Šis ir gadījums, kad Latvijas vēstnieks vai preses atašejs tiktu Zviedrijas radio bez īpašas piepūles un varētu izklāstīt, kāpēc Latvijai vajadzīga konstitūcijas preambula. Preses konference nav pareizais žanrs, lai skaidrotu būtību šajā situācijā.
Zviedru Austrumeiropas eksperti Latvijas jaunumus lasa krieviski rakstošajā presē
Tāpat Veinberga vērš uzmanību uz to, ka Zviedrijas Sabiedriskā radio vadībā atrodas cilvēki, kuri pārstāv kreisi orientētu politiku un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nereti pret to bijuši negatīvi noskaņoti. Šādas attieksmes priekšvēsture, pēc viņas teiktā, meklējama vēl PSRS laikos, kad no Latvijas radio telpām Doma laukumā tika pārraidīta padomju propaganda zviedru valodā. tolaik liela ietekme bija šiem bijušās Latvijas radio zviedru redakcijas žurnālistiem, kura regulāri ieteica Latvijas ekspertus Zviedrijas kolēģiem.
«Tā zviedriem tika izveidots priekšstats, ka Latvijas valsts faktiski ir tāda nacionālistu saujiņas vajadzība,»
komentē Veinberga. Viņa skaidro, ka Zviedrijas medijos citētie Austrumeiropas lietu eksperti lielākoties prot tikai krievu valodu, līdz ar to, piemēram, par aktualitātēm Baltijas valstīs viņi uzzina no šejienes krieviski rakstošajiem medijiem.
Stokholmā dzīvojošā žurnāliste ir vērsusies ar iesniegumu Zviedrijas sabiedriskajā radioun valsts radio un TV kvalitātes uzraudzības pārvaldē,norādot, ka ēterā nedrīkstētu parādīties tik bezkaislīgs un tendenciozi orientēts sižets,un aicinot par Latvijas situāciju stāstīt Zviedrijā vairāk, nevis tik aprauti un kategoriski.
«Šajā gadījumā tas ir sabiedriskais medijs, kura darbību regulē likums, un, tā kā es nodokļus maksāju arī Zviedrijā, man ir tiesības pieprasīt, lai viņi izskata šo jautājumu pēc būtības,» viņa saka. «Mans mērķis nav norādīt kolēģiem kā viņiem būtu jāstrādā. Savus avotus katrs žurnālists izvēlas pats. Rezultāts nosaka visu.» Šis nav pirmais gadījums, kad žurnāliste vēršas pie zviedru institūcijām, sakarā ar kļūdām Latvijas notikumu atspoguļojumā zviedru medijos.