Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/10197336t1he7ff.jpg)
Savas dzīves divdesmit trīs gadu laikā esmu konsekventi izvairījusies no lakricas – melnas un ļumīgas konfektes, kuras garša asociējas vairāk ar vecu un novalkātu kroseņu zolēm nevis kaut ko ēdamu, kur nu vēl garšīgu. Bet pēdējo piecu mēnešu laikā kaut kas ir manāmi mainījies organismā un esmu sākusi to ēst - sākumā tas bija patīkams pārsteigums pašai par sevi, kas pamazām pārvērtās par apsēstību ar melnajām konfektēm. Ēdu lakricu no rīta, pusdienās, pēc pusdienām, vakaros, īsāk sakot – katru reizi, kad gribējās kādu našķi.
Ēdu, ēdu tās, ik pa laikam jutos tā dīvaini, bet norakstīju to uz ziemas nogurdinošajiem mēnešiem, neregulārām ēdienreizēm un visu citu. „Tā dīvaini” nozīmē – vājums, enerģijas pilnīgs un galīgs izsīkums, vēlme aizmigt jebkur un jebkad, sāpoši muskuļi, slinkums. Pa vidu ir labie un jautrie dzīves brīži, tāpēc īpašu uzmanību tam nepievērsu. Līdz pagājušajai nedēļai.
Vājums sāka izpausties tā, ka atslēdzos darbā, sēžot pie galda un turoties pie datora peles.
Atslēdzos uz pāris minūtēm, paldies dievam, manas minimālās pļuškinisma izpausmes uz mana galda paglāba mani no kolēģu acīm, bet nu – tik un tā nepatīkami. Uzjautrinoši, bet nepatīkami.
Aizdomājos par to pāris reizes, bet nekādā gadījumā nesaslēdzu to ar lakricu un tās iespējamām blakusparādībām. Jo – vai tad tai dievišķīgi gardajai melnajai masai var būt kaut kādas sliktas blakusparādības? Tā tak ir lakrica! Lakrica! Perfektāka garduma nav un nebūs.
Aizraušanās ar lakricu auga ar katru dienu – 300 g iepakojumu apēdu apmēram divās līdz trijās dienās. Ēdu īstu lakricu, kas ir cieta un ar ļoti izteiktu garšu, nevis to, kas ir lakricas sīrupa, miltu, ūdens un visādu cietvielu maisījums. Dažreiz pa dienu gadījās paēst pa virsu vēl arī tādu, kreiso lakricu. Īsāk sakot, normāli pārlakricoju savu organismu.
Viss bija rozā un pūkains, līdz brīdim (vakar vakarā), kad ar draudzeni spriedām, no kā ir taisīta lakrica. Iegūglējot pārliecinājāmies, ka ne viņai, ne man nav taisnība un lakrica taisīta no daudzgadīga pupiņveidīga auga, kas pārsvarā atrodams Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļķīnā. Tam ir brūna, sačokurota sakne, kas vidēji izaug pusotra metra augstumā virs zemes, ar četrām līdz septiņām tumši zilām lapām uz vienu krūmu un lillā vai dzelteniem ziediem, kas parādās laikā no jūnija līdz augustam. Lietojamā auga daļa ir tā stumbrs - tas tiek samalts, pārstrādāts un tādējādi rodas lakrica. Voila! Izklausās ļoti normāli, standarta auga lietojums.
Bet, lasot tālāk par tā toksisko ietekmi, tapa skaidrs... nebūs labi.
Tātad, pa vidu visādiem Austrumu medicīnas lietojumiem un Senās Ķīnas ārstēšanās metodēm zarnu attīrīšanā un to sieniņu stiprināšanā lakrica patiesībā rada daudz vairāk ļaunuma nekā labuma. Ja to lieto vairāk nekā 100 g dienā, var rasties muskuļu vājums, paaugstinās asinsspiediens, rodas hronisks nogurums un hiperstress.
WTF? Vājums muskuļos un nogurums – man tas viss no lakricas? Tad kāda velna pēc uz lakricas iepakojumiem nav nekādu brīdinājumu? Kāpēc uz tiem nav zīmējumu, kā uz cigarešu paciņām? Dažos avotos minēts, ka grūtnieces nedrīkst ēst lakricu, lai bērnam nerastos prāta un uzvedības traucējumi. Wikipēdija min gadījumu, kad 56 gadus vecu sievieti aizveda uz slimnīcu pēc lakricas pārdozēšanas – viņai gandrīz atrofējās muskuļi un ārstiem bija nepieciešamas četras dienas, lai normalizētu viņas stāvokli. Tas tikai man liekas pārsteidzoši un pietiekami svarīgi, lai informētu lakricas cienītājus?
Šorīt pamodos ar sāpēm muskuļos un milzīgu nogurumu. Protams, sajūtas liekas pavisam stipras, jo vakar uzzināju par lakricas blakusefektiem (jā, es pirms tam apēdu labu tās devu) un automātiski tagad vainošu lakricu visās savās problēmās,
tomēr – tas nav normāli, ka sabiedrība nav informēta par šādiem blakusefektiem!
Uzskatu, ka ir nepieciešams izvietot brīdinājuma informāciju uz lakricas konfekšu un lakricu saturošu izstrādājumu iepakojumiem par tās blakusefektiem un negatīvo ietekmi uz organismu, jo, ticiet man, tie nav patīkami.
Paralēli atradu vienu mājaslapu, kurā lakrica minēts kā našķis, kas palīdz notievēt, – ņemot vērā mūsdienu kultūras lielo ietekmi uz jauniem cilvēkiem un viņu uztura paradumiem, uzskatu to par ārkārtīgi svarīgu niansi – brīdināt par lakricas ne tik „saldajām” īpašībām!
Padalies arī tu savās pārdomās un pieredzē - sūti uz woman@tvnet.lv!