Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10120254t1ha1e9.jpg)
Francija turpinās izlikt čigānus no nelikumīgi ierīkotajām nometnēm, kas ir antisanitāras un cilvēkiem bīstamas, ceturtdien paziņojis Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valss.
Tikmēr Francijā dzīvojušie čigāni pavēstījuši, ka šobrīd tiek izvērtēta iespēja vērsties tiesā pret Valsu, apsūdzot ministru musināšanā uz rasu naidu.
Antisanitāro čigānu apmetņu nojaukšana sākās 2010.gadā Nikolā Sarkozī prezidentūras laikā.
Pēc Fransuā Olanda sēšanās prezidenta krēslā čigānu tiesību aizstāvji bija cerējuši uz politikas maiņu, bet Valss paudis apņēmību ieturēt stingru līniju šajā jautājumā.
Ceturtdien intervijā laikrakstam «Le Parisien» ministrs uzsvēra, ka šādu nometņu saglabāšana nav pieņemama.
«Mēs nevaram akceptēt šo neciešamo situāciju. Šo nometņu slēgšana ir būtiskāka nekā jebkad agrāk un turpināsies,» paziņoja Valss, piebilstot, ka valdība rīkojas saskaņā ar likumu un gādā par iedzīvotāju drošību.
«Es vēlos cīnīties ar narkotiku kontrabandu un noziedzību, kas nāk roku rokā ar šīm nometnēm un izraisa cilvēku ciešanas,» viņš piebilda.
«Le Parisien» vēsta, ka tiesas jau devušas atļauju čigānu izlikšanai no 20 šādām nometnēm.
Ildefransas reģionā ap Parīzi ir aptuveni 400 nelegālas čigānu nometnes, tostarp Sēnas-Sendenī rajonā vien šādās nometnēs mitinās ap 8000 čigānu.
2012.gadā Francija izlika no nelegālajām nometnēm gandrīz 12 000 čigānu, no kuriem divas trešdaļas tika izliktas gada otrajā pusē, kad pie varas bija nākuši sociālisti, liecina šogad publiskots pētījums.
«Tas ir ļoti satraucoši un sarūgtinoši, ņemot vērā, ka Fransuā Olands pirms vēlēšanām solīja grozīt veidu, kādā Francija tiek galā ar čigāniem,» intervijā «The Local» norādīja Eiropas Čigānu tiesību centra pārstāve, piebilstot, ka valdībai vajadzētu atbalstīt likumīgi ieceļojošo čigānu integrēšanos Francijā.
Valss intervijā «Le Parisien» solīja rīkoties humāni un gādāt, lai čigānu bērni nonāktu skolās, un, kur iespējams, pavērt čigāniem iespēju uz darbu un mājokli.
Turpretī čigānu aktīvistu organizācijas Valsa teikto nodēvējušas par «koncentrētiem meliem», kuru mērķis ir aptraipīt visu kopienu.
«Šī intervija ir ļoti slikts signāls,» teikts čigānu organizācijas «Roma Voice» izplatītajā paziņojumā. «Tā liecina, ka tiek pastiprināta politika, kas ir spēkā kopš 2003.gada.»
Čigānu aktīvisti ne tikai apsver iespēju vērsties tiesā pret Valsu, bet arī plāno ziņot par viņa izteikumiem Eiropas Savienībai (ES), kuras amatpersonas ne reizi vien apšaubījušas Francijas piekoptās politikas likumību attiecībā uz čigānu nelikumīgi izveidoto apmetņu nojaukšanu un pašu čigānu repatriēšanu uz Bulgāriju un Rumāniju.
Parīzes izvēlētā pieeja, kura izpelnījusies arī ANO un citu organizāciju kritiku, gan nav palīdzējusi būtiski samazināt pagaidu apmetnēs dzīvojošo čigānu skaitu, kas saskaņā ar Valsa teikto, joprojām mērāms ap 20 000.
Tiem čigāniem, kuri ir gatavi atgriezties savā izcelsmes valstī, Francija izmaksā kompensāciju un apmaksā lidmašīnas biļeti. Taču nekas neliedz šiem čigāniem atkārtoti atgriezties Francijā.
Aizvien skaļāk izskanot ES un pat paša pārstāvētās valdības kolēģu kritikai, Valss pērn atzina, ka čigānus nevajadzētu izlikt no dzīvesvietas, ja viņiem netiek piedāvāta cita apmešanās vieta.
Tomēr, kā liecina Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības biedrības (AEDH) pagājušajā mēnesī publiskotais ziņojums, cita apmešanās vieta pagājušā gada otrajā pusē tika čigāniem piedāvāta tikai 15 no 63 gadījumiem.
Pēc biedrības datiem, 2012.gadā no apmetnēm Francijā izlikti teju 12 000 čigānu, no tiem 80% izlikti ar varu. Divas trešdaļas izlikšanu veiktas gada otrajā pusē, kad pie varas bija nākuši sociālisti.
Francijas varasiestādes čigānu izlikšanu pamato ar drošības un sabiedriskās veselības apsvērumiem.