Gibraltāra premjers pieprasa britu flotes papildspēkus (7)

Viņš norādīja, ka jau iepriekš apspriedis iespēju panākt, lai britu spēku komandierim Gibraltārā tiek nodoti nopietnāki Karaliskās flotes spēki.

Pikardo pauda cerību, ka situācija nenonāks tik tālu, ka būs dzirdami šāvieni, bet brīdināja, ka Spānijas policijas laivas riskē tikt noturētas par teroristiem, ja neidentificē sevi kā draudzīgus transporta līdzekļus.

Kopš Spānijas premjerministra amatā 2011.gada decembrī stājās Mariano Rahojs, gadījumu skaits, kad Spānijas valsts kuģi nelikumīgi ieiet britu teritoriālajos ūdeņos ap Gibraltāru, ir pieaudzis no pieciem līdz 20 mēnesī.

«Viņi to darīs, kamēr atradīsies valdībā, ja mēs viņus nepārbaudīsim. Viņi to lieliski apzinās,» intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Pikardo.

Lielbritānija otrdien izsauca Spānijas vēstnieku, lai tas sniegtu paskaidrojumus par pēdējo incidentu, kad Spānijas valsts pētniecības kuģis ilgāk nekā 20 stundas ignorēja rīkojumu pamest Gibraltāra ūdeņus.

Šī ir jau trešā reize, kad Rahoja pilnvaru termiņa laikā tiek izsaukts Spānijas vēstnieks.

«Vēstnieka izsaukšana, sevišķi (..) ES (Eiropas Savienības) partera un NATO sabiedrotā vēstnieka, ir diezgan dramatisks solis, un Spānijai tas ir jāsaprot,» norādīja Pikardo.

Jautāts, cik tuvu abas puses atradās uguns atklāšanai, Pikardo pauda cerību, ka viņi nav tuvu tam un nekad nebūs.

Tomēr viņš brīdināja, ka var notikt pārpratumi, ja Spānijas policijas kuģi ienākt Gibraltāra ūdeņos, iepriekš nebrīdinot.

Jau vēstīts, ka Madride vasarā ieviesa uz robežas ar nelielo klinšu ragu pastiprinātu robežkontroli, kas noveda pie garu automašīnu rindu veidošanās, kurās nācās pavadīt vairākas stundas.

Gibraltāra valdība uzskata, ka Spānija pastiprināto robežkontroli ieviesa, lai atriebtos par mākslīgā rifa būvniecību, norobežojot klinšu ragu ieskaujošos ūdeņus un liedzot pieeju spāņu zvejniekiem.

Lai pārbaudītu robežkontroles atbilstību ES tiesību normām, uz Gibraltāru devās ES eksperti. Viņi neatrada nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu Lielbritānijas apgalvojumus, ka Spānija uz robežas ar Gibraltāru būtu pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

Gibraltārs, kura teritorija ir tikai 6,8 kvadrātkilometri un kur mitinās 30 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.

1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.

Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.

2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.