Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9878839t1hd5e7.jpg)
Slovēnijā svētdien notiek referendums par pensiju sistēmas reformu, kas cita starpā paredz arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem.
Izmaiņas pensiju sistēmā ir viena no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības (ES) prasībām, lai Slovēnija varētu pielāgot savu tautsaimniecību pašreizējai demogrāfiskajai situācijai.
Taču pret rosināto reformu iebilst gan arodbiedrības, gan liela daļa sabiedrības, un, kā liecina aptaujas, visticamāk, vēlētāji svētdienas referendumā virzītos priekšlikumus noraidīs.
Reforma nepieciešama valsts izdzīvošanai
"Ja mēs neatbalstīsim reformu, mūsu valsts finanses varētu sabrukt un par mūsu likteņa pavēlniekiem kļūs tās valstis, kas mums nodrošinās ekonomikas glābšanas programmu," brīdinājis premjerministrs Boruts Pahors.
Tiesības piedalīties referendumā ir ap 1,7 miljoniem slovēņu, un, kā liecina laikraksta "Delo" veiktā aptauja, 50,4% vēlētāju grasās noraidīt piedāvātās izmaiņas.
Iespējamā pensiju sistēmas reformas noraidīšana jau pamatīgi satraukusi ne tikai valdību, kuras atbalsta reitings noslīdējis līdz visu laiku zemākajam rādītājam, bet arī Slovēnijas partnerus Eiropā.
Eiropas partneri draud ar nopietnām sekām
Luksemburgas premjerministrs un eirozonas finanšu ministru padomes priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šonedēļ brīdināja, ka "kavēšanās ar pensiju sistēmas reformas ieviešanu varētu atstāt nopietnas sekas uz pēdējos 20 gados Slovēnijā paveikto".
Savukārt ES prezidents Hermans van Rompejs uzsvēra, ka Slovēnijai "ir jāmaina pensiju sistēma", jo tās sabiedrība aizvien noveco un rada lielāku nastu budžetam.
"Slovēnijai agrāk vai vēlāk nāksies ieviest pensiju reformu,"
šonedēļ sacīja augstā amatpersona, kas bija ieradusies vizītē Slovēnijā. "Situācija Slovēnijā ir daudz labāka nekā citās ES valstīs attiecībā uz valsts parādu un tautsaimniecības atlabšanu."
Arī Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Marko Kranjecs mudinājis vēlētājus rūpīgi apsvērt savu izvēli, jo negatīvs balsojums varētu apdraudēt valsts kredītreitingus, mazināt konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.
Nespējot vienoties par pensiju sistēmas reformu, Slovēnijas pensionāru partija DESUS aprīlī pameta valdošo koalīciju.
Jautājums izlemšanai referendumā tika nodots pēc valsts lielākās arodbiedrības lūguma.
Līdzās jautājumam par pensiju sistēmas reformu, vēlētājiem savs vārds būs jāsaka arī par nelegālo nodarbinātību un padomju laika arhīvu publiskošanu. Visticamāk, arī šajos jautājumos valdības rosinātās izmaiņas tiks noraidītas, prognozē ziņu aģentūra "Reuters".