Cerībā panākt vienošanos apcietinājumā turētās Ukrainas ekspremjeres Jūlijas Timošenko lietā pirmdien Kijevā ieradīsies Eiropas Parlamenta (EP) īpašie sūtņi.
Timošenko lietas sakarā Kijevā ierodas EP īpašie sūtņi (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EP novērošanas misijas īpašie sūtņi Aleksandrs Kvasņevskis un Pats Kokss ieradīsies Kijevā divu dienu ārkārtas vizītē.
«Laika dzīvotspējīgas vienošanās panākšanai paliek arvien mazāk,» teikts pirms vizītes izplatītajā EP sūtņu paziņojumā.
Tajā norādīts, ka ar Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pausto gatavību ļaut Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm nav pietiekami.
Tādēļ sūtņi mudina rast risinājumu, kurā tiktu apliecināta «cieņa, un panākt tādu vienošanos», kas būtu pieņemama abām pusēm.
Plānots, ka vizītes laikā Kvasņevskis un Kokss tiksies gan ar Janukoviču, gan Timošenko, kura šobrīd ārstējas Harkovas slimnīcā.
Varētu atteikties no ārstēšanās ārvalstīs
Kā paziņojusi Timošenko partijas «Batkivščina» («Tēvzeme») deputāte Oleksandra Kužeļa, Timošenko varētu atteikties no ārstēšanās ārvalstīs, ja Ukrainas opozīcija parlamentā balsos pret varas partijas sagatavoto likumprojektu par viņas ārstēšanos ārzemēs.
Pat ja parlamentā vajadzīgās 226 balsis tiks iegūtas bez opozīcijas līdzdalības, Timošenko šādiem apstākļiem nepiekritīs, pārliecināta ir deputāte.
«Es uzskatu, ka Jūlija Timošenko nepiekritīs tādiem nosacījumiem. Viņa atteiksies no ārstēšanās. Viņai Ukraina ir augstāka par visu, bet prasība bija par to, ka dubulta pieeja spriedumiem ir nepieļaujama, selektīvs taisnīgums ir nepieļaujams,» skaidroja deputāte.
Vaicāta, vai opozīcija balsos par prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas sagatavoto likumprojektu, Kužeļa sacīja: «Es nezinu, ko viņi iesniegs, bet no viņiem pienācīgu likumprojektu nevar gaidīt.»
«Viņiem ir viens mērķis - pazemot Jūliju Timošenko, neapžēlot viņu,
lai viņa paliktu ieslodzītā, un vest viņu uz Vāciju ķēdēs. Janukovičs sacīja: «Augstākā Rada noteiks, vai Timošenko var braukt, un tiesa noteiks, kā viņu transportēs un kāda tur būs apsardze.»»
«Bet kas ir teikts nosacījumos, kas atbilst eirointegrācijai? Selektīvā taisnīguma nepieļaujamība. [Eiropas Parlamenta sūtņu Pata] Koksa un [Aleksandra] Kvasņevska misijas priekšlikumos bija teikts - apžēlošana un ārstēšanās -, kam Jūlija Timošenko piekrita, saprotot, ka viņa nav vainīga. Bet ko piedāvā Janukovičs? Vest Timošenko ķēdēs uz operāciju,» norādīja deputāte.
Piektdien proeiropeiskās partijas UDAR deputāts Viktors Čumaks sacīja: ja opozīcija nobalsos pret Janukoviča piedāvāto priekšlikumu, tad Timošenko tiks uzkrauta vaina ne tik vien par to, bet arī, ka viņa izjaukusi asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību (ES).
Vācija joprojām gatava Timošenko uzņemt
Jau ziņots, ka šomēnes Kijevā pēc sarunām ar Janukoviču Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle apliecināja, ka Vācijas piedāvājums uzņemt ārstēšanā Timošenko paliek spēkā.
Timošenko došanās uz ārzemēm ārstēties varētu būt veids, kā atrisināt domstarpības par cietumā turēto ekspremjeri, kuras dēļ ir apdraudēta Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšana.
Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES. Kijeva cer līgumu parakstīt ES Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29. novembrī.
Parakstīšana vairākkārt tikusi atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas līderes Timošenko turēšanu apcietinājumā.
Nepieciešama steidzama operācija
Ekspremjeres meita Jevgēņija Timošenko aizvadītajā vasarā apliecināja, ka apcietinājumā turētajai politiķei nepieciešama steidzama muguras operācija.
ES uzskata, ka Ukrainas tiesas spriedums Timošenko lietā bijis prezidenta Janukoviča politisks lēmums, kurš šādā veidā centies atbrīvoties no bīstamās konkurentes.
2011.gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju.
Pati ekspremjere savu ieslodzīšanu uzskata par viņas bijušā prezidenta vēlēšanu konkurenta Janukoviča politisku vendetu.
Kijevas eirointegrācijas plāni izraisījuši asu kritiku no Kremļa puses, kas piedāvā Ukrainai kļūt par pilnvērtīgu Muitas savienības dalībvalsti.
Gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls «muitas karam», kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata eksperti.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.