Latvijas aptiekās, iespējams, pastāv rekomendējamo zāļu saraksti un zāļu ražotāju atlaides līdz pircējiem nenonāk, svētdien vēsta LTV raidījums "De facto". Raidījums min, ka, iespējams, dažās aptieku ķēdēs eksistē tā saucamie rekomendējamo bezrecepšu medikamentu saraksti, kurus farmaceiti iesaka pircējiem, bet kuri ne vienmēr ir lētāki savā medikamentu grupā.
Aptiekās pastāvot rekomendējamo zāļu saraksti (54)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Norādes uz šādu sarakstu eksistenci savā eksperimentā ieguva arī "De facto", veicot kontrolpirkumus deviņās dažādās aptiekās un visur vaicājot vienu un to pašu – kādu pretsāpju preparātu, kas satur ibprofēnu, divus pulverīšus pret saaukstēšanos bez miega efekta un deguna pilienus.
"De facto" eksperiments liecina, ka
vienas aptieku ķēdes ietvaros, visticamāk, pastāv rekomendējamās zāles, kuras nosaka lieltirgotavas pēc vienošanās ar ražotājiem.
To, ka šādi saraksti jeb lieltirgotāju veidotas rekomendējošas vēstules aptiekām eksistē, atzīst arī Veselības ministrijā (VM), lai gan pašus dokumentus iegūt nav izdevies. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/Zaļo un zemnieku savienība) atzīst, ka aizdomas par šādu sarakstu eksistenci ir bijušas. Arī ilglaicīgais VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis skaidro, ka šādas runas ir dzirdētas, bet pašus dokumentus ministrijai nav izdevies iegūt.
Saskaņā ar raidījuma ziņoto, lai zāļu ražotāja medikaments būtu šajā rekomendējamo bezrecepšu zāļu sarakstā, lieltirgotava no ražotāja prasa lielas atlaides. Tiesa, farmaceiti ne vienmēr šo priekšrakstus ievēro. Un tas savukārt nozīmē, ka lieltirgotavu solījumi ražotājiem par viņu produktu virzīšanu apmaiņā pret lielākām atlaidēm, dažreiz paliek bez seguma.
Lieltirgotāji visu noliedz
Paši lieltirgotāji gan šādu rekomendējošo vēstuļu jeb sarakstu eksistenci noliedz. Holdinga "Repharm" investoru padomes pārstāve Iveta Lāce apgalvo, ka viņas rīcībā nav informācija par šādu sarakstu eksistenci. Savukārt medikamentu ražotāji gan ir pavisam citās domās - par farmaceitu neatkarību, iesakot zāles pacientiem, šaubās gandrīz visi jomas pārstāvji. Gan Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča, gan Bundulis apšauba farmaceitu pašreizējo neatkarību lēmumu pieņemšanā par to, kādas zāles pacientam ieteikt.
Savukārt farmācijas kompānijas "GlaxoSmithKline" valdes priekšsēdētājs Dins Šmits raidījumā norādīja, ka nekas neregulē to, lai aptiekas izsniegtu to, kas izdevīgs pacientam. "Tas, ko aptiekas dara, izsniedz to, kas pašām izdevīgāk – tur parādās ietekme," viņš sacīja.
"De facto" norāda, ka tā ir lieltirgotavu ietekme, jo medikamentu lieltirgotavu bizness pašlaik Latvijā ir ļoti koncentrēts – 85% tirgus pieder trim lielajām tirgotavām, kam katrai ir arī sava aptieku ķēde – lieltirgotājs somu "Tamro" ar "Ģimenes aptiekām", igauņu "Magnum Medical", kam pieder "A-Aptiekas" un "Repharm" holdings, kam pieder lielākais zāļu lieltirgotājs "Recipe Plus" ar 40% lielu tirgus daļu un apmēram 200 "Mēness aptiekas" – jeb aptuveni viena ceturtā daļa visām Latvijas aptiekām.
"Repharm" tīrā peļņa 2009.gadā bijusi 7,8 miljoni latu, kas, pēc citu tirgus dalībnieku teiktā, sasniegti ar ļoti lielu atlaižu prasīšanu no ražotājiem. Holdinga pārstāvji gan cenšas to neuzsvērt. Lāce skaidroja, ka vidējais aptieku piecenojums ir 23%, vidējais lieltirgotāju piecenojums - 7%.
Oficiāli gan nekompensējamām un lētākajām zālēm lieltirgotavas var likt 15% piecenojumu, ko rēķina no ražotāja reģistrētās cenas. Savukārt no šīs ražotāju reģistrētās cenas lieltirgotāji prasa ievērojamas atlaides. To īsti nenoliedz arī lielākais zāļu vairumtirgotājs "Repice Plus". Lāce skaidro, ka zāļu lieltirgotava no ražotāja saņem divu veidu atlaides – apjoma atlaides un otra – par priekšapmaksu. Cik liels ir šis apjoms, netiek atklāts.
Šmits minēja, ka, strādājot ar bezrecepšu medikamentiem, lieltirgotavu prasītais atlaižu līmenis ir līdz 20-30%. Neoficiāli atsevišķi ražotāji gan stāsta, ka kādam esot paprasīta pat 80% liela atlaide un tieši viens lieltirgotājs šādu milzīgu atlaižu prasīšanu piekopjot visvairāk.
Pēc ZVA sniegtās informācijas, ir zināms gadījums, ka ražotājs tieši lieltirgotavas pieprasīto atlaižu dēļ lūdzis atļauju celt savu zāļu cenu. "Mums ir viens norādījums, viena kompānija ir teikusi, ka viņu izmaksas ir saistītas ar to, ka sadarbības līgumi ar Latvijas aptieku tīkliem ir kļuvuši dārgi," sacīja Adoviča.
"De facto" piebilst, ka, veidojot šo sižetu, sazinājās ar gandrīz desmit zāļu ražotāju pārstāvjiem, vaicājot viedokli par sadarbību ar zāļu lieltirgotavām un viņu pieprasītajām atlaidēm, taču visi atteicās runāt kameras priekšā, jo pašlaik atrodoties līgumu slēgšanas procesā ar lieltirgotavām. Pie tam, pēc vienas iepriekšējās, lai arī anonīmās ražotāju viedokļu paušanas par kādas lieltirgotavas pieprasītajām neadekvāti lielajām atlaidēm, ražotājam esot piedraudēts ar viņa zāļu turpmāku netirgošanu.
Bārzdiņš atzina, ka valstī ir diezgan samilzusi situācija ar lieltirgotāju un ražotāju attiecībām – tā nav vienā gadā radusies un viņam neesot ātra risinājuma.
Jau vēstīts, ka aptieku pārstāvji un Konkurences padome medikamentu cenu samazināšanai Latvijā aicina noteikt, ka ārsti receptēs nenorāda konkrētu medikamentu nosaukumu, bet gan zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu.
Skatīt pievienoto video.