Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien uzklausīja zvērināta revidenta ziņojumu par parlamenta 2012.gada revīziju, kurā norādīts, ka ir grūti izsekot un gūt pārliecību par darba laika uzskaiti Saeimas darbiniekiem, - pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja komisijas vadītāja Elīna Siliņa.
Norāda uz nepilnībām Saeimas darbinieku darba laika uzskaitē (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Siliņa norādīja, ka Saeimā ir ļoti liels atbalsta funkciju veicošo darbinieku skaits un auditori apstiprināja to, ka ir grūti izsekot un gūt pārliecību par darba laika uzskaiti šiem darbiniekiem. Siliņa uzskata, ka šis jautājums ir atsevišķas diskusijas vērsts, līdz ar to Publisko izdevumu un revīzijas komisijai vajadzētu aicināt Saeimas Prezidiju veikt visu parlamentā nodarbināto cilvēku noslodzes auditu un funkciju izvērtējumu, proti, būtu jāvērtē, ko šie darbinieki dara, darba apjomu - vai tas ir pietiekams vai arī konstatētas pārslodzes.
Siliņa norādīja, ka daļa no parlamenta budžeta līdzekļiem tiek tērēta tieši darbinieku piemaksām par kvalitatīvu darbu vai papildu darbu, kas liek domāt, ka funkciju sadalījums varētu nebūt optimāls.
Savukārt attiecībā uz Saeimas autobāzi pastāv diezgan liels risks, ka pašizmaksu metodika maksas pakalpojumu sniegšanai varētu nebūt korekta, līdz ar to ir bažas, ka maksas pakalpojumi no autobāzes puses varētu būt segti arī no valsts dotācijām, skaidroja Siliņa. Šos datus vēlreiz aicinās pārbaudīt Saeimas autobāzi. Komisijas vadītāja norādīja, ka gadījumā, ja bažas apstiprināsies, būs ātri jārīkojas, turklāt arī finanšu revidenti šajā sakarā ir minējuši, ka viņi nevarēja gūt pārliecību, ka tā tas nav.
Deputāte pauda uzskatu, ka Saeimas autobāzes automašīnas būtu jāaprīko ar GPS ierīcēm, jo tas atvieglotu kilometru uzskaiti, kā arī veicinātu katra autobāzes transporta pakalpojuma lietotāju atbildību. Patlaban gan katrs deputāts īsti nesaņem informāciju par to, cik daudz kilometrus viņš iepriekšējā gadā nobraucis ar autobāzes automašīnām, piebilda politiķe.
Komisijas sēdē deputāte Daina Kazāka norādīja, ka parlamentā būtu jāveic ne tikai finanšu audits, bet arī efektivitātes un lietderības audits. Savukārt Siliņa sacīja, ka Saeimā paredzēts veikt auditu informācijas tehnoloģiju jomā, kurā tiks vērtēti izlietotu līdzekļu efektivitāte un citi jautājumi.
Kopumā no 2012.gada kopējiem Saeimas izdevumiem 10,62 miljonu latu apmērā 68% jeb aptuveni 7,2 miljoni latu bija izdevumi atlīdzībai. Saeimas deputātiem atlīdzībā pērn izmaksāti 2,5 miljoni latu, parlamentā pārstāvētajām frakcijām un deputātu palīgiem izmaksātā atlīdzība iepriekšējā gadā bija 1,1 miljons latu, darbiniekiem, kas veic atbalsta (administratīvās) funkcijas - 1,97 miljoni latu, bet komisiju, Juridiskā biroja, Starpparlamentu attiecību biroja, Sabiedrisko attiecību biroja un Prezidija sekretariāta darbiniekiem - 1,56 miljoni latu.
Saeimas autobāzes 2012.gada kopējie izdevumi bija 1,73 miljoni latu, bet ieņēmumi bija 1,72 miljonu latu apmērā, tostarp valsts budžeta dotācija 1,43 miljonu latu apmērā un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - 285 924 lati.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien iepazinās ar zvērināta revidenta ziņojumu par parlamenta 2012.gada pārskata revīzijā konstatēto. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir atbildīga par Saeimas gada pārskata pārbaudi. Lai nodrošinātu neitrālu un profesionālu parlamenta gada pārskata revīzijas atzinumu, komisija konkursa kārtībā izvēlējās zvērinātu revidentu finanšu revīzijas veikšanai - SIA «Grant Thornton Rimess».