/nginx/o/2018/07/16/9768801t1hf20b.jpg)
Ēriks Kross deviņdesmitajos palīdzēja izveidot Igaunijas specdienestu, piedalījās vēstniecību atvēršanā ASV un Anglijā. Kad Krievijas armija uzbruka Gruzijai, palīdzēja prezidenta Saakašvilī režīmam atvairīt Krievijas hakeru uzbrukumus. Iekūlies neskaitāmos skaļos skandālos un pat nonācis INTERPOL starptautiski meklējamo personu sarakstā. Šogad Kross pašvaldību vēlēšanās cīnījās ar Tallinas mēru Edgaru Savisāru, kurš līdzīgi kā Nils Ušakovs Rīgā pārstāv Kremlim draudzīgu partiju.
Mērs Edgars Savisārs Tallinā ļoti līdzinās Rīgas mēram Nilam Uškovam. Gluži kā «Saskaņas centrs» Rīgā, Savisāra centristi pirms 20.oktobra vēlēšanām talliniešu balsis pirka ar sabiedriskā transporta biļetēm.
Centristiem tāpat kā «Saskaņas centram» ir noslēgts līgums ar Vladimira Putina partiju «Vienotā Krievija». Savisārs ar Putina partiju piestrādā arī pie vēstures jautājumu skaidrošanas, lai sabiedrību pārliecinātu, ka Hitlers bija slikts, bet Staļins – ne tik ļoti. Līdzīgi rīkojas saskaņieši, atbalstot filmas un grāmatas, kurās stāstīts par viņuprāt pareizo vēstures redzējumu.
Šoruden pašvaldību vēlēšanās Ēriks Kross bija nolēmis cīnīties ar 10 gadus valdījušo Centra partiju, bet cīņā par mēra krēslu palika vien trešais.
Ēriks Nils Kross, Partiju savienības «Tēvzeme» un «Res Publica» Tallinas mēra amata kandidāts: «Es domāju, ka situācija Tallinā ir kaut kur līdzīga tai, kas ir jums Rīgā ar Rīgas pašvaldību un nacionālo valdību. Centra partija nāk no properestroikas Nacionālās frontes «ģimenes», kuras ideja bija atbalstīt perestroiku un atrast ceļu, kā reformēt Padomju Savienību.
Neatkarība viņiem nebija galvenais mērķis. Šis vērtību konflikts ir joprojām.
Centra partija kontrolē Tallinu jau pēdējos 10 gadus. Un tas rada situāciju, kur valsts attīstās vienā virzienā, galvaspilsēta attīstās citā virzienā, kas ir problēma.
Savisāru vaino izpatikšanā Krievijai
Priekšvēlēšanu kaujās Tallinas mēru Kross vainoja korupcijā un izpatikšanā Krievijai. Mediju uzmanību sev centās pievērst, kā vien mācēja. Kaitinot pilsētas policiju ar reklāmām, kas piestiprinātas velosipēdiem, aplīmēja Savisāra partijas plakātus ar apvainojumiem korupcijā. Par interneta sensāciju kļuva video, kurā redzama Savisāra domei piederošajā Tallinas televīzijā tiešajā ēterā notiekoša intervija, kuras laikā Kross burtiski ielidoja kadrā, izmantojot ar tālvadību vadāmu lidaparātu.
Par savu draugu priekšvēlēšanu laikā Krosu sauca arī Latvijas pilsonību lūdzošais Garijs Kasparovs. Viesojoties Tallinā, viņš atklāja, ka šahista sieva meklē ģimenei dzīvokli Igaunijas galvaspilsētā.
Kross saka: dumpīgums viņam esot no tēva, kurš padomju laikos pretvalstisku darbību dēļ nonāca spaidu darbos akmeņraktuvēs. Atgriezies kļuva par Rakstnieku savienības līderi. Pēc neatkarības atjaunošanas – par gados vecāko parlamenta deputātu. Par romāniem, kas tulkoti arī latviski, pat tika izvirzīts Nobela prēmijai literatūrā.
Kross audzināts patriotiskā ģimenē un lepojas, ka 90. gadu sākumā piedalījies gan Igaunijas neatkarības kustībā, gan palīdzējis nostiprināt Igaunijas valsts pamatus – izveidot vēstniecības Londonā un ASV, kā arī Igaunijas specdienestu.
Kross: «Tā bija tajos laikos, manuprāt, veiksmīgākā drošības dienestu reforma Eiropā. Mēs sākām no nulles reformēt mūsu drošības un specdienestus. Domāju, ka mēs sasniedzām labus rezultātus. Un tas ir tas, ar ko nevis lepojos, bet par ko priecājos.»
Bija Gruzijā Krievijas iebrukuma laikā
Kross strādājis premjera un prezidenta birojos, gadu dienējis Irākā. Bija klāt, kad Gruzijā 2007.gadā iebruka Krievijas armija. Viņš konsultēja Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kā karot pret Krievijas hakeriem, kas paralizēja virtuālo telpu pirms militārā uzbrukuma. Kross uzskata, ka tā izraisījcis lielu Krievijas nepatiku. Un pirms pieciem gadiem Maskava atrada veidu, kā atspēlēties.
Visu pasauli pāršalca ziņa, ka Baltijas jūrā nolaupīts kuģis «Arctic Sea». Tas bija uzņēmis kravu Somijā un devās uz Alžīriju. Jūrniekus ar visu kuģi Baltijas jūrā nolaupīja astoņu pirātu grupa no Latvijas, Igaunijas un Krievijas.
Pirātus arestēja pie Āfrikas krastiem un aizveda uz Krieviju. Eiropas presē baumoja, ka uz kuģa atradušies nevis zāģmateriāli, bet Irānai sūtīta slepena ieroču krava.
Mēģina apsūdzēt par «Arctic Sea» nolaupīšanu
Nolaupītāju līderis bija Latvijā dzimušais Dmitrijs Savins. Nonācis Krievijas cietumā, viņš pēkšņi atcerējies, ka šo operāciju izplānojis tieši Ēriks Kross, lai šādi no kuģa īpašniekiem izspiestu pusotru miljonu dolāru.
Kross: «Kas ir taisnība - es zinu, kā Savins izskatās. Jo viņš strādāja kuģniecības kompānijā un šī kompānija īrēja telpas tajā pašā vietā, kur man kompānija. Es pieļauju, ka situācijā, kad Krievija viņu noķēra un uzdeva jautājumu – ko tu zini Igaunijā -, kad tika nosaukts mans vārds, pieļauju, ka kādam radās ideja: mēs ar to varam uzspēlēt nelielu spēli!»
Zviedrija, Somija un Igaunija «Arctic Sea» lietā veica savu izmeklēšanu, Krievija - savu. Kaimiņvalsts pieprasīja Krosam ierasties uz nopratināšanu Maskavā. Saprotot, ka atpakaļ uz Igauniju viņu vairs nelaidīs, Kross un arī Igaunijas prokuratūra un Tieslietu ministrija piedāvāja izmeklētājiem ierasties Tallinā. Tas vairāku gadu laikā tā arī nav noticis.
Kross: «Igaunija pat nosūtījusi Krievijai visus pierādījumu un materiālus, kas bija pieejami. Bet viņi nav īpaši ieinteresēti noskaidrot patiesību. Bet viņi ir ieinteresēti uzturēt šo lietu dzīvu.»
Baumo par nonākšanu Interpola sarakstos
Vairākus gadus baumoja par Krosa nonākšanu Interpola sarakstos, bet draudus lietas izmeklētāji Arhangeļskas prokuratūrā nerealizēja.
Pēkšņi šā gada oktobrī - dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām Krosa vārds parādījās pasaules noziedznieku sarakstā.
Tas nozīmē ierobežotu pārvietošanos ārpus Igaunijas. Ja ārzemēs robežsardze Krosu pamanīs, tai tas jāizdod Krievijai. Igaunijas premjers piekrīt – Krosa ieļaušana sarakstā pirms vēlēšanām ir dīvaina sakritība.
Premjers: tas ietekmēja vēlēšanu rezultātus
Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs: «Mēs nezinām, kā tas notika, bet tas ir fakts, ka šī rīcība atstāja ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Tā ir taisnība. Bet kā tas notika, piedodiet, – nezinu.»
Igaunijas un Krievijas starpā noslēgtais tiesiskās palīdzības līgums paredz, ka abas valstis viena otrai neizdod savus pilsoņus. Tomēr to var izdarīt citas. Jo īpaši Krievijai draudzīgās. No Latvijas amatpersonu neoficiāliem izteikumiem noprotams – ja Kross brauktu uz Latviju, mūsu dienesti viņu Krievijai neizdotu. Kaimiņvalsts premjers Andruss Ansips Interpolu negrib kritizēt. Viņaprāt, izmeklētājiem jāļauj strādāt.
Šaubās par Interpola ietekmējamību
Andruss Ansips: «Interpols ir patiešām noderīgs mehānisms, lai ķertu noziedzniekus. Ir absolūti neiespējami Interpolu izmantot kā politisku instrumentu. Jā – notiek tā, ka kļūdas pieļauj pat Interpols, bet vispārīgi runājot - mums Interpolam ir jāuzticas.»
Latvijā arī bijuši daži gadījumus, kad mūsu valsts iedzīvotāji panākuši viņu vārdu izņemšanu no Lionā Francijā bāzētās Interpola datu bāzes. Pirms diviem gadiem Kirgīzijā strādājušie baņķiera Valērija Belokoņa trīs darbinieki pēc šajā valstī notikušās revolūcijas tika pieskaitīti varai nevēlamo personu lokam un nokļuva INTERPOL redzeslokā. Izņemt bankas darbiniekus no saraksta esot bijis diezgan sarežģīti. Interpola Latvijas biroja vadītājs noliedz, ka šī organizācija kļuvusi par ieroci lielvaru rokās cīņai ar nevēlamiem cilvēkiem. Interpola sistēmā strādā 190 valstis un strādājot labi.
Edgars Strautmanis, Valsts policijas GKrPP Starptautiskās sadarbības biroja priekšnieks: «Interpolam ir aizliegts piedalīties jebkādās aktivitātēs, kas ir saistītas ar personu vajāšanu rasu, reliģijas, militāru vai politisku uzskatu dēļ.»
Kross: «Es nedomāju, ka kaut viens ārpus Maskavas patiesībā zina, kas tur notika. Un kāpēc tas notika.»
Ēriks Kross uzskata, ka viņa un vēl vairāku Krievijai nedraudzīgo personu, piemēram, ar Sergeja Magņicka lietu saistīto cilvēku iekļaušana INTERPOL sarakstos ir noderīga mācību stunda šai organizācijai. Un, cerams, tā mācīsies no savām kļūdām.