Par ko Helsinkos runāja Tramps un Putins?

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins samita laikā Helsinkos

FOTO: Reuters/ScanPix

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien Helsinkos vienojās strādāt pie kodolieroču ierobežošanas pasaulē un kopīgas cīņas ar terorismu. Abu valstu līderi pārrunāja aktuālos notikumus Ukrainā un Tuvajos Austrumos, vienojoties par aktīvākas iesaistes nepieciešamību. Pretēji vairāku ekspertu iepriekš paustajām bažām Tramps nepaziņoja par ASV nostājas maiņu Krievijas īstenotās Krimas okupācijas jautājumā.

Kodolieroči un masu iznīcināšanas ieroči

Tikšanās laikā Krievijas un ASV prezidenti vienojās par nepieciešamību turpināt strādāt pie kodolieroču ierobežošanas pasaulē (Tramps vairākas reizes uzsvēra, ka Krievijai un ASV kopā pieder 90% no pasaules kodolarsenāla un abām valstīm nepieciešams cieši strādāt šajā virzienā). Tāpat līderi uzskatīja par nepieciešamu panākt ASV un Krievijas starpā iepriekš noslēgto masu iznīcināšanas ieroču līgumu darbības atjaunošanu. Tramps īpaši uzsvēra, ka kodolieroču arsenālu nekontrolēta izmantošana var radīt milzīgu haosu, kuram var būt neparedzamas sekas, kā arī to, ka būtu jāpanāk liegums tos izvietot kosmosā.

Putins tikmēr informēja, ka Krievijas puse ir nosūtījusi ASV notu ar atsevišķiem piedāvājumiem minēto līgumu uzlabošanai un kopējā dialoga spēcināšanai. Plašāka informācija par notas saturu pagaidām netiek sniegta.

Cīņa pret terorismu

Līderu tikšanās laikā tika izteikta vēlme atjaunot darba grupu cīņai pret terorismu, kuras aktivitātes ir iesaldētas kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā. Tramps un Putins apņēmās veicināt sadarbību starp abu valstu izlūkaģentūrām, uzsverot, ka tādā veidā iespējams novērst nāvējošus uzbrukumus civiliedzīvotājiem lielākajās ASV un Krievijas pilsētās. Putins atgādināja par pērn teroristu plānoto uzbrukumu Sanktpēterburgai, kuru izdevās apturēt ASV CIP izteiktā brīdinājuma dēļ.

Situācija Sīrijā un Irānas «kodolvienošanās»

Puses apmainījās ar viedokļiem par situāciju Sīrijā, kā arī par ASV un Krievijas iesaisti minētajā konfliktā. Gan Tramps, gan Putins pauda uzskatu, ka ASV un Krievijai būtu jāuzņemas vadošā loma Sīrijas konflikta risināšanā un cilvēktiesību krīzes novēršanā. Krievija un ASV turpinās uzturēt aktīvus komunikācijas kanālus starp abu valstu militārajiem spēkiem, lai novērstu iespējamās sadursmes un konflikta eskalāciju, pauda prezidenti.

Puses vienojās par Izraēlas robežu ievērošanu un nodrošināšanu, ka Sīrijas diktatora Bašara al Asada spēki netuvojas Golānas augstienei, kuras tuvumā Damaska veic militāru operāciju. Abi līderi pārrunāja arī Irānas reģionālo politiku Tuvajos Austrumos un situāciju ar t.s. kodolvienošanos, no kuras ASV šovasar izstājās. Kremļa saimnieks pieturējās pie pozīcijas, kuru pauž arī Eiropas Savienība - vienošanos ir nepieciešamas saglabāt, lai izvairītos no tā, ka Irāna atsāk kodolbruņošanos.

Ukraina

Krievija pauda atzinību par Minskas vienošanās ievērošanu Ukrainā un Kijevā esošās valdības gatavību veikt nepieciešamās reformas. Putins gan uzsvēra, ka ASV varētu darīt vairāk, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainas valdību un veicinātu nepieciešamo reformu ātrāku ieviešanu. Prezidentu starpā pastāvējusi viedokļu atšķirība par Krievijas okupētās Krimas statusu - Putins atkārtoti uzsvēris, ka šī teritorija ir neapstrīdama viņa vadītās valsts sastāvdaļa. Pretēji dažādu ekspertu iepriekš paustajām bažām Tramps sarunās ar Putinu turpinājis uzturēt līdzšinējo ASV pozīciju, ka Ukrainai teritorijas Kremlis ir atņēmis varmācīgā ceļā.

Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās un Hilarija Klintone

Runājot par iespējamu Kremļa iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, Putins atzina, ka viņš ir vēlējies, lai Tramps nāk pie varas, taču uzsvēra, ka Krievija nekad nav ietekmējusi citu valstu vēlēšanas un negrasās to darīt arī turpmāk. Savukārt Tramps preses konferences laikā minēja, ka ASV vēl arvien norisinās izmeklēšana saistībā ar viņa agrākās sāncenses demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones nopludināto epastu sarakstes lietu. Putins esot piedāvājis Trampam veidot kopēju izmeklēšanu, lai panāktu tās ātrāku atrisinājumu.

Pirms samita sākuma sliktajās attiecības Maskavas un Vašingtonas starpā Tramps vainoja ASV izmeklēšanu, kas izvērsta saistībā ar apsūdzībām, ka Krievija iejaukusies ASV vēlēšanās. Abu līderu tikšanās sākumā, klātesot žurnālistiem, Putins teica, ka «pienācis laiks pamatīgi parunāt gan par divpusējām attiecībām, gan par dažādiem «sāpīgajiem punktiem» pasaulē, un to ir pietiekami daudz, lai mēs tam pievērstu uzmanību».

Ekonomiskā sadarbība

Puses pārrunāja arī ekonomisko saišu veicināšanas iespējas. Tika panākta vienošanās izveidot īpašu darba grupu, kura noteiktu abu valstu uzņēmēju intereses un nāktu klajā ar kopīgiem priekšlikumiem valdībām. Komentējot savus izteikumus par Vācijas sadarbību ar Krieviju enerģētikā, Tramps šoreiz bija pielaidīgāks, norādot, ka Berlīnei pašai jāpieņem lēmumi «Nord Stream 2» attīstībā, piemetinot, ka ASV kompānijas šajā jomā aktīvi konkurēs ar krieviem.

Jau ziņots, ka 16. jūlijā Helsinkos norisinājās tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tajā tika apspriesti plaša mēroga starptautiskās dienaskārtības jautājumi - situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kodolieroču un masu iznīcināšanas ieroču izplatība pasaulē, kā arī Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās.

Uz augšu