Komisijas atzinums ceturtdien vēl nebija atslepenots, tāpēc nebija zināms Vilnīša pārkāpumu saturs. Taču bijušais KNAB vadītājs, Vienotības deputāts Aleksejs Loskutovs ziņojumā saskaitījis, ka Vilnītis pieļāvis divus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, piecus KNAB likuma pārkāpumus, trīs Operatīvās darbības likuma pārkāpumus, Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumu. Vēl viņš pārkāpis Ministru kabineta noteikumus, Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūcijas klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus. (Uz šādu likumu pārkāpumu fona pavisam ticama nu šķiet arī Vilnīša vēlme noklausīties politiķus, par ko tika ziņots martā.
Pārāk daudz, lai ticami skaidrotu ar kādu "politisku pasūtījumu" vai "iekšējām nesaskaņām" birojā. Turklāt Vilnītis varbūt izrādījās nemaz arī neesam neaizstājami vērtīgs. Divos gados kopš ielikšanas par priekšnieku tā arī nebija paralizējis KNAB darbību un nebija spējis novērst ne Latvenergo šefa Miķelsona un "neaizskaramā muitnieka" Vaškeviča aizturēšanu, ne arī nesenās vērienīgās kratīšanas visu triju oligarhu īpašumos.
Taču atlaist viņu ar tādu blīkšķi un atstāt pildīt viņa pienākumus korumpantu līdz aknām nīsto Jutu Strīķi, saprotams, nebija plānots. Lai arī kas bija plānots, Zatlers to izjauca. Bandinieku upurēja, lai nezaudētu lielo spēli — Saeimas vēlēšanas.
Uzreiz pēc komisijas atzinuma saņemšanas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Vienotības frakcija Saeimā rīkojās izlēmīgi un ātri, un rezultātā Vilnītis krita jau tajā pašā dienā. Premjerministrs tagad vēlētos precizēt KNAB likumā noteiktos biroja priekšnieka amata kandidātu atlases kritērijus. Savus priekšlikumus Saeimai viņš nosūtījis jau martā, tāpēc precizējumi, ja tiešām ir nepieciešami, daudz laika neprasītu. Konkursu uz vakanto amatu var izsludināt jau tuvākajā laikā.