Zilie māli skaistumam un veselībai (6)

Bagātība piemājas dīķī

Rokot piemājas dārzā dīķi, Biruta Jansone no Garozas uzgājusi, ka tā apakšējo slāni klāj zilais māls. Tas ir ekoloģiski tīrs dabas produkts, kas lieliski noder dziedniecības un kosmētiskajās procedūrās — nodomājusi saimniece. Tāpēc steigusi izmantot dabas dāvanu un bija pārsteigta, cik labs ir rezultāts. Šogad jau trešo gadu Biruta kopā ar savām draudzenēm nodosies mālu procedūrām. Ar māliem nekautrējas ziesties arī viņas vīrs Jānis, turklāt, ar mālu nosmērējusies, pa dārzu staigā arī Jansonu dzimtas jaunākā paaudze.

«Kad saimniekojām, turējām daudz gotiņu, un viņas bija jādzirdina. Tāpēc meža malā aiz dārza izrakām dīķi, bet izrādījās, ka tajā ir aptuveni metru biezs zilā māla slānis. Par tā ārstnieciskajām īpašībām bija dzirdēts daudz. Sarunājām ar draudzenēm, ka arī mums vajadzētu izmēģināt māla procedūras,» stāsta 71 gadu vecā Birutas kundze.

Jūlijā dīķī ūdenslīmenis bija nokrities un vairāk lutināja siltas dienas. Taču fotogrāfiju no iepriekš veiktajām dziednieciskajām procedūrām Birutas kundzei nav. «Mālus smērējām uz kailām miesām, tāpēc arī nevienas bildes nav,» viņa sirsnīgi smejas, bet par procedūru rezultātu runā jau daudz nopietnāk: «Smērējāmies no galvas līdz kājām. Tas labi palīdz pret kaulu sāpēm. Slimnīcā un sanatorijā esmu ārstējusi osteohondrozi, maksājot par to bargu naudu, bet te — ārstēšana par velti, jo māls ļoti labi «izvelk» sāpes, tikai nedrīkst to turēt ilgāk par divām stundām, citādi rezultāta nebūs.» Mālu aplikācijas palīdz ārstēt arī mastopātiju, mazina limfmezglu pietūkumu.

Māla kompreses ir līdzeklis cīņā pret iesnām un klepu.

Sarunā iesaistās arī Birutas kundzes vīrs Jānis, kurš visu savu darba mūžu strādājis par traktoristu, bet vecumdienās kļuvis par pirmās grupas invalīdu ar diagnozi — vibrācijas sindroms muguras smadzenēs ar daļēju roku un kāju paralīzi. Viņš pārvietojas lēni, atbalstījies uz spieķīša. «Man ļoti pampa un sāpēja kājas, tāpēc mālus galvenokārt klāju uz kājām. Un palīdzēja! Pampums nogāja un staigāt kļuva daudz vieglāk, bet tas bija jādara regulāri,» skaidro Jāņa kungs. Ceļu sāpes ar māliem remdēja arī Birutas draudzene Ērika Grīnvalde, slavējot, ka ar māliem izārstējusi sāpošos ceļus, arī mugura tik ļoti vairs nav sāpējusi un kļuvusi vingrāka.

Uzsūc kaiti

Dāmas stāsta, ka ar mālu jāiesmērējas katru dienu trīs nedēļas pēc kārtas, tāds esot sanatorijas kurss. «Nozieķējas», tad ļauj tam sakalst (tur ne ilgāk par divām stundām) un ar ūdeni noskalo. Mālu var ievākt arī ziemai, kaulus lutinot arī aukstajā gadalaikā. Vislabāk mālus ņemt no tās vietas, kur cilvēks dzīvo. Izmantojot tos dziedniecībā, tie it kā uzsūc sevī slimību, atstājot vietā savu dziedinošo spēku. Tam piemīt arī antibakteriālas īpašības.

Mālu var izmantot arī pirts procedūrās — ar mālūdeni ierīvējas un viegli izmasē visu ķermeni. Šo metodi izmanto reimatisma un locītavu sāpju gadījumā.

Mālus lieto tikai vienu reizi, otrreiz tos pašus uz ķermeņa neklāj.

Pēc izlietošanas vielu nav ieteicams turēt mājās ilgāk par vienu dienu, jo tad tā, sākot attīrīties, atdod uzsūkto negatīvo enerģiju, tāpēc izlietotais materiāls jāaiznes tālāk no mājām un jāierok zemē.

Māla pamatviela ir baltie māli, bet Latvijā sastopami arī citas krāsas māli, kam toni dod piemaisījums: dzelzs oksīdi mālu iekrāso sarkanbrūnā tonī, organisko vielu piemaisījumi — pelēkos, zaļganos un zilos toņos. Dažādu mālu ķīmiskais sastāvs var būt atšķirīgs, taču tiem visiem ir absorbējoša īpašība — tie piesaista toksīnus un baro gan ādu, gan locītavas un kaulu sistēmu, paātrina audu atjaunošanās procesu. Mālā esošie mikroelementi — kālijs, nātrijs, dzelzs, alumīnijs, varš, silīcijs, slāpeklis, magnijs, fosfors — ir sabalansēti tieši tā, lai tos pēc iespējas labāk varētu izmantot cilvēka organisms.

Latvijā biežāk sastopams ir brūnais un rūsganais māls

Sarkanais ir 10 — 15 metru dziļumā, bet zilais māls guļ vēl dziļāk, un tas ir arī tīrāks. Jo dziļāk māls ir, jo tas ir vērtīgāks. To meklē upju krastos, karjeros, gravās. Kad materiāls ievākts, to noliek nostāvēties līdz trim diennaktīm, tā pieradinot pie jaunajiem apstākļiem. Māls jāuzglabā dabīga materiāla traukos, ne metāla spaiņos, un, gatavojot masu, aplej tikai ar aukstu ūdeni, lai tā nezaudē ārstnieciskās īpašības.

«Paši neesam mālu savākuši un lietojuši ziemā, bet tagad domājam to pamēģināt, lai vismaz ceļu kompresēm vai klepus ārstēšanai ir, ko izmantot,» atzīst Birutas kundze.

Māli ir ideāla maska, bet uz sejas tos nevajadzētu turēt ilgāk par 15 minūtēm un negaidīt, līdz tie sakalst. Pirts procedūrās zilos mālus izmanto sejas maskām, jo šie māli labi attīra, baro un savelk ādu. Arī peroties nevajag aizmirst par māliem. Vispirms pērtuvē neilgi karsējas, tad ieziežas ar māliem, apmēram pusstundu tos tur uz miesas un nomazgā. Zilie māli noder arī cīņā ar celulītu. Pēršanās starplaikā mālus uzklāj uz problemātiskajām vietām, aptin ar plēvi un tur aptuveni 30 minūšu. Veicot šo procedūru regulāri, celulīts izlīdzinās, āda kļūst gludāka un tvirtāka. Pēc mālu maskas visa āda būs samtaina un svaiga. Mālus ieteicams pievienot arī kāju vanniņām.

Kosmētiskajām maskām sarkano mālu lieto, lai atbrīvotu ādu no atmirušajām šūnām, pinnēm, kā arī lai likvidētu sīkas grumbiņas uz sejas, kakla, dekoltē zonas. Rūsgano mālu masku tur apmēram pusstundu.

Zaļie māli atšķirībā no citiem satur daudz sudraba. Tie apstādina ādas novecošanās procesu, stiprina un tonizē epitēliju, noloba atmirušās šūnas, sašaurina poras un sekmē apmaiņas procesus ādā. Zaļie māli ir ideāli piemēroti taukainai sejas ādai — tie uzlabo tauku dziedzeru funkciju un atbrīvo ādu no liekajiem ādas sāļiem.

Labās īpašības

◆ Dziednieki ir pārliecināti, ka zilais māls ir uzkrājis vēja enerģiju, tāpēc palīdz ārstēt saslimšanas, kas saistītas ar kustībām, muskuļiem, spazmām, krampjiem, arī vemšanu.

◆ Zilie māli satur pamatīgu daudzumu minerālsāļu un mikroelementu, kas tādā sastāvā un koncentrācijā nekur citur nav sastopami. Visus šos mikroelementus āda ļoti ātri paņem sev.

◆ Zilie māli ļoti labi dezinficē un attīra ādu, dod pretiekaisuma efektu un veicina ādas apmaiņas procesu.