Konfliktsituācija LNO izveidojās 2011.gada decembrī,
kad noslēdzās konkurss uz LNO direktora amatu un konkursa komisija amatam virzīja Žagaru, bet ministre, balstoties uz viņas rīcībā esošu papildu informāciju par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, līguma parakstīšanu ar Žagaru atlika, līdz piedāvāja Žagaram terminētu darba līgumu.
Beidzoties šim līgumam un pārveidojot operas vadības struktūru, kultūras ministre pēc konkursa rezultātu izvērtēšanas nolēma, ka Žagara vietā LNO valde jāvada līdzšinējam Žagara padomniekam muzikālajos jautājumos komponistam Arturam Maskatam, taču Maskats publiski paziņoja, ka no šā amata atsakās. Jaunzeme-Grende savu lēmumu pamatoja, skaidrojot to ar Žagara neprasmi risināt LNO finansiālās problēmas. Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa «ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas», Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti. Lai aicinātu ministri atkāpties no amata, kustība «Grende, atkāpies!» sāka parakstu vākšanu par ministres demisiju.
Konflikts jaunu pavērsienu ieguva 11.septembrī,
kad ministre pieņēma lēmumu atcelt operas direktoru un valdes locekli Žagaru no amata, norādot uz uzticības zaudēšanu, bet nenorādot konkrētus apstākļus, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai. Kā atbildes solis no Žagara sekoja paziņojums, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.
Jaunzemi-Grendi par kultūras ministri no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» iecēla 2011.gada oktobrī. Pirms jaunās Dombrovska valdības apstiprināšanas Jaunzeme-Grende, kura līdz tam bija darbojusies uzņēmējdarbībā, atzina, ka bijusi pārsteigta, ka uzrunāta kandidēt uz kultūras ministres amatu, tomēr paralēli ekonomikai viņai esot bijusi cieša saskare ar kultūras jomu, kas ļāvis gūt secinājumus par nepieciešamību Latvijā radīt saturīgu un konkurētspējīgu kultūrtelpu.
Līdz kļūšanai par kultūras ministri Jaunzemei-Grendei bija pieredze nevalstiskajā sektorā, vadot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). No 2006. līdz 2008. gadam viņa bija LTRK padomes locekle un viceprezidente, bet 2008. gada aprīlī kļuva par LTRK valdes priekšsēdētāju.