Latvijas Universitātes (LU) pētniece Olga Procevska intervijā Zviedrijas Sabiedriskajam radio Satversmes preambulā paustās idejas salīdzinājusi ar Hitlera nacistiskās Vācijas situāciju. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis savu viedokli par šo paziņojumu grasās paust tikai nākamnedēļ. Igaunijas vēstniecība gan reaģē ātrāk un aizstāv savu valsti.
Saeimā ir ieilgušas diskusijas par Satversmes preambulu, kuru politisku domstarpību dēļ nepieņēma pirms 90 gadiem, kad tā tika izstrādāta. Tagad jaunās preambulas pieņemšanas idejas autori norāda, ka tā vērsta uz latviešu nācijas un kultūras aizstāvību, taču idejai ir arī pretinieki, kuri iebilst, ka šādi Latvijas iedzīvotāji tiks sadalīti divās daļās.
Sižets par šo tematu pagājušo svētdien, 13. oktobrī, izskanēja arī Zviedrijas Sabiedriskā radio 1. kanāla pusdienas ziņu izlaidumā. Tajā no ekspertiem (otrs - Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa) aicināta izteikties publiciste Olga Procevska, kuru radio pieteica kā LU pētnieci. Sižeta iesākumā Procevska izsakās angļu valodā:
«Tās izklausās kā pirmsholokausta ēras idejas. Izklausās, ka persona, kura to sarakstījusi, nezina, pie kā šāda veida idejas noved. Idejas, kurās valsts pieder noteiktai etniskai grupai.»
Turpinājumā, kā tas Zviedrijas medijos pieņemts, viņas teikto valsts valodā turpināja jau raidījuma korespondente.
No viņas izskanēja Procevskas viedoklis, ka līdz ar preambulas pieņemšanu Latvijā draud izrēķināšanās ar mazākumtautībām un valstī ir nobriedusi fašistiskās Vācijas situācija, TVNET norāda Stokholmā dzīvojošā žurnāliste Sandra Veinberga, piebilstot, ka nav pamata apšaubīt zviedru kolēģu sarunas interpretāciju. Arī savā tvitera kontā Procevska paudusi šādu viedokli:
TVNET sazinājās ar Ārlietu ministriju (ĀM), lai noskaidrotu, vai Latvijas vēstnieks Zviedrijā ir informēts par minēto radio sižetu un valsts pārstāvniecība uz to reaģēs. ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums atbildēja apstiprinoši, tomēr norādīja, ka jaunais vēstnieks Gints Jegermanis uzreiz viedokli nepaudīs, jo viņa akreditācija ir paredzēta tikai nākamnedēļ un «saskaņā ar vispārpieņemto diplomātisko praksi līdz akreditācijai vēstnieki parasti aktīvi nedarbojas».
Igaunijas vēstniecība reaģē ātrāk un aizstāv valsti
Kā norāda Veinberga, kura ikdienā pastiprināti seko līdzi zviedru medijiem, līdzīga veida sižeti iepriekš bijuši arī par Igauniju. Atšķirībā no Latvijas igauņu vēstniecības pārstāvji reaģēja operatīvi, sazinoties ar redakciju un norādot, ka izplatītā informācija ir nepilnīga. Žurnāliste skaidro, ka atbilstoši zviedru mediju etiķetei šādos gadījumos vēstniekam ir jādod iespēja izteikties nākamā rīta galvenajā ziņu ētera laikā, plkst. 6:00. Latvijas vēstniecības pausto atturīgo nostāju Zviedrijā dzīvojošā žurnāliste vērtē kritiski:
«Mana pieredze liecina, ka Latvijas vēstniecība parasti diezgan pasīvi reaģē uz līdzīgiem zviedru mediju pārprastiem ziņojumiem par situāciju Latvijā.
«Latvijas vēstniecībā sēž cilvēki, kas saņem ļoti sulīgas algas un neko nedara. Vēstnieks, protams, izdomās 100 iemeslus, lai neietu, tāpēc ka viņam no tā galva nesāp un diplomātiskā darbā pats svarīgākais ir nedarīt neko. Ja tu neko nedari, tad tu nekļūdies. Tagad it kā Jegermanis runā par preses konferences sasaukšanu nākamnedēļ, bet neviens no nopietniem žurnālistiem neies uz Latvijas vēstniecībā notiekošu preses konferenci. [..] Tā nav viņu problēma.»
Šis ir gadījums, kad Latvijas vēstnieks vai preses atašejs tiktu Zviedrijas radio bez īpašas piepūles un varētu izklāstīt, kāpēc Latvijai vajadzīga konstitūcijas preambula. Preses konference nav pareizais žanrs, lai skaidrotu būtību šajā situācijā.
Zviedru Austrumeiropas eksperti Latvijas jaunumus lasa krieviski rakstošajā presē
Tāpat Veinberga vērš uzmanību uz to, ka Zviedrijas Sabiedriskā radio vadībā atrodas cilvēki, kuri pārstāv kreisi orientētu politiku un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nereti pret to bijuši negatīvi noskaņoti. Šādas attieksmes priekšvēsture, pēc viņas teiktā, meklējama vēl PSRS laikos, kad no Latvijas radio telpām Doma laukumā tika pārraidīta padomju propaganda zviedru valodā. tolaik liela ietekme bija šiem bijušās Latvijas radio zviedru redakcijas žurnālistiem, kura regulāri ieteica Latvijas ekspertus Zviedrijas kolēģiem.
«Tā zviedriem tika izveidots priekšstats, ka Latvijas valsts faktiski ir tāda nacionālistu saujiņas vajadzība,»
komentē Veinberga. Viņa skaidro, ka Zviedrijas medijos citētie Austrumeiropas lietu eksperti lielākoties prot tikai krievu valodu, līdz ar to, piemēram, par aktualitātēm Baltijas valstīs viņi uzzina no šejienes krieviski rakstošajiem medijiem.
Stokholmā dzīvojošā žurnāliste ir vērsusies ar iesniegumu Zviedrijas sabiedriskajā radioun valsts radio un TV kvalitātes uzraudzības pārvaldē,norādot, ka ēterā nedrīkstētu parādīties tik bezkaislīgs un tendenciozi orientēts sižets,un aicinot par Latvijas situāciju stāstīt Zviedrijā vairāk, nevis tik aprauti un kategoriski.
«Šajā gadījumā tas ir sabiedriskais medijs, kura darbību regulē likums, un, tā kā es nodokļus maksāju arī Zviedrijā, man ir tiesības pieprasīt, lai viņi izskata šo jautājumu pēc būtības,» viņa saka. «Mans mērķis nav norādīt kolēģiem kā viņiem būtu jāstrādā. Savus avotus katrs žurnālists izvēlas pats. Rezultāts nosaka visu.» Šis nav pirmais gadījums, kad žurnāliste vēršas pie zviedru institūcijām, sakarā ar kļūdām Latvijas notikumu atspoguļojumā zviedru medijos.