsētu, tāpat ir pamanāmi; aizmirsuši mājās; nav bijis laika nopirkt - tādas ir tipiskākās atrunas cilvēkiem, kas tumsā nemanāmi slīd gar brauktuves malu.
Tomēr dažkārt nepareizas atstarotāja izvēles vai lietošanas dēļ nepamanāmi ir arī tie apzinīgie gājēji, kuriem atstarotājs ir. Lielākā problēma - atstarotājs apģērbam vai somai ir piestiprināts tā, ka tas nenonāk automašīnas starmešu gaismā un nepilda savas funkcijas.
Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos vaino autovadītājus, kuri, nenoliedzami, bieži pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu vai brauc reibumā. Tomēr pat visapzinīgākais šoferis var nelaimīgā kārtā uzbraukt gājējam, ja tumšais stāvs pēkšņi izniris automašīnas priekšā.
Neredzamos gājējus bieži vien dēvē par pašnāvniekiem, kuriem nav svarīga nedz pašu, nedz citu dzīvība un arī tas, ka autovadītājiem, ja gājējs cieš vai iet bojā ceļu satiksmes negadījumā, ar šo situāciju vajadzēs samierināties visu mūžu, kaut arī nebūs vainojami, jo gājējam nebija atstarotāja. Kam gan jānotiek, lai gājēji beidzot saprastu atstarotāju nozīmi un tomēr piestiprinātu tos pie apģērba vai somas?