Tautas skaitītāji: 5% reģistrēto mājokļu adrešu neeksistē

"Mums tika iesniegti 870 000 adrešu, kuras arī visas apsekojām. Apmēram pieci procenti no tautas skaitītājiem iesniegtajām adresēm bija nekvalitatīvas, jo tādas dabā nevarēja atrast vai adresē nebija dzīvojamo telpu," teica Skrūzkalne.

Lai arī iedzīvotāju aktivitāte, pieskaitot sevi internetā, bija liela, viņi nereti bija aizmirsuši pieskaitīt arī mājokli, un elektroniski tika saskaitīti tikai 13% mājokļu. Līdz ar to lielākā daļa mājokļu tautas skaitītājiem tomēr bija jāapmeklē klātienē. Šā iemesla dēļ kompānijai arī nebūs finanšu ietaupījuma.

"Neskatoties uz iedzīvotāju lielo aktivitāti, saskaitoties internetā, mūsu tautas skaitītājiem bija jāapmeklē arī tādas adreses, kurās iedzīvotāji bija saskaitījušies, bet aizmirsuši pieskaitīt mājokli. Ikviena mājokļa apmeklēšana saistās ne vien ar tiešajām atlīdzībām, bet arī ar transporta izmaksām, kas līdz ar to netika ietaupītas," paskaidroja kompānijas vadītāja.

Turklāt ticis palielināts arī atalgojums tautas skaitītājiem.

"Nevar būt runas par naudas atdošanu valsts budžetā," norādīja Skrūzkalne.

Jau vēstīts, ka runas par iespējami mazākām tautas skaitīšanas izmaksām sākās pēc tam, kad internetā bija saskaitījies rekordliels iedzīvotāju skaits – 650 tūkstoši.

Ar "GfK Custom Research Baltic" līgums par tautas skaitīšanas otrā posma veikšanu – iedzīvotāju apmeklēšanu mājās un mājokļu uzskaiti –, tika noslēgts par 2,781 miljonu latu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopoto informāciju līdz 30.maijam tautas skaitīšanas pirmajā un otrajā posmā – interneta anketās un tautas skaitītāju mājas vizītēs – kopumā ir apkopota informācija par 1,9 miljoniem iedzīvotāju.

Līdz 10.jūnijam iedzīvotājiem vēl ir iespējams aizpildīt tautas skaitīšanas anketu internetā.