Gadu pēc referenduma redzami pasākumi sabiedrības integrācijai nav veikti

18.februāra tautas nobalsošanai veltīts plakāts Ogrē. 2012.gads.

FOTO: LETA

Nākammēnes būs pagājis gads kopš valodas referenduma, kurā krievu radikālis Vladimirs Lindermans kopā ar Saskaņas līderi Rīgas mēru Nilu Ušakovu piespieda sabiedrību iet pie balsošanas urnām par otras valsts valodas piešķiršanu krievu valodai.

Par tēmu latviešu un krievu attiecības Saskaņas centra sakultās referenduma emociju putas jau sen ir noplakušas.

SOLVITA ĀBOLTIŅA, Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība): «Nu, man diemžēl būtu jāatzīst, ka tādus lielus ļoti redzamus pasākumus mēs nevaram nosaukt.»

VALDIS ZATLERS, Reformu partijas priekšsēdētājs: «Domāju, ka nekas nav mainījies.»

INA DRUVIETE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (Vienotība): «Lielās līnijās situācija nav mainījusies.»

RAIVIS DZINTARS, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs: «Ideoloģijas atšķirības, izpratne par valodas lomu – tas viss ir saglabājies, un es nedomāju, ka to ir iespējams gada laikā jebkādi atrisināt.»

Kulturologs Deniss Hanovs atzīst, ka valsts mērogā pamanāmu iniciatīvu nav bijis un politiķi, redzot, ka vētra pāri, priecīgi atslābuši

DENISS HANOVS, kulturologs: «Paldies Dievam, izdzīvojām! Un diemžēl tā situācija nozīmē, ka vai nu mēs esam lemti kādam jaunam referendumam, vai kaut kādam starpetniskam satricinājumam.»

Viņaprāt, gada laikā starp varas politiķiem vienīgais, kurš ar savu piemēru spējis rādīt vismaz cenšanos sabiedrību saliedēt, bijis Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš publiski aicinājis pie viena galda apsēsties abās frontes pusēs karojušos 2. Pasaules kara veterānus un debatējis ar latviešu un krievu jauniešiem par nacionālās neiecietības tēmu. Bet partiju lauciņā dialogu neredz, gluži pretēji - klāt nākusi vēl viena šķeļoša iniciatīva, Lindermana jaunveidojamā partija «Par dzimto valodu».

DENISS HANOVS, kulturologs: «Būsim godīgi! Tiem, kas piedalās politikā, vai nu parlamentā, vai ārpus tā, nav izdevīgi veidot dialogu. Tas ir ļoti dārgs process, ļoti lēni rezultāti, ar to var drīzāk iegūt pretiniekus vai kritiku nekā momentānu, ātru atbalstu vai kādu pozitīvu kapitālu.»

Kaut cik taustāmus panākumus var tomēr manīt valdības līmenī. Sabiedrības saliedēšanas plāns Ministru kabinetā tika ne tikai pieņemts, tam arī piešķirti vairāk nekā 900 tūkstoši latu. Pirmoreiz izveidots vienots latviešu valodas prasmju novērtēšanas standarts. Bibliotēkām iepirktas grāmatas krieviski par Latvijas vēsturi un kultūru. Latviešu grāmatu lasīšanā un vērtēšanā iesaistījušās 150 minoritāšu izglītības iestādes. Viss sagatavots latviešu valodas mācīšanai minoritāšu bērnudārzos. Bet latviešu valodas bezmaksas kursu piedāvājums daudzkārt pārsniedzis iepriekšējos gadus un mācīties gribētāji tik un tā stāvējuši rindās.

Latviešu valodas aģentūrai bijušas vērienīgas un jaunas idejas latviešu valodas mācīšanai

Krievvalodīgajā TV5 kanālā 28 sērijās rādīta televīzijas spēle, kuras mērķis bija latviešu valodas apgūšana.

Turklāt šogad latviešu valodas mācīšanos labprāt bez maksas atbalstījuši arī privātuzņēmēji, piemēram, lielveikals Domina savas telpas piešķīris nodarbību rīkošanai bērniem.

DACE DALBIŅA, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas vadītāja: «Tiešām deva lielu gandarījumu mums, jo mēs sastapāmies ar ārkārtīgi daudziem tādiem pozitīviem piemēriem – mazākumtautību ģimenes, jaunie vecāki, mazie bērni. Ārkārtīgi atsaucīgi valodas apguvē.»

Vairāk ir bijis arī kopīgi rīkotu pasākumu krievu un latviešu bērniem un jauniešiem. Sola, ka tas vēl intensīvāk notiks šogad, kad gaidāmi Dziesmusvētki, kur pieteikts rekordskaits - 56 mazākumtautību kolektīvi; un kultūra, kā zināms, integrē bez vārdiem, uzsver kultūras ministre.

ŽANETA JAUNZEME-GRENDE, kultūras ministre (Nacionālā apvienība): «Mazākumtautības, diasporas latvieši, tie, kas dzīvo uz vietas, un mazākumtautību latvieši dzīvo vienā skolā, guļ uz vienas grīdas un ēd vienā skolas ēdnīcā – tā ir tā īstā integrācija!»

Vēl viens integrācijas projekts, ko atzīst par izdevušos, ir Saeimas Vienotības frakcijas deputāta Andreja Judina ideja par bērnu apmaiņu starp latviešu un krievu ģimenēm, kur 100 bērniem bija iespēja uz laiku padzīvot pie cittautiešiem.

AIJA BAUERE, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore:

«Sākums bija diezgan baismīgs, jo mēs saņēmām diezgan lielu kritiku tieši presē. Bija pat foto, kur krievu meitene stāv ar plakātu «Braucu pie latviešu ģimenes». Un tad vēl bija komentāri «ņikomu ja svojevo rebjonka ņe dam!» - apmēram tā. Un ka tā ir asimilācija. Bet, ja no sākuma tā reakcija bija tāda, kā mūsu organizatori stāstīja, ka bija bērns, kas saka: «Ai, mani vecāki uzskata, ka tās visas ir muļķības, nekur es nebraukšu, nepiedalīšos šajā programmā» - tad, kad draugs bija atbraucis, padzīvojis Rīgā, tā bija latgaliešu ģimene, un stāstīja, cik viņam te jauki ir gājis, ka viņi bijuši uz teātri un akvaparku un ekskursijā, tad bērns pārdomāja un nāca pie skolotāja ar jautājumu: «Vai man būtu iespēja nākamajā programmā piedalīties?»»

Daži darbi ir veikti arī Krievijas ietekmes mazināšanai. Piemēram, Izglītības ministrija, pārbaudījusi skolās gadījumus, kad mācības notiek ar Krievijas dāvinātām ideoloģiski tendētām grāmatām, un sola, ka sliktā prakse neturpināsies.

ROBERTS ĶĪLIS, izglītības un zinātnes ministrs: «Tās pārbaudes vai apsekojumi ir veikti vairāk kā 500 skolās un par dažādām jomām – tur tas ir identificēts, ka skolās ir noteikta veida materiāli, kuru izmantošana ir, mazākais, divdomīga, atbilstoši pasaules vai Latvijas vēstures mācīšanas standartam vai paraugprogrammām, bet tas apjoms īsti nav liels. Varam teikt, ka tad, kad ir runa par pedagogiem, kas tos izmanto, tie ir trīs četri procenti.»

Jautājums: No 500 skolām?

ĶĪLIS: «No visiem, jā.»

Krievijas telekanālu ietekmes mazināšanu informācijas jomā, it īpaši pierobežā, ir pētījusi Aizsardzības ministrija

Tās priekšlikumi pašlaik ar slepenības zīmogu tiek izskatīti valdībā un plašsaziņas līdzekļu padomē. Daļa labprātīgas līdzdalības tiek gaidīta arī no radio un telekanālu īpašniekiem.

ARTIS PABRIKS, aizsardzības ministrs (Vienotība): «Ja mēs skatāmies, piemēram, uz zviedru kompāniju MTG, kuriem pieder arī TV3, tad mēs zinām, ka šajos kanālos, kas pieder zviedriem, Igaunijā igauņu valoda un Rietumu kanāli ir proporcionāli vairāk pārstāvēti nekā tas ir Latvijā, runājot par Rietumu programmām un latviešu valodu. Un es nezinu, kāpēc tā ir.»

Sociologu pētījumi liecina, ka sabiedrība kopumā latviešu un krievu attiecībās izmaiņas nav jutusi. Pērngad, mēnesi pēc referenduma socioloģisko pētījumu firma TNS aptaujāja ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Uz jautājumu «Vai, jūsuprāt, valodu referenduma rezultāti kaut kādā mērā ietekmējuši sabiedrības ikdienu?» 33% atbildēja ar «jā», bet 62% atzina, ka referenduma rezultāti sabiedrības ikdienu nekādi nav ietekmējuši. Tagad, uzdodot to pašu jautājumu, izrādās, ka to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka referendums sabiedrības ikdienu nav ietekmējis, gada laikā ir vēl vairāk pieaudzis un tā uzskata jau 73% aptaujāto, un tikai 21% domā, ka sabiedrības ikdienu referenduma rezultāti kaut kādā mērā tomēr ir ietekmējuši. Paši aptaujātāji atzīst, ka jautājums ir samērā vispārējs, tāpēc ar atbildi, ka izmaiņu nav, daudzi varbūt domājuši to, ka nav piepildījušās bažas par etnisku konfliktu eskalēšanos.

REVITA LOGINA, socioloģisko pētījumu firmas TNS klientu vadītāja: «Droši vien, jo tālāk no valodu referenduma, jo ātrāk tas aizmirstas. Un, ja nekas netiek darīts vai nekādi soļi netiek sperti pēc šā valodu referenduma, tad arī, ja sabiedrība neredz nekādu rezultātu, tad viņa arī neredz nekādu ietekmi uz savu dzīvi.»

Uz augšu