Druviete izteica priekšlikumu IZM veidot darba grupu, kas strādātu pie jaunas pedagogu atalgojuma sistēmas izveides. Tāpat diskusijas par atalgojuma un izglītības sistēmas pārmaiņām ar ieinteresētajām pusēm tiks turpinātas Saeimas komisijā.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) apliecināja, ka nākamā gada budžetā paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma zemākās likmes celšanai par 15 latiem, palielinot kopējo algu fondu par 5%. Taču, lai varētu palielināt zemāko likmi līdz 310 latiem, kā to pieprasa pedagogi, nepieciešams konkrēts pedagogu atalgojuma sistēmas pārmaiņu plāns, skaidroja Čigāne.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) bija bažīgs, ka pedagogu atalgojuma līmenis nav pietiekams, lai piesaistītu jaunus profesionāļus. Vienlaikus viņš atzina, ka nākamgad papildu finansējums iespējams, tikai pārdalot līdzekļus no citām jomām. Tomēr Dombrovskis domā, ka «progress uz nākamo gadu ir».
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka pedagogu prasības ir pamatotas. Viņš arī atgādināja, ka šī budžeta veidošanas laikā nacionālā apvienība pauda atbalstu IZM cīņā par pedagogu prasību īstenošanu.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka sarunās ar skolotājiem pietrūkst «cilvēcības, iejūtības, pretimnākšanas», kā arī trūks signālu, ka «kaut kas sistēmā, dzīvē var mainīties».
Politiskās apvienības «Saskaņas centrs» frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka nepieciešams no jauna ieviest pedagogu algu palielināšanas grafiku un atbilstoši tam palielināt atalgojumu katru gadu. Politiķis arī piebilda, ka nav jāatbalsta mediķi vai pasākumi demogrāfijas situācijas uzlabošanai, un akcentēja, ka skolotāji krīzes laikā cietuši visvairāk.