«Tiešām nesaprotu, vai pašas meitenes nejūt, ka viņas taču smird! Tabakas dūmi iesūcas gan drēbēs, gan ādā, matos un elpā. Kombinācijā ar lētām smaržām tas ir ārprāts! Nezinu, kā nesmēķējošs puisis var tādai pieiet klāt!» Šādus nesaudzīgus vārdus smēķējošajām jaunietēm velta kardiologs Vilnis Dzērve.
Sākot sarunu par jauniešu smēķēšanu, vispirms Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks sarunā ar portālu TVNET atgādināja biedējošo statistiku par sirds un asinsvadu sistēmas slimībām - ar tām saistītas vairāk nekā puse nāvju. Šis rādītājs svārstās no vidēji 53% līdz 57% gadā.
Saslimstības vēriens saistīts ar vairākiem cēloņiem. Izplatītākie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediena, holesterīna un cukura līmenis, kā arī mazkustīgs dzīvesveids, palielināts svars, aptaukošanās un smēķēšana. Turklāt mediķi ir satraukti, ka šie riska faktori pārņem arvien jaunākus cilvēkus, proti, pat skolēnus vecumā no 10, 11 gadiem.
Jo agrāk, jo sliktāk
Tas, ka jau šajā agrīnajā vecumā bērni smēķē, maz kustas un ir aptaukojušies, ir ļoti satraucoši. Jo agrāk sāk regulāri smēķēt, jo lielāka negatīvā ietekme uz veselību.
Dzērve smēķēšanu uzskata par riska faktoru numur viens - pīpēšana būtiski palielina ne tikai sirds un asinsvadu slimību risku, bet veicina arī citas veselības problēmas, piemēram, plaušu kaites un vēzi.
Daļa cilvēku domā, ka kaitīgākā viela, ko ar smēķēšanu uzņem, ir nikotīns. Taču patiesībā
ar smēķēšanu cilvēka organismā nonāk vairāki desmiti (!) kancerogēnu vielu.
«Smēķētājiem plaušas ir burtiski melnas.»
Situācijas raksturošanai kardiologs minēja vairākus skaitļus. Piemēram, pirms dažiem gadiem veikta pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse (61%) 15 gadus vecu pusaudžu savu pirmo cigareti izpīpēja līdz 13 gadu vecumam. Savukārt aptuveni trešdaļa (28%) 15 gadus veco pusaudžu izpīpē vienu cigareti dienā.
«Tas ir traki,» Dzērve vērtēja un norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs nemainās.
Smēķu aromāts - smarža vai smaka?
Šo statistiku var analizēt no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, negatīvā ietekme uz veselību. Otrkārt, ētiski estētiskais aspekts. Pusaudžu vecumā daudziem sākas stiprākas savstarpējās simpātijas un attiecības.
«Nevaru iedomāties, ka man būtu jādod buča meitenei, kura smēķē un smird. Kāpēc es runāju tieši par meitenēm? Tāpēc, ka
pieaug regulāri smēķējošo meiteņu skaits.
15 gadu vecumā regulāri smēķē 23% meiteņu. Tas nozīmē, ka viņas izpīpē vismaz vienu cigareti nedēļā,» ārsts teica un norādīja, ka pirms 20 gadiem regulāri smēķēja tikai 5% šā vecuma meiteņu.
«Tiešām nesaprotu, vai pašas meitenes nejūt, ka viņas taču smird! Tabakas dūmi iesūcas gan drēbēs, gan ādā, matos un elpā. Kombinācijā ar lētām smaržām tas ir ārprāts! Nezinu, kā nesmēķējošs puisis var tādai pieiet klāt!»
Ar puikām ir vēl sliktāk
Vienlaikus kardiologs atzina, ka skaitļi par jauno puišu smēķēšanu nav iepriecinošāki. «Ar puikām nav labāk. Vienīgais - varbūt tikai puišu smirdēšana pēc cigaretēm neatbaida meitenes. Tas viņām šķiet vīrišķīgi. Statistika ir traģiska - regulāri smēķē 32% 15 gadus veco puišu.»
Ar visiem šiem minētajiem skaitļiem Dzērve vēlas akcentēt, ka pusaudžu smēķēšana ir ļoti bīstama un pubertātes sākumā izdarītās muļķības var atstāt būtiskas sekas uz visu turpmāko jauniešu dzīvi.
Smēķēšana - tikai viens no netikumiem
Tāpat dakteri ir satraukti par jauniešu aizraušanos ar nelegālajām narkotikām un psihotropajām vielām. Negatīva tendence novērota arī jauniešu fiziskajā aktivitātē un uztura paradumos. Piemēram, dārzeņus reizi dienā ēd tikai ceturtā daļa pusaudžu. Daudz biežāk tīņi mielojas ar neveselīgajiem saldumiem - katrs trešais pusaudzis saldumus ēd vismaz reizi dienā.
Dakteris norāda, ka brokastis darbdienās ēd tikai 63% skolēnu. Tas ir ļoti slikti, jo brokastis ir ēdienreize, kad vajadzētu ēst visiem bērniem. Palikušiem bez brokastīm, daļai bērnu pirmā ēdienreize ir garajā pusdienu starpbrīdī. «Tā kā skolas virtuves ir tādas, kā ir, daļa skrien pāri ielai pēc fast food - čipsiem un hamburgeriem. Labākajā gadījumā tikai vakarā viņi paēd normālu ēdienu. Rodas tādi kā apgriezti ēšanas paradumi.»
Trakākais ir tas, ka pusaudžu vecuma sliktie paradumi bieži vien turpinās visu dzīvi.
Dzērve minēja arī skaitļus, kas raksturo mazaktīvo pusaudžu dzīvesveidu. Piemēram, katrs ceturtais vai piektais jaunietis pie televizora ekrāna pavada vairāk nekā četras stundas dienā. Pie datora pavadītais laiks ir nedaudz īsāks - tās ir vismaz trīs stundas dienā.
Turklāt bieži vien bērnu veselības problēmas rodas jau pirms pubertātes. Piemēram, katram ceturtajam pirmklasniekam ir liekais svars, aptaukošanās.
Dati liecina par jauniešu aizraušanos arī ar alkoholu. Piemēram, katrs ceturtais 16 gadus vecais jaunietis ir lietojis alkoholu vairāk nekā 40 reižu. 2011.gadā alkohola akūta intoksikācija pirmo reizi atklāta 116 bērniem.
Jaunākajam alkohola upurim bija tikai 11 gadi.
87% jauniešu (15-16 gadus veci) atzinušies, ka lietojuši alkoholu pēdējā gada laikā, bet nedaudz mazāk - 65% - pusaudžu atzinuši, ka dzēruši pēdējā mēneša laikā.
Visi šie riska faktori atstāj būtisku iespaidu uz jauniešu veselību. Kardiologi negatīvo efektu redz ne tikai ikdienas darbā, bet arī īpašā pētījumā par aptuveni 3700 Rīgas skolēnu veselību. 6% bērnu kardiogrammu bija novirzes. Tas ir vairāk nekā citās valstīs.
Šis rādītājs nav jāuztver kā ļoti traģisks, taču vienlaikus tas signalizē par problēmām bērnu veselībā.
«Mazkustīgums un aptaukošanās nav tikai Latvijas problēma. Tā ir aktuāla visā pasaulē, it īpaši ASV. Jau bērnības gados būtu jāiemācās pareizi ēst un daudz kustēties,» kardiologs atzina un uzsvēra, ka šajā ziņā lielu darbu var izdarīt masu mediji.
Iesaisties arī tu!
Lai pasargātu bērnus no pieaugušo bezatbildības, portāls TVNET aicina savus lasītājus nebūt vienaldzīgiem pret pieaugušo smēķēšanu bērnu klātbūtnē. Tāpēc aicinām filmēt un fotografēt pieaugušos, kuri rīkojas bezatbildīgi un pīpē bērnu klātbūtnē!
Sūti savus videomateriālus, fotogrāfijas un aprakstu uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet!
