Igaunija atzīmēs neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu

20.augusta vakarā Tallinas Dziesmu svētku estrādē notiks koncerts "Brīvības dziesma", kurā uzstāsies gan igauņu, gan ārvalstu mākslinieki, arī latviešu grupa "Prāta vētra".

Koncertā piedalīsies arī tādas mūzikas zvaigznes kā īru dziedātāja Šaineda O'Konora, igauņu dziedātāja Kerli, grupa "Justament", somu akordeonists Kimo Pohjonens, igauņu ģitārists, komponists un dziedātājs Riho Sibuli, norvēģu dziedātāja Māri Boine, grupa "Malcolm Lincoln" un citi.

Savukārt 21.augusts Igaunijā pasludināts par Islandes dienu, tādējādi izsakot tai pateicību par neatkarības atzīšanu un atzīmējot abu valstu īpašās attiecības.

Islandes dienas atklāšanas pasākumos piedalīsies arī Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons.

"Fakts, ka Igaunija ir nolēmusi veltīt savas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu citai valstij, nosaucot šo dienu par Islandes dienu, ir milzīgs pagodinājums mūsu valstij," atzinusi Islandes vēstniece Igaunijā Elīna Fligenringa.

Svētdien gaidāmi gan islandiešu mūziķu priekšnesumi, gan ar Islandi saistītu izstāžu atklāšana un īpašs pārtikas tirdziņš.

Daudzi no šiem pasākumiem būs pieejami bez maksas.

Tikmēr neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā Igaunijas tīmekļa medijs BBN lūdza zināmākos Igaunijas uzņēmējus atskatīties uz pēdējos 20 gados sasniegto.

"Visnesenākā Igaunijas panākumu atzīšana bija valsts kredītreitinga paaugstināšana. Mēs nezinām, vai mums kā valstij varētu būt veicies labāk, jo neviena cita valsts līdzīgā situācijā nav guvusi lielākus panākumus kā mēs," spriež uzņēmējs Olari Tāls.

Savukārt dzērienu ražošanas uzņēmuma "A Le Coq" izpilddirektors Tarmo Nops uzskata, ka Igaunija šajā laikā jau "veikusi pusi no ceļa uz labklājības sabiedrību. Salīdzinājumā ar citām bijušajām sociālistiskajām valstīm mēs kā valsts esam bijuši daudz atvērtāki un labāk funkcionējuši. Mēs neesam dzīvojuši ar aizņemtu naudu, un tas vairojis mūsu konkurētspēju".

Arī uzņēmējs Reinis Kilks piekrīt, ka Igaunijai izdevies daudz sasniegt.

"Ja palūkojamies, kur mēs bijām pirms 30 gadiem, mūsu valstij ir neticami labi gājis. Pirms 20 gadiem mēs pieņēmām drosmīgus lēmumus un pelnīti tikām uzslavēti. Lai gan līdz šim gājis labi, mani satrauc tautas skaitīšanas rezultāti un tas, cik daudz igauņu ir aizbraukuši, lai strādātu ārvalstīs. Šie dati ir diezgan nomācoši, un tas var ietekmēt visas valsts nākotni," viņš norāda.

Tikmēr Igaunijas kuģubūves kompānijas "BLRT Grupp" izpilddirektors Feodors Bermans uzskata, ka "Igaunija kļuvusi par labu zīmolu investoriem. Lēmums pieņemt liberālu ekonomikas politiku bija pareizs, un nepieciešamās reformas, tostarp attiecībā uz valūtu un banku reformām, tika ieviestas veikli. No negatīvās puses raugoties, valsts nav pietiekami koncentrējusies uz nacionālās rūpniecības attīstību".

Igaunijas azartspēļu kompānijas "Olympic Entertainment Group" izpilddirektors Armins Karu par galveno attīstības virzītājspēku Igaunijā nosauc privāto uzņēmējdarbību.

"Es uzskatu, ka galvenais attīstības dzinulis Igaunijā bija privātās uzņēmējdarbības parādīšanās un veiksmīgā ārvalstu investīciju piesaiste. Valsts uzņēmumi tika ātri privatizēti un valsts ieviesa skaidru un vienkāršu nodokļu sistēmu. Igaunija un igauņi var pamatoti lepoties ar pēdējiem 20 gadiem," gandarīts uzņēmējs.

Valdības paveiktajam atzinīgus vārdus velta arī uzņēmējs Jiri Keo.

"Šī brīža situācija pierāda, ka Igaunijas valdība rīkojusies ļoti saprātīgi. Valsts parāda līmenis ir zems un mēs neesam tērējuši vairāk nekā nopelnījuši. Visu cieņu politiķiem un valdībai. Traucē tas, ka mēs pārlieku čakli pildām visas Briseles direktīvas un norādījumus," spriež Keo.

Tikmēr uzņēmējs Ains Hanšmits norāda, ka "igauņu iekrājumi bankās šobrīd ir lielākie, kādi jebkad bijuši. Var teikt, ka igauņi vēl nekad nav bijuši tik bagāti kā šodien. Attīstība bijusi ļoti strauja, un, manuprāt, par to būtu jāpasakās Somijai. Vēsture pierāda: ja augošām valstīm līdzās ir attīstīta rietumvalsts, tām vienmēr ir klājies labi - Slovēnijai ir Itālija, Ungārijai Austrija, bet mums ir Somija. Kaimiņi ir svarīgi".