Demisionējušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piekritis būt par sava pēcteča Vjačeslava Dombrovska (RP) ārštata padomnieku izglītības reformu jautājumos.
Ķīlis piekritis būt par izglītības ministra ārštata padomnieku (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš šodien tikās ar ministru un izrunājuši jautājumu par to, ko tāds padomnieka statuss nozīmē un kāda rakstura padomus varētu sniegt.
«Tā visa rezultātā es piekritu būt par padomnieku izglītības reformu jautājumos, pamatā koncentrējoties uz vispārējo izglītību un reformām tajā. Tas nozīmē visu, sākot no bērnudārziem līdz pat vidusskolu, ģimnāziju pēdējiem gadiem un arī jautājumos par izglītības stratēģiju,» sacīja Ķīlis, raksturojot savu ārštata padomnieka darbu.
Ķīlis teica, ka ciešāk sadarbosies ar ministrijas Izglītības departamentu, taču, kad viņam liksies būtiski izteikt savu piedāvājumu, redzējumu kādā citā jomā, tad to arī darīšot. Savukārt ministrs, ja būs kāda vajadzība pēc konkrēta padoma, tad atļausies Ķīlim zvanīt un vaicāt. Viņš akcentē, ka nav vienojušies par noteiktu tikšanās grafiku.
Ķīlis norāda, ka tas nenozīmē, ka neiesaistīšos reformu apspriešanā tādos jautājumos kā augstākā izglītība vai zinātne, bet abi ar ministru bijuši vienisprātis, ka «visdegošākā» joma ir vispārējā izglītība. Iezīmējot svarīgos jautājumus šajā jomā, bijušais izglītības ministrs minēja mācību saturu, standartu, pedagogu motivācijas programmu, skolotāju darba raksturu, noslodzes izmaiņas, mācību gadu, eksaminācijas sesijas, palīdzību saprast skolām, kā tām integrēt priekšmetus, mainīt metodes, mazās skolas, pirmskolas iestāžu pieejamību.
Jau ziņots, ka Ķīlis nebija devis skaidru atbildi, vai kļūs par ministra ārštata padomnieku, jo vēlējās pārrunāt, ko šāds amats nozīmēs un kādi būs pienākumi. Tāpat viņš atsācis darbu «Stockholm School of Economics in Riga» (SSE Riga), kur viņam varētu būt arī jauni pienākumi.
Informācija ministrijas mājaslapā liecina, ka Dombrovskim kopumā ir pieci ārštata padomnieki. LETA jau ziņoja, ka ministram ārštata padomnieks sporta jautājumos ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols.
Savukārt ārštata padomniece sabiedrības integrācijas jautājumos ir Liesma Ose, kura savulaik strādāja ministrijā kā Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā, bet janvāra beigās darbu ministrijā atstāja, jo saņēmusi labu darba piedāvājumu nevalstiskajā sektorā.
Tikmēr ministra ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos ir Valdis Verners, bet inovācijas jautājumos - Mats Rune Lennarts Kjaers.
Tāpat ziņots, ka Saeimas deputāte Inga Vanaga (RP) turpina pildīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus arī Dombrovska birojā.
Par ministra biroja vadītāju iecelta bijusī Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova, kura arī strādā ar sabiedrisko attiecību jautājumiem. Savukārt biroja sekretāre un ministra palīdze ir Ilvija Zvaigzne, bet padomniece juridiskajos jautājumos arī turpmāk būs Ilze Muižniece. Ķīļa biroja vadītāja Nellija Titova ir Dombrovska padomniece augstākās izglītības un zinātnes jomā.
Tāpat vēstīts, ka Ķīlis 30.aprīlī premjeram iesniedza demisijas rakstu, par savu atkāpšanās, iemeslu minot veselības problēmas. Viņa atveseļošanās process turpināsies vēl ilgāku laiku. Viņa vietā Saeima 2.maijā izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja Dombrovski.