/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/16/9772011t1hdd69.jpg)
Saeima ar savu lēmumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā ir uzņēmusi - 174 personas. Pēdējo reizi tas noticis pirms 13 gadiem, noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Pēdējo reizi par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonība piešķirta pirms 13 gadiem (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par īpašiem nopelniem pilsonība aktīvi piešķirta 90.gados. 1995.gadā piešķirta 25 personām, 1996.gadā - 30 personām, 1997.gadā - 56 personām, bet 1998.gadā - 62 personām.
Pēdējo reizi Saeima pilsonību par īpašiem nopelniem piešķīra 2000.gadā, kad pasi saņēma viena persona.
Cilvēki, kuri ieguvuši pilsonību šādā veidā, ir visdažādākie, piemēram, uzņēmēji, politiķi, sportisti. Starp šādiem cilvēkiem ir, piemēram, politiķis Romualds Ražuks, uzņēmējs Vitālijs Gavrilovs un bankrotējušās Parex darbonis Valērijs Kargins.
Savukārt ar īpašu likumu no 1999.gada līdz 2013.gadam par pilsoņiem atzītas 23 personas, trīs no kuriem pilsonībā uzņemtas par izciliem nopelniem, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
PMLP atzīst, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir tikai un vienīgi parlamenta kompetencē.
Jau ziņots, ka Krievijas šahists un opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs vērsies pie vairākām Saeimas frakcijām ar lūgumu viņam piešķirt Latvijas dubultpilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā.
Pēc šahista domām, ja Latvijas parlaments tomēr neatbalstīs pilsonības piešķiršanu, tas būšot signāls, ka Latvijas politiķi pārlieku raugās Maskavas virzienā. Kasparovs vakar intervijā Latvijas Televīzijai apgalvoja, ka jau esot runājis ar atsevišķiem Latvijas lēmējvaras pārstāvjiem, no kuriem saņemti pozitīvi signāli par iespējām piešķirt Latvijas pilsonību.