Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

EP komisārs Muižnieks Sociālās hartas ratificēšanu vērtē kā soli pret nabadzību

Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks kā labu soli uz priekšu cīņā pret nabadzību un sociālo izstumtību novērtējis Saeimas lēmumu ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu.

«Latvija ratificē pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. Labs solis uz priekšu cīņā pret nabadzību un sociālo izstumtību valstī,» liecina komisāra ieraksts «twitter» kontā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pēc vairākkārtējas jautājuma izslēgšanas no darba kārtības vienbalsīgi atbalstīja Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratificēšanu, lai gan nepilnā apjomā.

Latvija pilnībā ratificējusi 25 hartas pantus, pieci ratificēti daļēji un vēl viens nav ratificēts vispār, atturoties jautājumos par minimālās algas apjomu, vecu cilvēku tiesībām uz sociālo aizsardzību un bezpajumtnieku skaita samazināšanu.

Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Eiropas Sociālajā

hartā vairums punktu ir saistīti ar būtisku fiskālo ietekmi uz valsts budžetu,
3

piemēram, iedzīvotāju atalgojuma līmenis un minimālā alga. Šodien ratificējot šo hartu, mūsu valsts tomēr vairākiem punktiem nepievienojās, jo tam valdībai trūkst naudas. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš skaidroja, ka, ratificējot visus hartas punktus, Latvija pieņemtu gatavību galvot par tiesībām vairāk nekā 30 valstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Līdz ar to jebkurai personai radīsies tiesisks pamats prasīt no valsts, nodrošināt hartā noteikto sociālo garantiju līmeni.

Ojārs Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, Vienotība: «Ratificējot šo hartu, mēs pieņemam gatavību galvot par tiesībām citu valstu pilsoņiem, kas ir Latvijā, un tā ir milzīga atbildība, un Latvija finansiāli to vēl nav gatava izdarīt.»

Ja tiktu atbalstīti visi hartas punkti, Latvijai nāktos palielināt arī minimālo algu, kas patlaban nav iespējams, jo valsts fiskālā situācija tam neesot gatava. Deputātu vairākums uzskata, ka visus hartas punktus ratificēt nevar.

Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts, Vienotība: «Priekšlikums neratificēt pārskatīto hartu pilnībā pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka, izvērtējot pašreizējo situāciju, tā vēlas atbildīgi izturēties pret starptautiskajām saistībām, kas tai ir jāuzņemas.»

Lai īstenotu normu, kas nosaka, ka visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, Latvijā būtu jāpalielina minimālā alga par 100 latiem. Tieši minimālās algas jautājums raisīja asas deputātu diskusijas

Sergejs Mirskis, Saeimas deputāts, SC: «Tātad, godātie kolēģi, pārvarot krīzi, celt algas valsts uzņēmumu padomēs, vismaz divkāršojot tās, fiskālā situācija atļauj. Bet pacelt minimālo algu, kurai pēc visiem Eiropas standartiem jāsastāda 66 procenti no vidējās algas, kategoriski nevar. Un rodas jautājums: vai nu mēs blefojam Eiropā un maldinām savu tautu par krīzes pārvarēšanu, vai nu valdība negrib uzņemties kaut mazāko atbildību par esošo situāciju?»

Arī Arodbiedrību vadītājs nosoda Saeimas vairākuma rīcību un ir pārliecināts, ka, pieņemot tikai atsevišķus hartas punktus, Latvija parāda, ka nav gatava risināt sociāli neaizsargāto iedzīvotāju problēmas.

Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs: «Šī stīvēšanās par to, ko nepieņemsim, ko neratificēsim un ko mēs nevaram atļauties, tas viss ir muļķīgi, jo valstij, ja arī ir kādas finansiālas problēmas, ir jādemonstrē šī labā griba un apņemšanās šīs problēmas risināt. Valsts faktiski atzīst to, ka pie mums strādāt var, bet uz taisnīgu atalgojumu nav ko cerēt.»

Saeima nolēma neatbalstīt arī hartas punktu, ka katram vecam cilvēkam ir tiesības uz sociālo aizsardzību. Tomēr deputāti pieļauj iespēju, ka pēc diviem gadiem harta var tikt atkal atvērta un, ja būs uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, hartas punkti var tikt pārskatīti. Eiropas sociālo hartu ir ratificējušas 32 valstis, bet tikai Francija un Portugāle to ir izdarījušas pilnībā.

Uz augšu
Back