Kā jums sokas tūrē un kāda ir cilvēku reakcija uz jaunajām dziesmām?

Eds: Tik tālu viss labi – sākām no pašas Eiropas augšas un pamazām virzīsimies uz leju, cerams, vēlāk šoruden tiksim arī pie siltākiem laika apstākļiem. Šī ir mūsu pirmā turneja jaunajam ierakstam, tāpēc pašiem ir patīkams satraukums spēlēt šādus koncertus, jo festivālos mēs pārsvarā spēlējam setlisti ar daudz vecāku muzikālo materiālu. Taču mums ir jaunās dziesmas. Tāpat šī ir pirmā tūre ar Džastinu un Eliotu.

Vai jums ir bijusi iespēja apskatīt kaut ko no Rīgas?

Džastins: Ieradāmies pirms pusotras, divām stundām, tāpēc nē – tik vien kā to, ko redzējām pa ceļam no autobusa (iepriekšējais koncerts «Editors» bija Helsinkos - red).

Eds: Patiesībā es izgāju nelielā pastaigā.

Tu biji šeit arī pirms diviem gadiem, kad uzstājāties «Positivus». Kādas ir tavas atmiņas par festivālu?

Eds: Diemžēl pamatīgi piedzēros naktī pirms mūsu koncerta. Kur? Precīzi neatceros, bet tas bija viens mazliet baiss Rīgas bārs. Vakars izdevās, taču sajūtas pirms koncerta bija diezgan skarbas.

«Positivus» ir labs festivāls un mēs labprāt uzstātos tur vēl – jauka publika un ļoti laba skaņa.

Man šķiet, ka koncerts izdevās, lai gan mēs neiekarojām skatītāju simpātijas tik daudz, cik varējām. Tomēr tas bija labs sākums koncertiem Latvijā, šī ir lieliska pilsēta un ir jauki atgriezties.

Kāds ir noskaņojums grupā pēc tam, kad no tās aizgāja ģitārists Kriss Urbanovics?

Eds: Optimistisks. Tas bija mūsu kopējais lēmums dabūt Krisu ārā no grupas, jo mēs ticējām, ka tas nāks par labu grupas tālākajai darbībai. Mēs vēlējāmies būt droši, ka pienesīsim labākās idejas un aranžējumus dziesmām, kuras raksta Toms (Tom Smith, grupas solists - red). Viņš ir bijis liela daļa «Editors» vēstures, un bez viņa mēs nebūtu tur, kur esam tagad, taču nelikās, ka viņš vēlas būt daļa no mūsu nākotnes un virziena, kurā vēlējāmies doties.

Vai jums ir saglabājušās labas attiecības?

Eds: Kādreiz bija, taču neesam runājuši kopš tā laika, un tas ir ļoti skumji.

Kā tu esi iejuties «Editors» sastāvā, Džastin? Šī ir tava pirmā nopietnā koncerttūre ar grupu.

Džastins: Ļoti labi. Spriežot pēc tā, kas pēdējos gados notika ar Krisu, atmosfēra nebija tā labākā. Taču tagad ieraksts ir pabeigts, mēs braucam tūrē, un viss ir kārtībā.

Vai esi izmēģinājis labumus, ko sniedz rokenrola dzīvesveids?

Džastins: Ar «Editors»? Nē, ne īpaši.

Eds: Džastins ir spēlējis grupās pirms tam, un arī Eliots (Elliott Williams, taustiņnieks - red.) ir bijis iesaistīts citās grupās. Mēs paši spēlējam jau gandrīz desmit gadus, tāpēc labi zinām robežas un to, ko varam.

Džastins: Īpaši tūres sākumā – nav labi, ja tu izdedz pārāk ātri.

Eds: Jā, nu jau mēs esam veci vīri.

Džastins: Tūre turpināsies līdz 28. novembrim, līdz ar to vēl ir atlicis diezgan ilgs laiks.

Tātad šobrīd jums viss ir īpaši jāieplāno.

Eds: Iepriekšējās tūrēs es domāju, ka tā ir fantastiska doma – piedzerties dienā pirms koncerta, jo nevēlējos justies slikti brīvdienā pēc uzstāšanās. Tagad viss ir citādi – ja tu dabū brīvu, vari atļauties neko nedarīt, taču, spēlējot koncertu, ir jābūt gatavībā. Nevar atļauties tam pieiet pārāk vieglprātīgi.

Runājot par jūsu jauno ierakstu, «The Weight Of Your Love», izskatās, ka esat atgriezušies pie rokmūzikas, jo vietām prātā nāk asociācijas ar Brūsu Springstīnu un «U2». Vai tā ir, vai arī es jūsu mūziku uztveru nepareizi?

Eds: Nē, nē. Tas pavisam noteikti ir daudz tiešāks ieraksts par mūsu trešo albumu, mazāk grandiozs par otro un mazliet vairāk noslīpēts par pirmo. Ļoti labi iederas starp šiem trim. Mēs izmantojām daudz vairāk tradicionālos instrumentus, aranžējumus un mēģinājām likt akcentu uz dziesmu sacerēšanu tā vietā, lai padarītu to smagnēju producējot. Mēs ierakstījāmies Nešvilā – vietā, kur dziesmas ir ļoti tiešas. Centāmies pie tā arī pieturēties.

Kādu redzat grupas nākotni?

Eds: Esam sākuši visu no jauna un esam ļoti pozitīvi noskaņoti. Mums visiem ir ko dot.

Kā tas nākas, ka šobrīd lielākās britu mūzikas zvaigznes ir «Mumford And Sons»?

Eds: Jo viņi raksta diezgan lielas dziesmas. Viņi ir pamanījušies noķert skaņu, kas it kā ir vienkārša un vecmodīga, taču acīmredzot tas ir tas, ko klausītāji vēlējās dzirdēt.

Džastins:

Publika vienkārši vēlējās to sasodīto bandžo, un sagadījās, ka viņi bija pirmie, kas to izmantoja.

Eds: Un viņi sāka ar vienkārši lielu hitu («Little Lion Man» – red.), un tas arī ir tas, kas industrijai vajadzīgs. Patīk vai nepatīk viņu ieraksts, bet tā dziesma bija milzīga, turklāt viņi atgriezās ar tikpat iespaidīgu ierakstu. Tas arī ir tas iemesls. Nesaku, ka «Mumford And Sons» ir mana mīļākā grupa, pavisam noteikti ne, taču es respektēju to, ko viņi dara. It sevišķi Amerikā, kur viņi ir pamanījušies iemantot klausītāju cieņu. Tas tomēr kaut ko prasa.

Runājot par britu mūzikas presi, rodas iespaids, ka viņi nemitīgi cenšas atrast jaunus rokmūzikas mesijas.

Eds: Un tas atkārtojas katru gadu.

Džastins: Tāda ir britu mūzikas preses pieeja – izveidot ažiotāžu ap grupu pirms ieraksta un tad sagraut to pēc tam. Viņi neskatās ilgākā periodā, jo galvenais ir pārdot žurnālus.

Eds: Viņi ir apsēsti ar grupu pasludināšanu par nākamajām lielajām zvaigznēm, jo ļoti vēlas kļūt par atklājējiem.

Arī straumēšanas servisi ir bijis viens no pēdējā laika karstajiem tematiem mūzikas industrijā. Tomēr neizskatās, ka jūs iestātos pret tiem kā Toms Jorks, jo pie jūsu jaunā albuma «Spotify» atradu arī īpaši sagatavotus jūsu komentārus par katru dziesmu. Vai jūs ticat mūzikas straumēšanas servisiem un vai reāli izjūtat kādu labumu no tā savā bankas kontā?

Eds (iesmejas): Nē. Bet ir vienkārši jāsaprot, ka tie ir tepat, un jāizmanto šī iespēja savā labā. Neredzu iemeslu, lai par to žēlotos, jo cilvēkiem, kuri tos lieto, tas sagādā prieku, un neredzu iemeslu, lai kaut ko mainītu. Tas ir ļoti interesants veids, kā piekļūt mūzikai, un vēl nebūt nav atklājis visu savu potenciālu. Cilvēki joprojām cenšas atkost šo industriju, un ierakstu kompānijām ar to ir grūti cīnīties, jo albumu pārdošanas apjomi ir kritušies. Tomēr mēs apzināmies, ka nekas nav ilgtspējīgi, tāpēc dodamies turnejās, jo šis ir labākais veids, kā parādīt savu mūziku. Man nav iebildumu, ja cilvēki klausās mūsu mūziku internetā un domā: šo grupu es vēlētos redzēt dzīvajā. Tas tomēr strādā mūsu labā.